«Latvijas Nacionālais teātris ir režisora Mihaila Kublinska vienīgā darba vieta. Šeit viņš ienāca tūlīt pēc 2. vidusskolas beigšanas un sāka strādāt par mēbeļnieku rekvizītoru. Sekoja piedalīšanās masu skatos un epizodiskas lomiņas, bet kopš 1965. gada Kublinskis ir šī teātra režisors. Absolvējot toreizējās Latvijas Valsts Konservatorijas režijas nodaļu, viņa diplomu parakstījis Eduards Smiļģis. Gadu gaitā tika izstrādāts, noslīpēts režijas rokraksts, kur ļoti lielu lomu spēlē ikviena tēla psiholoģiskais piesātinājums, izrādes telpiskais risinājums, tās estētiskās kvalitātes. Kā režisoram viņam ir svarīgs sabalansēts domu biedru ansamblis, bet, izvēloties dramaturģisko materiālu, režisors to saista ar konkrētām mākslinieciskām individualitātēm. Lielā mērā tieši viņš veidojis aktieru Lāsmas Kugrēnas, Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Lolitas Caukas, Lienes Gāliņas, Ģirta Jakovļeva, Inta Burāna, Aināra Ančevska, Jāņa Āmaņa radošās biogrāfijas. Repertuāra izvēlē viņu allaž interesējuši latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Savukārt jaunas kvalitātes, jauni izteiksmes meklējumi un atklājumi saistās ar Aktieru zāles izveidi 70. gadu vidū. Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava «posteņa» pārmantotāju. Viņam gan atvēlēti bija tikai divi gadi (1987-1989). Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs – aktieru meistarības pedagogs, vairākiem NT aktieru kursiem iestudējot diplomdarba izrādes. Par nopelniem latviešu teātra attīstībā apbalvots ar augstāko apbalvojumu - Trīs Zvaigžņu ordeni,» Rita Melnace (LNT literārā konsultante).
«Personība, kas neietilpa rāmīšos. Jūtīgs un nežēlīgs pret sevi, citiem. Laikabiedru dedzināts un dauzīts kā saulē izlikts persiešu tepiķis. Sarežģītu, smalku rakstu caurausts, savu muguru turēja taisnu un Režisora kroni mirdzināja koši. Šoreiz par trim, manuprāt, vērtīgākajiem dārgakmeņiem. Pirmais Latvijas teātra vēsturē spēja mazās zāles jaudu darbināt tā, ka enerģijas plūsma sasildīja un uzlādēja tūkstošu sirdis. Atvēra un jaunā pakāpē padarīja neaizmirstamus aktierus, kuriem Radītājs līdz ar talantu bija devis arī intelektu, prātu, gudrību. Lidija Freimane un Jānis Kubilis. Māra Zemdega un Ints Burāns. Lāsma Kugrēna un Jānis Reinis. Vēl citi. Kā neviens no divdesmitā gadsimta otras puses režisoriem bija apveltīts ar nevainojamu izrādes vizuālo redzējumu, gaumi, stila izpratni. Scenogrāfi nereti bija tikai viņa ieceru izpildītāji. Saprata un parādīja cilvēka ārējo un iekšējo skaistumu, dramatismu, neaizsargātību, paradoksus ar precīzām detaļām. Pagātnes formā par dzīvu cilvēku? Bet kas ir režisors, aktieris bez sava teātra?» Ingrīda Burāne.
«Mihails Kublinskis - režisors ar gudru pieeju darbam, psihologs, spēj piekļūt aktiera sajūtu pasaulei, neizrādot to, prāta un emociju balansa speciālists. Augstas klases režisors!» aktieris Mārcis Maņjakovs.
«Ar režisoru Mihailu Kublinski tikāmies gan mākslā, gan dzīvē. Mākslā tiešām satikāmies, dzīvē, ar nelielām pieturām gājām viens otram garām. Režisora daba ir samezglota, ar melniem uzplaiksnījumiem, kuros viņš ārda pats sevi. Toties mākslā apveltīts ar īpašu talantu – sajust, atklāt laiku, apsteigt to. Kā izrādēs «Elektra, mana mīla», «Ceplis», pirms daudziem gadiem iestudētajā un tolaik smagi nokritizētajā «Mēnesis uz laukiem.» Režisors apveltīts ar izsmalcinātu gaumi, prasmi atklāt visa vecuma aktieros īpašības, par kurām pašiem nav bijis nojausmas, arī manī. Uzdrošinos dēvēt sevi par Tavu aktrisi un apsveicot Tevi, pievienot pateicību par mūsu ilgstošo radošo sadarbību,» tā aktrise Māra Zemdega.
Gada balva teātrī «Spēlmaņu nakts» šogad notiks jau 24. reizi un tās norises atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.