Problēmās nonākusi Kanādas kalnrūpniecības firma «Gabriel Resources» ceturtdien paziņoja, ka pieprasa no Rumānijas valdības 4,4 miljardus ASV dolāru par to, ka valdība bloķējusi firmas mēģinājumus attīstīt zeltraktuvi, kas dotu miljardiem dolāru lielus ienākumus.

Firma paziņoja, ka tā pieprasa kompensāciju par ilgi novilcinātiem plāniem attīstīt Eiropas lielāko zeltraktuvi, kas atrodas Rošia Montanes pašvaldībā Rumānijas ziemeļrietumos, un plāno piektdien iesniegt prasību Pasaules Bankas arbitrāžas komisijai.

24 miljardus dolāru vērtā zeltraktuve ir šīs firmas vienīgais aktīvs, un tā divus gadu desmitus ir cīnījusies par atļauju attīstīt šo raktuvi. Novilcināšanas dēļ firmas akcijas cena ir kritusies par gandrīz 100% salīdzinājumā ar cenas maksimumu 2011.gadā, sacīja firmas vadītājs Džonatans Henrijs.

«Mēs bijām 3 miljardus dolāru vērta firma, kad Rumānija mums sacīja, ka viss ir kārtībā un mēs saņemsim vides [aizsardzības iestāžu] atļauju,» teica Henrijs. «Tagad Rumānija pat nerunā ar mums.»

Rumānijas valdība 1999.gadā piešķīra firmai licenci veikt zelta ieguvi šajā rajonā, bet projekts ir izprovocējis valsts mēroga protestus. Vides aizstāvji ir brīdinājuši, ka cianīda lietošana zelta ekstrakcijai var saindēt gruntsūdeņus, lai gan firma solījusi ievērot vides aizsardzības prasības.

Sabiedrības bažas ir pastiprinājis 2000.gada notikums Baja Mares pilsētā, kur pēc atkritumu aizsprosta pārraušanas tika piesārņotas vietējās upes, izraisot Eiropas lielāko ekoloģisko katastrofu kopš Černobiļas atomavārijas.

Iedzīvotāji iebilst pret šo projektu arī tāpēc, ka tas var kaitēt 2000 gadus vecām senās Romas laika šahtām, kas ir potenciāls UNESCO Pasaules mantojuma objekts.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams