Pirms dažām dienām atgriezies, lai fotografētu ēku vizuālās antropoloģijas kursa projektam, Jansons konstatējis, ka koridorā viena pie otras rindojas tās pašas tualetes ar aprūsējušām piekaramajām atslēgām durvīs.
«Tas šokē: es atgriezos pagātnē! Es saprotu, ka daudziem no mums ir lauku mājas, kurās daudzas detaļas nav mainījušās kopš seniem laikiem, bet šī ir daudzdzīvokļu māja, par kuru katru mēnesi tiek maksāta apsaimniekošanas maksa un komunālie maksājumi. Ja kāds kavējas, droši vien tiek uzrēķināta soda nauda. Bāc, par ko?» Kad Jansons pamanījis, ka durvīs parādās sieviete ar mazu zēnu, viņš iedomājies, ka arī viņš reiz tā gājis mammai pie rokas. «Arī šis puika, tāpat kā es reiz, skatās uz šo namu lielām acīm un uztver pasauli tieši šādu, pie sevis domājot, ka
visās mājās smird un tieši smaka liecina: esmu mājās.»
Lai gan mākslinieks uzsver, ka viņš nevienam neko nepārmet, tikai pauž savu nožēlu, viņš piemetina: «Kā kādam ceļas roka ņemt īres maksu par to, ko es šeit redzu!»
Ēka jāatjauno īpašniekiem
SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» skaidro, ka visi dzīvokļu īpašumi mājā ir privatizēti: «Līdz ar to par mājas uzturēšanu, atjaunošanu un modernizēšanu ir jālemj dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, pieņemot atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.» Tomēr atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mājas pārvaldnieks nodrošina dzīvojamās mājas teritorijas un koplietošanas telpu uzkopšanu, organizē komunālos pakalpojumus - ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, kā arī veic ēkas apskati un sniedz administratīvos pakalpojumus – rēķinu sagatavošanu.
Lai veiktu apjomīgus atjaunošanas darbus, piemēram, ēkas fasādes atjaunošanu, durvju nomaiņu, kāpņu telpas remontu, jumta nomaiņu, kopīpašniekiem ir jāpieņem kopīgs lēmums par remontdarbu iekļaušanu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tāmē.
Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ka māju Nometņu ielā 39 «Rīgas namu pārvaldnieks» nav iekļāvis avārijas stāvoklī esošo ēku sarakstā.
Jautājums par grūstošo koka māju atjaunošanu atduras dzīves realitātē un resursu trūkumā, TVNET saka Kalnciema kvartāla koka arhitektūras centra projektu vadītāja Una Meiberga. Pārdaugavas koka arhitektūras ansamblis ir sadalīts dažādos zonējumos, tomēr Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) zonējumu periodiski pārskata, iekļaujot tajā aizvien jaunas ēkas.
Ja īpašnieki uzskata, ka ēka, kurā atrodas viņu dzīvokļi, ir vērtīga, viņi var vērsties VKPAI.
«Mēs aicinām glābt koka ēkas, tomēr apzināmies, ka tas ir dārgs process, vajadzīgi lieli ieguldījumi. Tomēr tie, kas to izdara, ir ieguvēji, jo rezultāts ir labs.» Meiberga saka, ka pat gadījumā, ja ēka ir pārvērtusies graustā, to iespējams glābt, veicot arhitektonisko izpēti un pēc tam atjaunojot senajā veidolā. Turklāt kultūrvēsturisko ēku fasāžu atjaunošanu atbalsta Rīgas pašvaldība.
