Eirovīzija ir populārās mūzikas notikums, kas pie televīzijas ekrāniem ik gadu pulcē miljoniem skatītāju no visas Eiropas. Tā pirmsākumi meklējami 1956. gadā, un konkursa rīkotāju mērķis bijis saliedēt Eiropas valstis pēc postošā Otrā pasaules kara. Kā zināms, tagad Eirovīzijā piedalās arī Austrālija un Izraēla, kuras ģeogrāfiski Eiropai pieskaitīt ir grūti. Un vispār šis konkurss mūzikas industrijas kontekstā nav prestižs, taču tāpat to katru gadu skatās daudzi miljoni.

Mūsdienās šis izklaides notikums ir pamats, lai savu reizi strīdētos par politiku, balsošanas objektivitāti, lai priecātos un nopeltu priekšnesumu kvalitāti, tērpus, brīnītos par to bezgaumīgumu vai, gluži pretēji, iedvesmotos un dungotu līdzi dzirdētai dziesmai, un sekotu līdzi aizraujošajām dziesmu cīņām tiešraidē vairāku desmitu televīziju kanālos.

Lūk, 10 fakti par Eirovīziju, kurus tu, iespējams, nezināji.

1. Pašos pirmsākumos sacensties savā starpā varēja tikai solisti, turklāt tas notika dzīvā orķestra pavadībā. Pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss notika 1956. gadā Šveices pilsētā Lugāno, un tajā uzvarēja Līza Asija ar dziesmu «Refrain». Kopumā konkursā piedalījās tikai septiņas valstis.

2. Ar 1959. gadu žūrijā aizliedza darboties profesionāliem komponistiem.

3. 1972. gadā par uzvarētāju kļuva Vikija Leandrosa - grieķu meitene, kas dzīvoja Vācijā, bet pārstāvēja Luksemburgu. Lūk, jums Eiropas vērtību piemērs.

4. Pēc noteikumiem dziesma nedrīkst būt garāka par trim minūtēm un uz skatuves aizliegts izvest dzīvniekus. Dziesma pirms starta Eirovīzijā nedrīkst būt jau komerciāli publicēta.

5. Ar 1990. gadu spēkā stājas noteikums, ka dalībnieks nedrīkst būt jaunāks par 16 gadiem. Pirms tam 1986. gadā par uzvarētāju kļuva 13 gadus veca beļģiete Sandra Kima.

6. 1973. gadā zviedru grupa «ABBA» neiekļuva Eirovīzijā, taču jau nākamajā gadā ar dziesmu «Waterloo» triumfēja konkursā.

7. Rīkotāji nevar tikt skaidrībā par valodu, kādā būtu jādzied. 1966. gadā pieņemts noteikums, ka dziesma jāizpilda katras valsts valodā; 1973. gadā šis noteikums atcelts, bet 1977. gadā atjaunots. 1999. gadā atkal atcelts. Tagad, kā zināms, gandrīz visi dzied angliski.

8. 1968. gadā uzvarēja spāņu dziedātājas Masjelas dziesma «La La La». Vārds «la» dziesmā izskanēja 137 reizes.

9. Visbiežāk par uzvarētāju kļuvusi Īrija - 7 uzvaras 49 konkursos. Lielbritānijai, Francijai, Luksemburgai pa 5 uzvarām.

10. 1969. gadā par uzvarētāju kronētas uzreiz četras valstis - Nīderlande, Francija, Lielbritānija un Spānija. 1970. gadā mainīts nolikums, un gadījumā, ja vairākas valstis saņem vienādu punktu skaitu, dziesma ir jādzied vēlreiz un priekšnesumu vērtē žūrija.

Lielais fināls Kijevā jau šovakar!

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams