FOTO: TVNET lasītājs

«Māksla vai huligānisms?» Dodoties brīvdienu pastaigā pa «visas Latvijas galveno» Brīvības ielu, lai foto kadrā noķertu izteiksmīgus grafiti zīmējumus uz sienām, vaicā fotogrāfs un pedagogs Ojārs Jansons. Viņš aicina arī pārējos «iemūžināt dzīvi – kāda tā ir».

Iezīmē teritoriju

Uz atkritumu tvertnēm, neapdzīvotām augstceltēm, graustu sienām, greiziem žogiem un pieturām – būtiska daļa pilsētvides plakano virsmu ir noķēpātas ar grafiti. Visbiežāk tie ir bezjēdzīgi skribelējumi un rupjības, dažreiz filozofiski teksti un ekscentriski zīmējumi, pavisam reti – māksla. Tulkojumā no grieķu valodas, grafiti nozīmē skrāpējums, bet sengrieķu valodā – rakstīt. Viens no grafiti mērķiem: šokēt, provocēt, ērcināt. Lai gan ielu zīmējumi mēdz būt ļoti iespaidīgi, tomēr visbiežāk tos gribas raksturot kā vandālismu un jautāt: «Kur skatās policija?» Ar nesankcionēto mākslu visbiežāk aizraujas hormonu plosīti pusaudži, vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Grafiti savā ziņā ir teritorijas iezīmēšana, nākoša no arhaiskiem laikiem. Turklāt

iespēja tikt pieķertam, uzdrīkstēšanās un baiļu sajaukums izraisa adrenalīna pieplūdumu asinīs.

Sienu apķēpāšanas kaifs saistīts arī zīmju atstāšanu bīstamās, grūti sasniedzamās vietās, risku nosisties, vakara stundās rāpjoties pa stāvām sienām. Ja tuvumā ir policija, nostrādā: «Noķer mani, ja vari!»

Vēstule «savējiem»

«Brīvības iela ir kā upe ,kas tek divos virzienos vienlaikus. Šoreiz devos pa kreiso krastu, kuru saule apspīd no rītiem,» stāsta Jansons. Grafiti pētīšanu viņš sasita situacionismu - mākslas virzienu, kas Rietumeiropā radās 1957. gadā, un ir tuvs anarhismam. Situacionisti uzskatīja, ka Rietumu sabiedrība ir tā pārēdusies, ka ir laiks sarīkot revolūciju, un

«jāsāk ar sevi» – jāatsakās no darba, pakļaušanās likumam un valstij. Jābeidz maksāt nodokļi un jānospļaujas par morāles normām.

Par vienu no cīņas metodēm tie piedāvāja brendu atkārtošanu līdz absurdam. «Vizuālajā mākslā situacionisti ataino vietas, kas nav iekļautas bukletos un regulārajos maršrutos,» stāsta Jansons. «Šī mākslas kustība ilgi nepastāvēja, bet pēdas mākslā un sociālajās idejās atstāja.» Jansons vērš uzmanību, ka daudzi grafiti zīmējumi un teksti atkārtojas, autoru rokraksts ir atpazīstams. «Nozīme, man, grafiti nespeciālistam, nav uztverama, kaut arī redzams, ka darbi veikti ar iedvesmu un aizrautību. Iespējams šie ziņojumi ir atstāti tikai nelielam, speciālam zinātāju lokam !»

Nefotografēt nevar!

Domājot par Latvijas simtgadi, Jansons aicina atcerēties arī par šo Eiropas lielpilsētās izplatīto mākslas huligānisma paveidu. Māksla ir brīva – tā var būt arī huligāniska, kā to 19.gadsimtā apliecināja franču dzejnieks Šarls Bodlērs ar savu krājumu «Ļaunuma puķes», kas izraisīja sabiedrības noliegumu un dusmas. «Gluži kā reklāma, kas dažādās vietās parādās uz namiem, arī izteiksmīgie zīmējumi aizpilda brīvo telpu pat grūti pieejamās vietās. Pamanīju, ka

daži nami neoficiālajiem mākslas ideju paudējiem stipri patīk ,taču citi iztiek bez krāsas triepieniem.

Puspamestos pagalmos ir mazāk skatītāju, toties darbi ir lielāki un smalkāk izstrādāti. Alu laikmetā zīmēja primitīvus briežus, bet mūsdienās krāsu daudzveidība ir liela un formāts uzrunā jau pa gabalu. Mazās ielas, kas kā strautiņi iztek no Brīvības ielas, glabā daudz interesantu vienstāva namiņu dažādos tehniskos stāvokļos.» Jansons saka, ka nespēj nefotografēt izzūdošo vienstāva Rīgu, kas tik daudz pieredzējusi, bet pamazām izšķīst pieaugošajā pilsētas straumē. Nobeigumā mākslinieks saka: « Lai nu kā, bet tā ir mūsu vēsture, mūsu nami , mūsu pieredze, no kuras izaugām. Aicinu visus neslinkot un iemūžināt dzīvi, kāda tā ir, rodot prieku un mīlestību apkārtnē - varbūt ne vienmēr sakoptā un ne vienmēr ērtā ,bet mūsējā!»

Jāpiemetina, vizuālos tēlojumus uz jebkurām būvēm – dzīvojamām mājām, saimnieciskām celtnēm vai žogiem – jāsaskaņo ar ēkas īpašnieku un Rīgas pilsētas būvvaldē. Mājas īpašnieks no zīmējuma vai ķēpājuma autora var prasīt kaitējuma atlīdzināšanu. Valsts policija var uzsākt krimināllietu par tīšu mantas bojāšanu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO