Atbilstoši aptauju veicēju projekcijām svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmis centrists Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna, un uz šiem rezultātiem jau reaģējuši pasaules politiķi un mediji.

Ja šīs prognozes apstiprināsies, bijušajam ekonomikas ministram Makronam un Nacionālās frontes līderei Lepēnai būs jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers apsveica proeiropeiski noskaņoto Makronu un novēlēja viņam veiksmi otrajā kārtā.

Tikmēr Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts vēlēja Makronam «visu to labāko nākamajās divās nedēļās».

«Ir labi, ka Emanuels Makrons bija sekmīgs ar savu kursu par stipru ES un sociālo tirgus ekonomiku,» tviterī ierakstīja Zeiberts.

Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls prognozēja, ka 39 gadus vecais Makrons kļūs par nākamo Francijas prezidentu.

«Esmu pārliecināts, ka viņš otrajā kārtā aizslaucīs prom galēji labējos, labējā spārna populismu un antieiropiešus,» tviterī izvietotā video paziņoja vācu sociāldemokrātu politiķis.

Gabriēls arī tviterī ierakstīja, ka Makrons vēlēšanās ir bijis «vienīgais patiesi proeiropeiskais kandidāts».

Bijušais britu konservatīvo finanšu ministrs Džordžs Osborns apsveica labos politiskā centra rezultātus.

«Sveicieni manam draugam Emanuelam Makronam. Pierādījums, ka jūs varat uzvarēt no centra. Beidzot ir izredzes uz Francijai nepieciešamo vadību,» Osborns uzsvēra tviterī.

Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens pauda piesardzīgu optimismu par Makrona izredzēm, uzsverot, ka «Eiropai ir vajadzīgs atvērta un uz reformām orientēta Francija».

Makronu ar vēlēšanu rezultātiem apsveicis arī Francijas prezidents Fransuā Olands.

Olanda kanceleja pavēstīja, ka prezidents telefonsarunā ir «apsveicis» centrisko politiķi, tomēr atklāti savu atbalstu viņam izteicis vēl nav.

Tikmēr Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas (PVV) līderis Gērts Vilderss apsveica Lepēnu, uzsverot, ka vēlēšanu rezultāti ir «spoža diena patriotiem Francijā un citviet, kuri vēlas lielāku nacionālo suverenitāti un mazāk ES un imigrācijas».

Vilderss arī pauda cerību sagaidīt «prezidenti Lepēnu».

Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus plaši komentējuši arī pasaules mediji, un tradicionālie laikraksti izteikuši atbalstu Makronam.

«Draudi no Francijas galēji labējiem nav beigušies,» pauda centriski kreisais britu laikraksts «Guardian», uzsverot, ka Makrons ir Francijas «labākā cerība».

Savukārt britu laikraksts «Financial Times» prognozēja, ka vēlēšanu otrā kārta 7.maijā būs Makrona «kronēšana», gan brīdinot par sarežģītu valdīšanu un «smagām sarunām», lai realizētu viņa solītās reformas.

Vācijas laikraksts «Frankfurter Allgemeine Zeitung» tikmēr akcentēja, ka vairāk nekā 40% vēlētāju Francijā atdevuši savu balsi par galēji labējo vai galēji kreiso kandidātu.

«Makrona uzvara ir tik ierobežota, ka iepriekšējās divās vēlēšanās viņš nebūtu iekļuvis otrajā kārtā,» atzina laikraksts.

Šveice avīze «Le Temps» paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti liecina, ka Francijas Republika ir «salūzusi» un vēlētāji vēlas «dziļas pārmaiņas».

Tikmēr Spānijas laikraksts «El Pais» vērsa uzmanību uz to, ka 39 gadus vecā centrista panākumi «norāda uz ceļu, pa kuru tradicionālajām partijām ir jāiet, ja tās vēlas atkal savienoties ar saviem vēlētājiem».

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams