2016.gada 8.novembrī ASV pilsoņi devās pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu savu jauno prezidentu. Daudziem par pārsteigumu, vēlēšanās uzvarēja ekscentriskais miljardieris un realitātes šovu zvaigzne Donalds Tramps, kura priekšvēlēšanu kampaņa izcēlās ar daudziem skaļiem solījumiem. Portāls «The Independent» apkopojis Trampa ambiciozākos priekšvēlēšanu solījumus un to, cik tālu pavirzījusies to pildīšana gadu pēc ievēlēšanas.

«Ietupināt» Hilariju Klintoni

Trampa galvenā sāncense cīņā par ASV prezidenta amatu bija Hilarija Klintone, ko Tramps ne reizi vien dēvējis par «blēdīgo Hilariju». Viņš vairākkārt atgādinājis par Klintones privāto e-pasta serveri, ko viņa izmantoja, esot valsts sekretāres amatā, un sūdzējies par Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) bijušā vadītāja Džeimsa Komija lēmumu neturpināt izmeklēšanu. Birojs secināja, ka uz Klintones privātā servera neglabājās klasificēta informācija.

Vēlāk Tramps apsūdzēja Klintoni par viņas lomu 2010.gada darījumā, ar ko Krievijai tika pārdota urāna ieguves kompānija, it kā dodot kontroli pār piekto daļu no ASV rīcībā esošā urāna, taču «The Washington Post» izmeklēšanā atklājās, ka patiesībā tie esot 2% no ASV iegūtā urāna. Tramps arī apgalvoja, ka Klintone par darījuma apstiprināšanu esot saņēmusi 145 miljonu dolāru (125 miljonu eiro) ziedojumu organizācijai «The Clinton Foundation», taču šim apgalvojumam pierādījumi tā arī nav atrasti.

Lai arī Tramps regulāri vaino Klintoni dažādās nelikumībās, nekas no tā vēl nav noslēdzies ar oficiālu apsūdzību.

Izstāties no Parīzes klimata vienošanās

Šo solījumu Tramps patiešām ir izpildījis. Parīzes klimata vienošanos 2015.gadā parakstīja gandrīz 200 valstis, apņemoties samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apjomu un nepieļaut, ka globālā sasilšana pārsniedz divus grādus pēc Celsija skalas. Taču Tramps norādīja, ka vienošanās nākot par sliktu ASV strādājošajiem, īpaši apmēram 80 000 cilvēku, kas nodarbināti ogļrūpniecībā. Trampa lēmums izpelnījās starptautisku nosodījumu, un ASV pašlaik ir vienīgā ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalsts, kas nav parakstījusi vienošanos.

Musulmaņu ieceļošanas aizliegums

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps atbalstītājiem stāstīja par savu ideju «pilnīgi un absolūti aizliegt musulmaņiem iebraukt Savienotajās Valstīs, kamēr mūsu amatpersonas sapratīs, kas, pie velna, notiek». Pirmajā nedēļā pēc stāšanās amatā Tramps centās solījumu pildīt, aizliedzot ASV ieceļot cilvēkiem no sešām musulmaņu valstīm - Sīrijas, Lībijas, Sudānas, Jemenas, Irākas un Irānas. Taču tas noveda pie haosa lidostās un plašiem protestiem. Federālās tiesas Havaju salās un Kalifornijā bloķēja aizliegumu, nodēvējot to par nekonstitucionālu un diskriminējošu.

Vēlāk tika izveidota jauna likumprojekta versija, no «aizliegto» valstu saraksta izslēdzot Irāku. Arī šoreiz tika saņemti iebildumi no tiesām. Trešajā versijā aizlieguma valstīm tika pievienota Ziemeļkoreja, Venecuēla un Čada, bet no saraksta tika izņemta Sudāna. Jaunāko likumprojektu bloķēja federālās tiesas Havaju salās un Mērilendā, un tiek plānota tā izskatīšana Augstākajā tiesā. Arī šis Trampa solījums pagaidām nav īstenojies.

Likt Meksikai maksāt par robežmūri

Iespējams, pats skaļākais Trampa solījums bija uzbūvēt robežmūri uz apmēram 3200 kilometru garās ASV robežas ar Meksiku. Turklāt viņš potenciālajiem vēlētājiem solīja, ka par mūri maksāšot Meksika. Kad pienāca laiks sastādīt ASV federālā budžeta plānu, Trampa administrācija tajā iekļāva mūra prototipu izveidošanas izmaksas, kas nozīmē, ka ASV jau ir atvēlējušas naudu robežmūrim. Aplēsts, ka tā kopējās izmaksas varētu sasniegt 25 miljardus dolāru (21,5 miljardus eiro).

Bijušais Meksikas prezidents Visente Fokss intervijā raidorganizācijai CNN deva padomu pašreizējam valsts vadītājam Enrikem Penjam Njeto: «Vari izmantot manus vārdus - mēs nekad nemaksāsim par to sasodīto mūri,» viņš sacīja.

Atcelt un aizstāt «Obamacare»

Iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas ierosinātā veselības aprūpes likuma jeb «Obamacare» atcelšanu solīja ne vien Tramps, bet gandrīz visi republikāņu kandidāti, kuri iesaistījās cīņā par prezidenta amata kandidāta nomināciju. Taču ar jaunu reformu ieviešanu nesokas tik viegli, un jūlijā ASV Senāts noraidīja likumprojektu par daļēju «Obamacare» atcelšanu. Izšķirošā balss piederēja republikāņu senatoram Džonam Makeinam, bet neilgi pirms balsojuma pret atcelšanu iestājās vēl vairāki citi republikāņu senatori.

Šogad «Obamacare» pieteicās divreiz vairāk cilvēku nekā pagājušogad, lai gan Baltais nams samazināja pieteikšanās termiņu līdz divām nedēļām un samazināja reklāmas finansējumu. Arī šo solījumu Tramps nav izpildījis.

Izmainīt kodolvienošanos ar Irānu

Obamas prezidentūras laikā Irāna piekrita ierobežot savu kodolprogrammu, ja tiks mīkstinātas valstij noteiktās ekonomiskās sankcijas. «Ja es uzvarēšu, tad tā būs pavisam cita vienošanās. Pilnīgi cita vienošanās,» priekšvēlēšanu kampaņas laikā sacīja Tramps.

Lai arī viņš pilnībā neizstājās no vienošanās, tā oktobrī netika atjaunota. ASV Kongress pieprasījis regulāru situācijas novērtējumu par Irānas nostāju un to, vai sankciju mīkstināšana neapdraud ASV drošību. Trampa administrācija un Kongress apņēmušies novērst «vienošanās daudzos trūkumus», kā tos raksturo Tramps. Varētu uzskatīt, ka vismaz daļēji šis priekšvēlēšanu solījums ir izpildīts.

Uzlabot ekonomisko situāciju

Vadoties pēc jaunākajiem rādītājiem, ASV ekonomikai pašlaik sokas ļoti labi. Taču tie varētu būt iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas darba augļi. Lai arī uzņēmumiem un investoriem varētu likties pievilcīgi Trampa un viņa komandas solījumi reformēt nodokļus, pagaidām nav vērojama darbinieku algu celšanās, īpaši tajos štatos, kur visaktīvāk balsoja par Trampu, norāda «The Independent». Vēl jāsagaida jaunās nodokļu reformas, lai patiesi varētu novērtēt Trampa iespaidu uz ASV ekonomiku.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams