Siguldā norisinās pirmais šūpoļu festivāls

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Lieldienas senajiem latviešiem ir bijuši pavasara saulstāvji, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Pēdējos gadsimtos šie svētki cieši savijušies ar reliģiju - Kluso nedēļu pirms Lieldienām, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un kristietības centrālo notikumu - Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Arī portāls TVNET vēl priecīgas Lieldienas!

Mūsdienās varam brīvi izvēlēties, kā svinēt Lieldienas. Varam ievērot tikai mūsu senču tradīcijas - krāsot, ripināt olas, šūpoties, bet varam arī ievērot tikai kristiešu tradīcijas: piedalīties ciešanu krusta gājienā, doties uz pateicības dievkalpojumu vai tml.

Kristiešu vēsts

Kristīgajā pasaulē Lieldienās ticīgie ļaudis izdzīvo Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Tie ir centrālie kristīgās baznīcas svētki. Baznīca ir paredzējusi veselu nedēļu tam, lai cilvēki pārdomātu svarīgākos atpestīšanas notikumus, un tā tiek dēvēta par Lielo jeb Kluso nedēļu. Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie Jēzus kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. «Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: «Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies»,» teikts Lūkas evaņģēlijā, Bībelē. Kristietībā Lieldienas ievada Klusā nedēļa – 40 dienas ilgušā Lielā Gavēņa kulminācijas brīdis, kurā tiek pieminētas Kristus ciešanas un nāve. Katrai šīs nedēļas dienai līdz Lieldienām ir īpaša nozīme.

Senču svētki

Latviešiem Lieldienas bija laiks, kad klēts jau bija iztukšota, un laiks, kad sākās pavasara darbi. Savulaik ar rituālām darbībām zemnieki mēģināja palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, kā arī veicināt tās svētību. Līdz ar sauli ceļas arī ļaudis un tūlīt steidzas mazgāt seju tekošā ūdenī, jo Lieldienu rītā ūdenim sevišķs dziedinātājs spēks. Viena no senākajām Lieldienu rīta izdarībām ir putnu dzīšana. Šī nodarbība ir vēl saglabājusies latviešu paražās, bet nav vairs sastopama citās āriešu tautās. Putni nozīmē ļaunumu un slimības; aizdzenot tos no sētas, laukiem un mājām, cer, ka ar to tiks aizdzītas visas raizes un ļaunumi. Putnu dzīšana norisinās ar lielu troksni: sit klabatas, klaigā un šauj, trokšņo un dzied. Olu krāsošana, ēšana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir galvenās tradīcijas Lieldienās.

Simboli, to nozīme

Lieldienu simboli ola un zaķis, ko pazīstam mūsdienās, ir nākuši no pagāniskajām tradīcijām – ola kā saules un arī jaunas dzīvības, bet zaķis – auglības un bagātības simbols. Kristietībā ola nozīmē Kristus augšāmcelšanos, pārvarot visus šķēršļus (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību.

TVNET novēl rast svētku sajūtu sevī un pavadīt šo dienu kopā ar ģimeni saskanīgās un priecīgās noskaņās!

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO