Bangladeša un Mjanma ceturtdien vienojās divu mēnešu laikā sākt rohindžu musulmaņu bēgļu repatriāciju, paziņoja Bangladešas valdība. Vienošanās panākta, pieaugot starptautiskam spiedienam saistībā ar krīzi, kas piespiedusi vairāk nekā pusmiljonu rohindžu bēgt no Mjanmas uz Bangladešu.

Saskaņā ar ANO datiem Bangladešā kopš augusta ir ieradušies 620 000 rohindžu, kas tagad dzīvo pasaules lielākajā bēgļu nometnē.

Tas noticis pēc Mjanmas armijas militārās kampaņas pret rohindžu nemierniekiem, kuru ASV šonedēļ nosauca par «etnisko tīrīšanu».

Pēc mēnešiem ilgas strīdēšanās Mjanmas civilā līdere Auna San Su Čži un Bangladešas ārlietu ministrs Mahmuds Ali ceturtdien parakstīja vienošanos Mjanmas galvaspilsētā Nepjido.

Bangladeša paziņoja, ka triju nedēļu laikā tiks izveidota darba grupa, lai vienotos par repatriācijas saskaņošanu.

«Šis ir pirmais solis. [Viņi] uzņems atpakaļ [rohindžus]. Tagad mums jāsāk strādāt,» Ali sacīja reportieriem Nepjido.

Nabadzīgā un pārapdzīvotā Bangladeša ir izpelnījusies starptautiskas uzslavas par to, ka ir ielaidusi rohindžu bēgļus savā teritorijā, tomēr tā ir ierobežojusi viņu pārvietošanos un pateikusi, ka nevēlas viņu palikšanu.

Mjanma ir paudusi aizkaitinājumu par starptautisko kritiku, kas vērsta pret to saistībā ar izturēšanos pret rohindžiem.

Auna San Su Čži, kuras agrākais cilvēktiesību varones tēls ir ievērojami pabālējis, ceturtdien izteicās pret ārvalstu iejaukšanos «divpusējā» problēmā.

«Rietumvalstis, kā arī Islāma sadarbības organizācija, ir attēlojušas šo jautājumu kā starptautisku problēmu, pieņemot rezolūcijas ANO Cilvēktiesību padomē un ANO Ģenerālajā asamblejā,» paziņoja viņas birojs.

«Mjanmas principiālā nostāja ir tāda, ka problēmas, kuras rodas starp kaimiņvalstīm, ir draudzīgi jāatrisina divpusējās sarunās.»

Ceturtdien panāktā vienošanās neietver detaļas par to, cik daudz rohindžu drīkstēs atgriezties Mjanmā un cik ilgs būs repatriācijas process.

ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons trešdien bija paziņojis, ka Mjanmā acīmredzami notiek etniskā tīrīšana pret rohindžiem, un apsūdzējis Mjanmas drošības spēkus briesmīgā nežēlībā.

«Pēc rūpīgas un pamatīgas pieejamo faktu izanalizēšanas ir skaidrs, ka situācija Rakhainas štatā uzskatāma par etnisko tīrīšanu pret rohindžiem,» sacīja Tilersons, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Mjanmu.

«Neviena provokācija nevar attaisnot šausmīgās zvērības, kas notikušas,» uzsvēra Tilersons.

Rohindži sāka masveidā bēgt no Mjanmas, kad armija 25.augustā Rakhainas pavalstī uzsāka kampaņu pret rohindžu nemierniekiem.

Mjanmas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Mins Auns Hlains šomēnes noraidīja apsūdzības, ka viņa vadītā armija būtu vainojama etniskajā tīrīšanā, un norādīja, ka mediji pārspīlē Mjanmu pametušo rohindžu bēgļu skaitu.

Lai gan Mjanmas armija apgalvo, ka uzbrukusi tikai nemierniekiem, bēgļi Bangladešā stāsta par izvarošanām, slepkavībām, ko pastrādājuši drošības spēki, un par budistu pūļu uzbrukumiem rohindžiem.

Cilvēktiesību organizācijas ir paudušas bažas par repatriācijas plāniem, tostarp par to, kur rohindži tiks izmitināti pēc simtiem viņu ciemu nopostīšanas un kā tiks garantēta viņu drošība valstī, kur pastiprinās negatīvs noskaņojums pret musulmaņiem.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams