FOTO: Reuters/LETA

Par 2017. gada pasaules čempioni hokejā pirmdien tika kronēta Zviedrijas izlase, kas finālspēlē Ķelnē (Vācija) pēcspēles metienu sērijā ar rezultātu 2:1 (0:0, 1:0, 0:1, 0:0, 1:0) pārspēja iepriekšējo divu gadu čempioni Kanādu. Zviedrijas komanda pasaules čempionātā triumfēja pirmo reizi kopš 2013. gada. Teicamu sniegumu uzvarētājiem vārtos demonstrēja vārtsargs Henriks Lundkvists, kas tika nosaukts par mača spožāko zvaigzni.

Zviedrijas izlasei šis ir desmitais pasaules čempionu tituls, bet iepriekš par planētas labāko valstsvienību tā tika kronēta 2013.gadā.

Zviedrijas izlases labā vārtus šī mača pamatlaikā guva Viktors Hedmans, kurš turklāt to paveica mazākumā, bet kanādiešiem izcēlās Zemgus Girgensons komandas biedrs Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienībā Bufalo «Sabres» Raiens O'Railijs.

Savukārt pēcspēles metienos uzvaru zviedriem nodrošināja Niklass Bekstrems.

Par turnīra vērtīgāko hokejistu kļuva vien 21 gadu vecais uzbrucējs Viljams Nīlanders, kurš desmit mačos guva septiņus vārtus un veica septiņas rezultatīvas piespēles.

Abu vienību duelis iesākās ļoti aktīvā hokejā, taču nebija bīstamu vārtu gūšanas iespēju. Kanādieši aktīvi centās pret zviedriem pielietot presingu, taču paši vairākkārt pieļāva kļūdas. Sestajā minūtē noraidījumu par pretinieka klupināšanu saņēma kanādietis Maikls Matesons, taču Zviedrijas valstsvienība izveidoja pāris bīstamas vārtu gūšanas epizodes, bet rezultāts tā arī palika neatklāts, turklāt Kanādas komanda vienā no pretuzbrukumiem trāpīja pa vārtu stabu. Mača 14.minūtē kanādieši tika pie vēl viena noraidījuma, bet šajā vairākumā zviedri izskatījās pavisam blāvi. Spēlējot mazākumā, Kanādai pat bija iespēja atklāt rezultātu, kad Henriku Lundkvistu gandrīz pārspēja Mets Dušeins.

Pēc mazākuma izturēšanas Kanādas izlase bija nedaudz aktivizējusies, radot pāris bīstamus momentus pie pretinieku vārtiem, bet precīzi vārtos spēlēja Lundkvists. Pirmajās 20 minūtēs rezultāts tā arī palika neatklāts.

Otrās trešdaļas pirmajās minūtēs Kanādas hokejistiem piederēja izteikts pārsvars, ko veicināja arī Bekstrema noraidījums jau pašā perioda sākumā, bet Zviedrijas valstsvienības vārtos gana droši darbojās Lundkvists. Arī viņš pēc viena no metieniem bija bezspēcīgs, taču ripa trāpīja nevis vārtos, bet gan pa vārtu stabu. Otrās trešdaļas viducī pie vēl viena vairākuma tika arī Zviedrija, tomēr viena hokejista pārsvars palika neizmantots.

Abas komandas solīdi spēlēja aizsardzībā un neļāva pretiniekiem iekarot savus vārtus. Tiesa, zviedri pašās otrās trešdaļas beigās nopelnīja vēl vienu noraidījumu, bet tik un tā pamanījās gūt vārtus, jo Kanādas izlase neprasmīgi uzsāka uzbrukumu, kas 40.minūtē Hedmanam ļāva tikt pie ripas un pārspēt Kalvinu Pikardu.

Vairākums Kanādai gan palika neizmantots, taču otrajā minūtē zviedri noraidījās vēlreiz, turklāt vairākumu izmantoja O'Railijs. Pēc tam, kad kanādieši bija panākuši izlīdzinājumu 1:1, spēle nekļuva aktīvāka, jo vienības centās spēlēt piesardzīgi un nepieļaut kļūdas aizsardzībā.

Tiesa, noslēdzošās trešdaļas beigās hokejs abu vienību izpildījumā kļuva aktīvāks, turklāt 57.minūtē apšaubāmu noraidījumu saņēma Matesons, kas Zviedrijai ļāva cerēt uz uzvaru jau pamatlaikā. Vairākuma laikā zviedri lieliski saspēlējās pretinieku zonā, taču neko ievērības cienīgu izveidot tā arī neizdevās. Pusotru minūti līdz beigām noraidījumu par skaitliskā sastāva pārkāpumu saņēma jau Zviedrija, bet vairākuma laikā O'Railijs neizmantoja lielisku partnera piespēli uz vārtu priekšu.

Viena hokejista pārsvaru Kanāda neizmantoja, tāpēc tā pagarinājumu varēja iesākt ar pusminūti ilgu vairākumu, taču tas netika realizēts. Papildlaikā jau bija nedaudz aktīvāka spēle, komandām dodoties no vieniem vārtiem uz otriem un bieži iesaistoties arī vārtsargiem. Sestajā minūtē Kanāda varēja nodrošināt zeltu, taču nespēja raidīt ripu tukšos vārtos, bet dažas minūtes vēlāk noraidījumu par klupināšanu nopelnīja Šons Kuturjē.

Vairākumu pagarinājumā Zviedrija gan neizmantoja, bet septiņarpus minūtes līdz beigām Neitam Makinonam no tuvas distances bija divas lieliskas iespējas gūt vārtus. Kanādieši bija atvērušies, turklāt arī zviedri nevēlējās palikt atbildi parādā, tāpēc nekautrējās uzbrukt arī sāncenšu vārtiem.

Lai arī pagarinājumā vārtu gūšanas iespēju netrūka, neviena no izlasēm vārtus tomēr neguva, tāpēc pasaules čempionāta liktenis bija jānoskaidro pēcspēles metienu sērijā.

Pirmajā «bullīšu» kārtā neviena no komandām vārtu neguva, kamēr otrajā ar precīzu metienu izcēlās Bekstrems, kamēr Breidens Points nebija sekmīgs. Pēcāk Olivers Ēkmans-Lāšons arī guva vārtus, kamēr O'Railija raidījums nebija precīzs, tāpēc zviedri izvirzījās vadībā jau ar 2:0. Turpinājumā neviena no komandām «bullīšus» vairs neiemeta, Zviedrijai izcīnot uzvaru.

Zviedrija - Kanāda 2:1 (0:0, 1:0, 0:1, 0:0, 1:0)

Vārtu guvēji: 1:0 Viktors Hedmans (39:39, maz.), 1:1 Raiens O'Railijs (Mārners, Makinons) (41:58, vair.).

Tikmēr cīņā par bronzas medaļām svētdien uzvaru ar 5:3 pār Somijas valstsvienību svinēja Vācijas speciālista Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa vadītā Krievijas izlase, kas trešo vietu ieņēma otro gadu pēc kārtas.

Kanādas izlase šajā turnīrā nesekmīgi centās panākt krievus izcīnītajos pasaules čempionāta zeltos. Krievija par labāko planētas meistarsacīkstēs kļuvusi 27 reizes, taču 22 gadījumos tā pie šāda panākuma tika kā PSRS izlase. Savukārt hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji planētas meistarsacīkšu zelta medaļas kaklā kāruši 26 reizes, tostarp iepriekšējos divos gados.

Kanāda un Zviedrija pērn tikās pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kanādiešiem izcīnot pārliecinošu uzvaru ar 6:0.

Šogad Kanādas izlase uzvarēja B apakšgrupā, pēc tam ceturtdaļfinālā smagā cīņā ar 2:1 uzveicot Vāciju, bet pusfinālā trešajā trešdaļā iemetot četras ripas un ar 4:2 pārspējot Krieviju. Savukārt zviedri A apakšgrupā bija trešie, ceturtdaļfinālā ar 3:1 pārspēja Šveici, bet pusfinālā ar 4:1 pieveica Somiju.

Tuvojoties apakšgrupu turnīra beigām, Zviedrijas izlases rindas papildināja pazīstamais vārtsargs Henriks Lundkvists, kura mērķis bija kopā ar brāli Jūeli izcīnīt zelta medaļas. Brāļi Lundkvisti kopā nebija spēlējuši 12 gadus.

Pasaules čempionātā kopumā startējušās 16 komandas sākotnēji tika sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantēja septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpināja cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas - Itālija un Slovēnija - ir spiestas pamest augstāko divīziju.

Viņu vietā nākamajā gadā, kad pasaules čempionāts notiks Dānijā, nāks Austrija un Dienvidkoreja, kuras ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā, piedevām korejieši nākamgad elites grupā spēlēs pirmo reizi vēsturē.

    Latvijas komanda pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā.

    Lasīt un pievienot komentāru

    JAUNĀKIE FOTO