Jau vairākus gadus jūnija sākums Baltijas jūrā ir aktīvs laiks – šajās dienās notiek ikgadējās Baltops mācības, kurās dalībvalstis trenē savstarpējo spēku savietojamību. Šogad mācību laikā galvenā uzmanība tiek pievērsta Baltijas jūras dienvidu daļai – aptverot teritorijas no Ščecinas Polijā līdz Baltijas valstīm.

Mācības «BALTOPS 2017» norit īpaši vērienīgi – tajās iesaistīti 4000 karavīru, 50 kuģi un zemūdenes, kā arī gaisa spēki, tostarp ASV iznīcinātāji F-16 un bumbvedēji B-52. NATO jūras komponenta komandieris, ASV 6. flotes komandieris viceadmirālis Kristofers Greidijs uzsver – šīs ir lielākās alianses jūras spēku mācības Baltijas jūrā un Ziemeļeiropā un demonstrē spēju atturēt jebkāda veida agresiju, kā arī aizstāvēt visas dalībvalstis un partnerus.

«BALTOPS 2017» ietvaros otrdien, 6. jūnijā, Ventspils novada Vārves pagastā tika izspēlēta ASV jūras kājnieku desantēšanās operācija krastā ar amfībijām no kuģa USS Arlington. Operācijā piedalījās arī Zemessardzes 46. kājnieku bataljona zemessargi, kas tēloja nosacīto pretinieku, mēģinot kavēt amerikāņu jūras kājnieku darbības. Zemessargu kājnieku vads ar ložmetējiem un prettanku ieročiem veica krasta aizsardzību. Pēc ASV jūras kājnieku uzbrukuma zemessargi atkāpās uz galvenajām pozīcijām, kur turpināja nodrošināt aizsardzību.

Mācību viesu dienā pārlidojumu veica arī ASV B-52 bumbvedējs.

Pēc mācību kaujas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka tā ir arī lieliska iespēja latviešu karavīriem trenēties kopā ar ASV floti un jūras kājniekiem. «Mācības ir liela plāna sastāvdaļa. Tā ir atturēšana, lai demonstrētu, ka alianse ir vienota un mēs esam spējīgi realizēt visu veidu operācijas, tostarp arī konvencionālās,» sacīja Kalniņš.

Mācībās Baltops piedalās arī Jūras spēku flotiles vadītā Baltijas valstu mīnu kuģu eskadra (BALTRON) un Jūras spēku flotiles taktiskā līmeņa štābs. NBS mācībās ir pārstāvēti Jūras spēku flotiles kuģi A90 «Varonis» un Mīnu kuģu eskadras kuģi M08 «Rūsiņš». Latvijas armijas komandieris pastāstīja, ka Jūras spēku loma ir nodrošināt operāciju piesegšanu, veicot pretmīnu pasākumus, uzturot drošību uz jūras un atbalstot informācijas savākšanu.

Pirms dažiem gadiem mācībās piedalījās arī Krievijas armija, taču tas mainījās pēc nelikumīgās Krimas aneksijas. Pēdējos gados Krievijas Jūras un Gaisa spēki mācībās nepiedalās, taču ir iesaistījušies dažādos incidentos, piemēram, 2015. gadā veicot pārlidojumus pār «BALTOPS» dalībnieku kuģiem.

Vaicāts par situāciju šobrīd, 6. flotes komandieris Greidijs uzsvēra, ka NATO spēki operē starptautiskos ūdeņos un gaisa telpā. «Mēs esam caurspīdīgi, informējam visas valstis, ka esam šeit, lai trenētos. Mēs to esam darījuši jau 45 gadus. Arī Krievijas spēkiem ir tiesības atrasties starptautiskajos ūdeņos. Mēs gaidām, ka visas valstis, kuras operē starptautiskos ūdeņos, rīkosies profesionāli,» teica viceadmirālis. Viņš atzina, ka līdz šim Krievijas jūrnieki un lidotāji ir bijuši profesionāli.

Savukārt runājot par ASV 6. flotes klātbūtni Baltijas jūrā pēc mācību noslēguma, komandieris uzsvēra, ka viņa pakļautībā esošo vienību darbs tiek sinhronizēts visā atbildības teritorijā – no Arktikas, līdz pat Vidusjūrai. «Mēs to turpināsim nodrošināt. Jūs varat būt pārliecināti par nozīmīgu ASV klātbūtni šajā svarīgajā reģionā,» pauda Greidijs.

«BALTOPS» ir ikgadējas mācības, kas norisinās Baltijas jūrā, sniedzot iespēju NATO un reģionālajiem partneriem stiprināt savstarpējo spēku savietojamību, trenējoties veikt kombinētus taktiskos manevrus dažādos mācību scenārijos. Šogad mācībās piedalās Sabiedroto un partnervalstu gaisa, jūras un sauszemes spēki no 14 valstīm – ASV, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Vācijas, kā arī NATO partnervalstīm - Somijas un Zviedrijas. Latvija mācībās «BALTOPS» piedalās kopš 1996.gada. Mācības «BALTOPS» sākās Ščecinā, Polijā, un jau tradicionāli noslēgsies Ķīlē, Vācijā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams