Katalonijas neatkarības referendums un tam sekojošā politiskā krīze varētu šķist pēkšņa, taču patiesībā situācija brieda desmitiem, varbūt pat simtiem gadu garumā. Nacionālais lepnums un ekonomiskie apsvērumi baroja katalāņu neatkarības centienus, taču vai reģions ir spējīgs pastāvēt kā neatkarīga valsts?

Katalonijas valdība sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, neskatoties uz Madrides iebildumiem, ka tas esot pretrunā ar konstitūciju. Referenduma dienā Spānijas valdība centās nepieļaut balsošanu, un tā izpelnījusies kritiku par policijas nepamatoto vardarbību pret iedzīvotājiem. Galu galā referendums noslēdzās ar 90% vēlētāju atbalstu Katalonijas neatkarībai, taču Madride atteikusies atzīt to par leģitīmu.

Katalonijas valdības neatkarības pasludināšana vēl nenozīmē, ka to patiešām izdosies īstenot.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā spēkā stājas Spānijas konstitūcijas 155.pants, ļaujot centrālajai valdībai administratīvi pārņemt reģionu. Sekas varētu būt nopietnas - karastāvokļa izsludināšana, amatu atņemšana vietējiem politiķiem, Katalonijas mediju un reģionālās policijas darba apturēšana, norāda «Los Angeles Times».

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pirms referenduma izteicās, ka viņa vadītā komisija respektētu pozitīvu balsojumu, taču šis jautājums esot Spānijas iekšējā lieta un kā tāda arī jārisina. Tomēr pat tad, ja Katalonija atdalītos no Spānijas, tā automātiski nekļūtu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.

Tātad, atdaloties no Spānijas, Katalonija atdalītos arī no ES. Tas reģiona ekonomikai būtu sāpīgs trieciens, jo divas trešdaļas no Katalonijas eksporta precēm nonāk ES valstīs. Lai Katalonija varētu pievienoties ES kā neatkarīga valsts, tai vajadzētu iegūt visu esošo ES dalībvalstu atbalstu - arī Spānijas.

Lai vai kā, atdalīšanās nebūtu vienkāršs process. Katalonijai ir savs parlaments, karogs un policija. Taču Spānijas valdība kontrolē tādas reģionam svarīgas funkcijas kā aizsardzība, finanses, nacionālie nodokļi, muita un robežsardze. To nodošana varētu būt smags, sarežģīts un laikietilpīgs process.

2014.gadā Katalonijas iedzīvotāji nodokļos samaksāja par 10 miljardiem eiro vairāk, nekā Spānijas valdība tajā gadā atvēlēja reģionam. Taču atdalīšanās gadījumā «ietaupītos» nodokļu līdzekļus varētu nākties izlietot dažādu valsts iestāžu izveidošanai un uzturēšanai, norāda BBC.

Turklāt, neskatoties uz reģiona pārticību, Katalonijas valdības parāds ir apmēram 77 miljardi eiro jeb apmēram 35% no Katalonijas IKP. Lielāko daļu no šīs summas - 52 miljardus eiro - Katalonijai aizdevusi Spānija.

Katalonijas ceļš uz neatkarību būs grūtību un pārbaudījumu pilns. Turklāt nav garantēts, ka tas aizvedīs pie mērķa. Spānijas rokās ir daudzi trumpji, galvenokārt ar ekonomiku un valsts administrāciju saistīti, ko tā vēl varētu izspēlēt.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams