ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstījis paziņojumu par Savienoto Valstu izstāšanos no Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma, kas pazīstams kā TPP.

Tomēr lielā mērā šis solis ir tikai formalitāte, jo līgumu vēl nebija ratificējis Senāts, un eksperti norāda, ka ratifikācija vienalga būtu mazticama, ņemot vērā pieaugošās vēlētāju bažas, ka tas var novest pie darbavietu zaudēšanas.

Pats Tramps šo lēmumu jau nosaucis par lielu ieguvumu «amerikāņu strādniekiem».

Pagaidām nav skaidrs, vai jaunais prezidents centīsies noslēgt atsevišķus tirdzniecības līgumus ar katru no pārējām 11 TTP dalībvalstīm, kas saskaņā ar Pasaules Bankas datiem kopā saražo 13,5% no pasaules kopprodukta.

Tramps apgalvo, ka iepriekš noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi, tostarp Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA), kā arī Ķīnas uzņemšana Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) novedusi pie darbavietu skaita strauja sarukuma ASV rūpniecībā.

Nu jau bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija atbalstīja TPP, kam, pēc tās domām, būtu jāveido tirdzniecības noteikumi 21.gadsimtam un jālīdzsvaro Ķīnas augošā ekonomiskā ietekme.

Lai gan līgums tika parakstīts jau 2015.gadā, tas vēl nav stājies spēkā.

TPP parakstījušas 12 valstis - Austrālija, ASV, Bruneja, Kanāda, Čīle, Japāna, Malaizija, Meksika, Jaunzēlande, Peru, Singapūra un Vjetnama. Tās veido aptuveni 40% pasaules ekonomikas.

Japānas premjerministrs Sindzo Abe, kas ir liels TPP atbalstītājs, atzinis, ka bez ASV šim līgumam nebūs jēgas.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams