Negaidītā kļūšana par pasaules vicečempioni vieglatlētikā bijis patīkams un satraucošs pārsteigums, taču medaļas krāsai nav nozīmes, jo daudz būtiskāka ir atzinība no tuvajiem, dzirdot, kā dēls mammu nosauc par pasaules vicečempioni, komentējot trešdienas jaunumus, ka konkurentes krāpšanās dēļ latviete Ineta Radeviča tikusi pie 2011.gada pasaules čempionāta sudraba medaļas, sacīja pati nu jau bijusī tāllēcēja.

Krievijas Vieglatlētikas federācija (VFLA) trešdien paziņoja, ka par aizliegto vielu lietošanu uz diviem gadiem diskvalificēta Olga Kučerenko, kura 2011.gada pasaules čempionātā Dienvidkorejas pilsētā Tegu izcīnīja sudraba medaļu, par centimetru pārspējot Radeviču. Tā kā pozitīvās analīzes tika konstatētas tieši pasaules čempionātā Dienvidkorejā, tad visi Kučerenko sasniegtie rezultāti, sakot ar 2011.gada 28.augustu tiek anulēti, bet par pasaules vicečempioni kļūst latviete.

«Veids, kā uzzināju, ka esmu kļuvusi par pasaules vicečempioni bija ļoti simbolisks, jo pirmā man to ar apsveikuma īsziņu pavēstīja Lauma Grīva. Ar viņu kopā Tegu cīnījāmies plecu pie pleca tāllēkšanas kvalifikācijas sacensībās. Lauma toreiz finālā netika [kvalifikācijā palika 23.vietā], bet tagad man pavēstīja šo prieka vēsti. Tas manuprāt bija ļoti simboliski un izlasot viņas apsveikumu, man saskrēja prieka asaras,» brīdi, kad tika uzzināti jaunumi, atcerējās Radeviča.

Jaunumi viņai bijuši negaidīti, taču raisījuši lielu gandarījumu. «Es vienmēr sacensībās biju gatava smagai cīņai, un toreiz, Tegu, es parādīju visu ko spēju un atdevu visu, ko varēju. Tobrīd līdz sudrabam pietrūka viena centimetra, taču galvenais, ka sacensību noslēgumā es jutu gandarījumu par paveikto. Tāpat bija arī Londonas olimpiskajās spēlēs, kur līdz [bronzas] medaļai arī pietrūka centimetra.

Bija sāpīgi, taču tajā pat laikā izjutu milzīgu gandarījumu un tas, manuprāt, ir svarīgāk nekā medaļas,» sacīja tāllēcēja.

Radeviča sportistes karjeru noslēdza 2012.gadā, pēdējos gados pievēršoties arī TV žurnālistikai, tomēr no vieglatlētikas viņa nekur tālu nav aizgājusi. «Pēdējā laikā esmu daudz ciešākā kontaktā ar vieglatlētiku nekā iepriekš. Ir sākusies jaunā vieglatlētikas sezona, bet man jauni izaicinājumi, jo esmu iesaistījusies starptautisko sacensību «Rīgas kausi» organizēšanā.

Gandrīz katru dienu tiekos ar Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) pārstāvjiem, bet nedēļas nogalē braukšu uz Kuldīgu, kur norisināsies Latvijas čempionāts jauniešiem.

Tur startēs arī manas mammas audzēkņi, tāpēc būs kam just līdzi. Darāmā ir daudz, tāpēc brīžiem piezogas nogurums, taču šīs ziņas par vicečempiones titulu man atgādināja, kas es esmu un no kurienes nāku, dodot jaunu enerģijas lādiņu,» piebilda Radeviča.

Viņai šobrīd nav ne jausmas, kā notiks medaļu maiņa, jo viņas izcīnītā bronzas godalga tagad pienākas baltkrievietei Nastasjai Mirončikai-Ivanovai no Baltkrievijas, kura latvietei zaudēja divus centimetrus, kamēr Radevičai būtu jātiek pie sudraba godalgas. «Tas nav svarīgākais, jo jau bērnībā es nestartēju diplomu vai medaļu dēļ.

Medaļas krāsa man nespēlē būtisku lomu dzīvē, daudz svarīgāk ir tad, kad dēls tevi nosauc par pasaules vicečempioni. Kad šodien to no dēla izdzirdēju, bija liels saviļņojums,» atzina viena no visu laiku labākajām Latvijas vieglatlētēm.

Pēdējā gada laikā sporta sabiedrību ir satricinājuši skaļi dopinga skandāli Krievijā, nākot gaismā masveidīgai aizliegto vielu lietošanai, kas atklāja valsts izstrādātu un atbalstītu dopinga sistēmu. Krievijas vieglatlēti šobrīd ir diskvalificēti no starptautiskās aprites un Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) nesteidz atcelt šo soda mēru.

Radevičas treneris bija krievu speciālists Jevgēņijs Tar-Avanesovs, taču viņš gājis pret straumi un no apkārtējā norobežojies. «Man bija izcils treneris, kurš ir sava aroda profesionālis. Atceros, ka man toreiz pārmeta, ka es trenējos vienā grupā ar krievu sportistiem, taču treneris uzreiz lika saprast, lai es šīs runas neņemu galvā, no visa norobežojos un ne par ko neuztraucos.

Vai tobrīd Krievijā jau pastāvēja dopinga sistēma, es nevaru komentēt, jo treneris man lika darīt savu darbu un neuztraukties par to, ko dara citi. Savukārt pats treneris gāja paralēli Krievijas vieglatlētikas sistēmai.

Cik atceros, viņš pat ar daudziem Krievijas vieglatlētikas funkcionāriem nesveicinājās un nekādus kontaktus neuzturēja. Viņš bija īpašs speciālists, kuram joprojām esmu parādā milzīgu pateicību,» uzsvēra Radeviča.

Radevičas 2011. gadā izcīnītā medaļa kļuva par Latvijai pirmo godalgu neatkarīgas valsts vēsturē pasaules čempionātos vieglatlētikā. Savukārt 2015.gadā Pekinā par pasaules čempionāta bronzas medaļnieci septiņcīņā kļuva Laura Ikauniece-Admidiņa.

Sportistes karjeru Radeviča noslēdza pēc 2012.gada Londonas olimpiskajām spēlēm, kur viņa palika ceturtā, no bronzas godalgas arī atpaliekot tikai par centimetru, toreiz sasniedzot rezultātu 6,88 metri.

Radevičai pieder Latvijas rekords tāllēkšanā, jo 2010.gadā Barselonā viņa aizlēca 6,92 metrus tālu, tad arī izcīnot Eiropas čempiones titulu.

    Lasīt un pievienot komentāru
    JAUNĀKIE FOTO
    Saturs drīz būs pieejams