FOTO: AP/Scanpix

Muļķīgas kļūdas pieļauj ne tikai lokāli politiķi, bet arīdzan Eiropas lielvaru valstu vadītāji - jaunievēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons iesniedzis savas dibinātās partijas kandidātu parlamenta vēlēšanu sarakstu, kurā atklājies ne mazums neprecizitāšu. Tajā atrodami gan tādu cilvēku vārdi, kuri nemaz negrasās kandidēt, gan arī tādu, kas to saskaņā ar likumu nemaz nedrīkst.

Makrona dibinātā partija "La Republique en Marche" (Uz priekš, Republika!") ceturtdien nosauca 428 savus kandidātus, no kuriem puse ir jaunpienācēji uz politiskās skatuves.

Taču jau tūlīt pēc saraksta publiskošanas, daži no cilvēkiem, kas iekļauti sarakstā, paziņojuši, ka nemaz negrasās kandidēt vai arī kandidēs no citām partijām.

Piemēram, Tulonas Regbija savienības prezidents Murads Budželals noliedzis, ka viņam būtu jebkāds sakars ar šo rakstu. «Es ne uz ko nekandidēju,» viņš apliecināja laikrakstam «Le Monde».

Līdzīga situācija ir ar mediķu humānās organizācijas «INGO Alima» ģenerālsekretāru Ogistēnu Ožjē, kurš tviterī paziņojis, ka viņš nav «La Republique en Marche» kandidāts.

Starp citiem «nekandidātiem» ir parlamenta deputāts Fransuā Puponi, kurš pārstāv sociālistus. Viņš «Le Monde» sacījis, ka «nekad nav lūdzis» Makrona kustībai sevi iekļaut savā sarakstā un ka vēlēšanās joprojām startēs no Sociālistiskās partijas.

Ar līdzīgu paziņojumu nācis klajā arī Radikālās kreiso partijas deputāts Stefans Senandrē.

Savukārt deputāts Tjerī Robērs, kurš pārstāv centristu partiju «Demokrātiskā kustība» («MoDem»), nemaz nevar kandidēt, jo likums liedz vēlēšanās startēt krimināli sodītām personām.

Robērs 2016.gadā tika notiesāts par savu politisko oponentu nomelnošanu.

«République en Marche» paziņojusi, ka viņa vārda iekļaušana sarakstā esot bijusi «kļūda».

Taču «MoDem» līderis Fransuā Beirū, kura partija piekritusi veidot aliansi ar Makrona kustību, pēc kandidātu saraksta publiskošanas paziņojis, ka ar «MoDem» tas neesot nemaz saskaņots.

Beirū presei pavēstījis, ka sasaucis partijas vadības sēdi, lai spriestu par radušos situāciju.

«Šopēcpusdien publicētais kandidātu saraksts ir «En Marche» saraksts, un šim sarakstam «MoDem» nekādā veidā nav devusi piekrišanu,» sarunā ar aģentūru AFP uzsvēra sašutušais Beirū.

«Tā ir liela Sociālistu partijas atkārtotas izmantošanas operācija,» viņš norādīja intervijā žurnālam «L'Obs», piebilstot, ka «MoDem» kandidātiem Makrona partijas sarakstā piedāvāts balotēties tikai 35 vēlēšanu apgabalos, nevis 120, kā Beirū bija cerējis.

«Kad es viņam piedāvāju savu atbalstu, viņam bija tikai 18% atbalsts,» piebilda Beirū.

Sabiedriskās domas izpētes kompānijas «Harris Interactive» aptaujā noskaidrots, ka trīs no četriem vēlētājiem pirmā reakcija uz Makrona partijas saraksta publiskošanu bijusi pozitīva.

«Iespējams, lielākais Emanuela Makrona panākums ir tas, ka viņš motivēja tik daudz ārpus politikas esošu cilvēku apņemties censties atjaunot lietas,» piektdien paziņoja viņa pārstāvis Benžamēns Grivo.

Tikmēr Nacionālās frontes (FN) viceprezidents Floriāns Filipo Makronu apsūdzēja par «amatierismu».

Saraksta sastādīšana pirms parlamenta vēlēšanām Makronam ir sarežģīts un riskants pasākums, mēģinot savā partijā līdzsvarot dažādas intereses.

Bez vairākuma parlamentā bijušajam investīciju baņķierim būs grūti īstenot plānotās darba tirgus, pensiju sistēmas, bezdarba pabalstu un izglītības reformas.

Bijušajam sociālistu valdības ekonomikas ministram līdz šim nav izdevies piesaistīt centriski noskaņotus konservatīvās Republikāņu partijas biedrus. Jaunievēlētais prezidents gan saglabā cerību, ka līdz nākamajai trešdienai viņam dažus tomēr izdosies pārliecināt.

Jau pirms tam Makronam jāpieņem būtiski lēmumi attiecībā uz personālu Elizejas pilī, kā arī viņa pirmās valdības sastāvu. Svarīgākais lēmums būs izvēlēties premjerministru, ka vadīs valdību vismaz līdz jūnijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, bet, iespējams, arī pēc tam.

Francijas mediji ir aktīvi spekulējuši par to, vai Makrons izraudzīsies kādu savu atbalstītāju, vai arī tomēr izšķirsies par republikāņu politiķa izvirzīšanu. Tomēr jaunievēlētā prezidenta komandas pārstāvji līdz šim nekādu informāciju nav nopludinājuši.

Centriskā politiķa izvēle raidīs spēcīgu signālu par viņa nodomiem. Makrons ir solījis izraudzīties kādu, kas bijis ievēlēts parlamentā un ir spējīgs vadīt vairākumu tajā. Jaunievēlētais prezidents arī atklājis, ka nākamās valdības vadītāja amatā vēlētos redzēt sievieti.

Uzreiz pēc inaugurācijas Makrons gatavojas doties uz Berlīni, kur viņam paredzēta tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai sāktu sarunas par viņa ambiciozajiem plāniem reformēt Eiropas Savienību (ES).

Makrons vēlas dziļāku integrāciju eirozonā, izveidojot tai atsevišķu budžetu, kā arī panākt stingrāku ES atbildi uz «negodīgu» konkurenci, ko īsteno tādas valstis kā Ķīna.

    Lasīt un pievienot komentāru

    JAUNĀKIE FOTO