Svētdien notikušā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas balsojuma galīgie rezultāti liecina, ka centrists Emanuels Makrons saņēmis 24,01% balsu, bet galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna - 21,3%. Francijas tauta ar nelielu, bet tomēr pārsvaru savu atbalstu paudusi Makronam, taču ko viņa ievēlēšana par nākamo Francijas prezidentu nozīmētu Francijas uzņēmējdarbībai un «Brexit» sarunās?

Lielākai ekonomiskajai kopainai Makrona uzvara izslēdz politiska un ekonomiska šoka iespēju Eiropas kodolam, raksta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC. Marinas Lepēnas plānu par Francijas izstāšanos no eirozonas uzskata par eksistenciālu draudu visam Eiropas projektam.

Savukārt Makrona iespējamo uzsvaru saredz kā akciju tirgus un eiro pieaugumu, jo draudi šobrīd pamazām samazinās. Viņa uzvaru atbalstīs uzņēmēji, kuri viņu uzskata par nepārbaudītu un nepieredzējušu, taču pragmatisku un uz biznesu orientētu līderi.

Pastāv uzskats, ka šī biznesam draudzīgā politika, kā, piemēram, uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšana no 33% uz 25%, kā arī darba attiecību vieglāka pārtraukšana un sākšana, varētu padarīt Franciju pievilcīgāku uzņēmumiem, kas Eiropā meklē vietu, kur nobāzēties.

Piemēram, lielākā daļa baņķieru, domājot par potenciālo kustību biznesa nolūkos, Franciju kā iespējamo mērķi līdz šim ierindoja saraksta apakšgalā. Nu Makrona prezidentūra šo situāciju varētu mainīt.

Taču ir divi iemesli, kāpēc Makrona uzvara varētu tomēr būt priekšrocība Apvienotajai Karalistei sarunās par «Brexit».

Pirmkārt, Makrons vēlas samazināt nodokļus un ierobežot darbinieku tiesības, tiesa, viņam ir jāveido valdība, lai to varētu panākt. Tam viņam būs nepieciešams Francijas sociālistu atbalsts, kuri bija sajūsmā par Benuā Hamona piedāvātajiem universālajiem pamata ienākumiem un 32 stundu darba nedēļu. Viņa centieniem padarīt Franciju pievilcīgāku biznesam būs jāpārbīda esošās koalīcijas nama pamatus. Ir bijuši vairāki mēģinājumi reformēt Francijas darba tirgu, taču neviens no tiem nav dēvējams par veiksmes stāstu.

Otrkārt, Eiropas Savienības (ES) drošība. Bailes, ka britu balsojums pamest ES varētu ietekmēt citus pret ES noskaņotos sentimentālistus, nu šķiet izplēnam. Gērta Vildersa galēji labējā partija Nīderlandē nepārdzīvoja priekšvēlēšanu uzkurināto gaisotni, savukārt tās Vācijas līdziniece «Alternatīva Vācijai» cīnās ar iekšējiem strīdiem. Apvienotās Karalistes antipātijas pret ES līdz šim tā īsti nav pielipušas nevienam citam, tāpēc vainot britus par domino kauliņu efekta izplatīšanu Eiropā ir pāragri.

Gluži pretēji – Makrons savā priekšvēlēšanu kampaņā «Brexit» nodēvēja par «noziegumu», kas Apvienotajai Karalistei liks saskarties ar «kalpones statusu», raksta «The Guardian». Neatkarīgais centrists dod priekšroku striktiem «Brexit» nosacījumiem, kas atstātu Apvienoto Karalisti ārpus vienotā tirgus. Viņš uzsvēris ES nešķiramo pārvietošanās un tirdzniecības brīvību «integritātes aizsargāšanas» nozīmīgumu.

Kādā intervija īsi pēc savas kandidatūras paziņošanas viņš sacīja, ka britu vēlētāju izvēle pamest 28 valstu bloku ir jārespektē, taču Apvienotajai Karalistei tāpēc nevajadzētu saņemt īpašu attieksmi.

«Es nevēlos pielāgotu attieksmi, kurā briti varētu baudīt abu pasauļu priekšrocības. Tas būtu pārāk liels stimuls arī citiem pamest un nogalināt Eiropas ideju, kas ir balstīta kopīgā atbildībā.»

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams