Saeima piektdien plkst.10 turpinās vērtēt nodokļu reformas likumus galīgajā lasījumā. Deputāti darbu sāka jau vakar, tomēr, nevēloties atkārtot «budžeta pieņemšanas nakti», lēma darbu turpināt no rīta.

Ceturtdien deputāti ceturtdien strādāja līdz aptuveni plkst.18, pieņemot vairākus nodokļu reformas likumus galīgajā lasījumā, tomēr vēl ir samērā daudz jautājumu, kas jāizvērtē.

Parlamenta darbs pie šiem likumiem ceturtdien bija raits, galvenokārt priekšlikumu autori tos aizstāvēja no tribīnes, bet plašas debates tie neizraisīja.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien vēlu vakarā noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē.

Deputātu viedoklis, vērtējot priekšlikumus šiem likumiem, galvenokārt sakrita ar valdības lēmumiem. Daudzi no atbalstītajiem priekšlikumiem bija redakcionāli vai precizējoši. Tomēr bija arī vairāki konceptuāli jautājumi, kur deputāti mainīja iepriekšējos lēmumus par iespējamiem grozījumiem.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā «Par akcīzes nodokli» paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Savukārt grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Ja iepriekš Ekonomikas ministrija rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.

Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams