FOTO: Reuters/LETA

Eiropas Parlamenta deputātu vairākums trešdien atbalstīja Kanādas - Eiropas Savienības (ES) visaptverošo tirdzniecības līgumu jeb tā dēvēto CETA. Pirms balsojuma notikušajās asajās debatēs līgums tika salīdzināts gan ar «tehnokrātu apvērsumu Eiropas Savienībā», gan ar tādu, kurš veicinās tikai jaunus breksitus Eiropā.

Trešdienas rītā EP ēku Strasbūrā pirms debatēm un balsojuma par nolīgumu bija bloķējuši protestētāji, saguļoties zemē pie ieejas ēkā. Tādējādi visiem, kuri ieradās uz sēdi, nācās kāpt viņiem pāri. Debašu noslēgumā protestētāji ar lielu pret CETA vērstu plakātu ielauzās arī sēžu zāles viesu sektorā.

Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāre Sesīlija Malstrēma debatēs pauda, ka CETA sniegs labumu gan bloka pilsoņiem, gan arī uzņēmējiem. «Uzņēmēji, kas eksportē uz Kanādu, saskaras ar lieliem šķēršļiem. CETA uzņēmējiem palīdzēs dažādos veidos un likvidēs tarifu šķēršļus. Tā ir progresīva tirgus politika,» sacīja Malstrēma.

Runājot par izskanējušo kritiku, ka CETA nolīgums radīs tādu tiesu sistēmu, kurā lielās starpnacionālās kompānijas varēs vērsties pret nacionālajām valstīm, komisāre norādīja, ka ar to strādās kvalificēti tiesneši un procesā varēs iesaistīt arī Eiropas Parlaments. «Šobrīd daudzi vēršas pret to, ko paredz ES, - atvērtību un cilvēktiesības. Mums jāstrādā kopā, lai varētu cīnīties pret to. Mūri neko nepalīdzēs,» uzsvēra Malstrēma.

Eiropas Tautas partijas grupas (EPP) priekšsēdētājs Manfreds Vēbers tikmēr norādīja, ka šobrīd, diskutējot par CETA, cilvēkos tiek mēģināts radīt izbaiļu sajūtu. «[Francijas prezidenta kandidāte Marina] Lepēna vēlas no Francijas izveidot lielu komunistisko Albāniju, kas kādreiz bija izolējusies no visas pasaules. Taču mēs ticam faktiem un raugāmies uz Dienvidkoreju. Ar šo balsojumu mēs vēlamies pateikt - pretēji [jaunajam ASV prezidentam Donaldam] Trampam - negribam celt nekādus mūrus,» sacīja Vēbers.

Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses vārdā debatēs uzstājās Džovanni Pitella, kurš kritizēja Eiropas Parlamenta lielāko frakciju, norādot, ka tajā nav bijusi respektabla un brīva viedokļu apmaiņa par CETA. Pitella pauda, ka sociāldemokrāti CETA novērtē kā modeli un sākumu tirdzniecības politikai, taču ir jādomā par to, kas gaida nākotnē. Atzinīgus vārdus CETA veltīja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) vadītājs Saijeds Kamals. Viņš uzsvēra, ka Eiropas patiesais ienaidnieks ir tas, kurš nostājas pret izaugsmi. Savukārt tieši spēkā esošās regulatoru barjeras, kuras nolīgums samazinās, ir viens no galvenajiem aspektiem, kas neļauj attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Nepieciešamību slēgt nolīgumu ar Kanādu uzsvēra Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) deputāts, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets. Viņš akcentēja to, ka Kanādai ir tādas pašas vērtības kā Eiropai un nolīgums ir vēl viena pievienotā vērtība. Tāpat CETA stiprināšot pārnacionālās saiknes starp Kanādu un Eiropu, teica Paets.

CETA nolīgums debašu laikā niknu kritiku izpelnījās no eiroskeptiķu, zaļo un komunistu puses. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupas pārstāve Annamarija Minere (Anne-Marie Mineur) atgādināja, ka vismaz 3,5 miljoni cilvēku ir parakstījuši dokumentu, kurā vēršas pret CETA. Savukārt vēl 150 tūkstoši iesnieguši sūdzību pret patvaļību. «Ar draugiem nevar slēgt tik sliktu nolīgumu. Netiek garantēta veselības aizsardzība, vides aizsardzība. Mēs paļaujamies uz multinacionālām kompānijām, vājinām tiesisku valsti. To apliecinājuši dažādi eksperti un nevalstiskās organizācijas. CETA ir apdraudējums mums visiem,» teica Minere.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvis Janniks Jadots (Yannick Jadot) tikmēr stāstīja, ka tieši šādu līgumu uzspiešana veicina breksitus un trampus. Viņš kritizēja CETA nolīgumu sarunu procesu, kurā piedalījās Kanādas bijušais premjers Stīvesn Hārpers, kas bijis klimatisko izmaiņu noliedzējs, kā arī iepriekšējais Eiropas Komisijas prezidents Žuze Manuels Barozu, kurš tagad ir kļuvis par konglomerāta «Goldman Sachs» padomnieku. «Jūs kurināt uguni, kas nāk par labu labējiem radikāļiem. Jūs aizstāvat [Kanādas premjeru Džastinu] Trudo, bet viņš ar Trampu nesen pieņēma lēmumu, kuru Obama bija noraidījis [par klimata izmaiņām]. Mēs vēlamies nolīgumus, bet tajā pašā laikā vēlamies arī cīnīties pret banku dominanci. Aizstāvēsim Eiropas projektu pret to, ka vara koncentrējas pāris multimiljonāru rokās,» kolēģiem sacīja Jadots.

Grupas «Nāciju un brīvības Eiropa» līdere Lepēna tikmēr piedraudēja: lai arī kā Eiropas Parlaments nobalsos, Francijas pilsoņi jau pavisam drīz notiekošajās prezidenta vēlēšanās varēs pret to vērsties. «CETA nolīgums tiek slēpts no visiem pilsoņiem, par to netiek diskutēts medijos. Ēnā balsot jūs varat, bet gaismā - baidāties. Nolīgums iznīcinās simtiem tūkstošu darba vietu un turpinās sabrukuma politiku. Jums nav kauns vērsties pret tiem, kas jūs Eiropā baro? Jūs vairāk interesē multinacionālo kompāniju ieguvums,» klāstīja Lepēna.

Tāpat asus vārdus nolīgumam veltīja «Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa» grupas pārstāve Tiziana Bekina (Tiziana Beghin), kura pauda, ka dokuments ir ticis izstrādāts tehnokrātu pārvaldītās ēkās un ar tā palīdzību tiks nodrošināta iejaukšanās visu pilsoņu dzīvē. «Valstu rokās esošās institūcijas tiks pakļautas privatizācijai un liberalizācijai. Pret to neviens nevarēs vērsties. CETA veidojis demokrātiski neievēlēts tehnokrātisks mehānisms. Daudzas diskusiju lapas nav pieejamas. CETA nav nolīgums, bet gan apvērsums, kas notiek klusējot,» pauda Bekina.

Pēc garajām debatēm CETA nolīgumu atbalstīja 408 EP deputāti, bet 254 bija pret, savukārt 33 atturējās.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO