Katru dienu uz apledojušām ielām nokrīt un traumas gūst trīs līdz pieci cilvēki. Visbiežāk nelaimes gadījumi uz nenotīrītām ielām notiek Rīgā.

Uz ielas var gūt smagus sasitumus

No 1. līdz 18. janvārim Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi snieguši palīdzību un slimnīcās nogādājuši 131 cilvēku. 81 negadījums uz apledojušām ielām noticis Rīgā. Ir dienas, kad cietušo skaits pārsniedz desmit, norāda NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola. Gada sākumā, kad visā valstī uzsniga noturīga sniega sega, mediķi slimnīcās nogādāja 19 cilvēkus. Vairāk izsaukumu mediķi saņem dienās, kad mainās laikapstākļi - sāk snigt, strauji kūst, apledo. Biežāk, krītot uz ielas, traumas gūst sievietes.

Nebūt nav tā, ka traumas gūst tikai gados veci cilvēki.

«Arī vidēja vecuma un gados jauni, rīta pustumsā steidzoties uz darbu, pakrīt un gūst nopietnas, ilgi ārstējamas traumas,» stāsta Vītola. NMP dienesta mediķi izbrauc, kad cietušie sasitušies tik pamatīgi, ka paši nevar piecelties, lai dotos uz traumpunktu vai tuvāko ārstniecības iestādi. Traumas parasti ir nopietnas - roku, kāju lūzumi, galvas traumas. Ir arī gadījumi, kad mediķi cietušo nogādā slimnīcā ar aizdomām par mugurkaula skriemeļu bojājumu, iegurņa kaula lūzumu, pleca kaula lūzumu vai astes kaula lūzumu.

Palīdzību meklē novēloti

Rīgas 2. slimnīcas Uzņemšanas nodaļā - traumpunktā diennaktī palīdzība tiek sniegta vairāk nekā 20 cilvēkiem, kuri traumas guvuši uz ielas vai nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem. Vistipiskākā trauma ir apakšdelma lūzums, otra biežākā - pleca izsitums, atklāj traumpunkta virsmāsa Irina Cvirko. Nereti tiek konstatēti kāju sasitumi, sastiepumi un lūzumi.

Visbiežāk cilvēki krīt, skrienot uz transporta pieturu. Gadās, ka krišanas iemesls saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu.

«Bieži vien cilvēki krīt uz sāna un cenšas atbalstīties uz rokas, tāpēc salauž apakšdelmu. Trauma ir nopietna, un, lai roku sadziedētu, vajadzīga ilga rehabilitācija,» stāsta mediķe. Brīvdienās traumpunktā nonāk traumas guvuši ziemas prieku cienītāji, kas visbiežāk lauzuši apakšdelmu vai apakšstilbu. Savukārt snovborda un skeitborda cienītāji mēdz gūt iegurņa traumas. «Diemžēl cilvēki mediķu palīdzību meklē otrajā, trešajā dienā pēc nelaimes gadījuma, kad ir grūti konstatēt visas iespējamās problēmas.» Ja sasistā vieta pamatīgi sāp, virsmāsa aicina bez kavēšanās meklēt palīdzību.

No jumtiem krīt sniega blāķi

Šosezon Rīgas pašvaldības policijas redzeslokā nonākuši seši gadījumi, kad sniegs no jumtiem uzkritis cilvēkiem. Par to, ka paslīdējuši uz ielas, kārtības sargiem ziņojuši 131 cilvēks. Policijas lietvedībā ir 632 lietas par nenotīrītām ietvēm. Savukārt par nenotīrītām lodžijām, ūdenscaurulēm un dzegām ierosinātas 222 administratīvās lietas, informē Rīgas pašvaldības policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis.

Maksimālais sods par nenotīrītu ietvi privātpersonām ir 350 eiro, juridiskām 1400 eiro.

Noteikumi paredz, ka ledus un sniega kārtai jābūt notīrītai līdz asfaltam.

No kritiena traumām neviens nav pasargāts, tādēļ, izejot no mājām, jāpievērš uzmanība laika apstākļiem – vai naktī ir sasnidzis, iestājies atkusnis, vai, gluži pretēji, strauji piesalis, norāda NMP dienesta pārstāve. Tāpat arī rūpīgi jāapsver apavu izvēle, no mājām jāiziet laikus, lai nebūtu jāsteidzas. Rokas nevajadzētu likt kabatās, lai paslīdot varētu noturēt līdzsvaru. Gados vecākiem cilvēkiem nevajadzētu iziet no mājas bez atbalsta, piemēram, nūjas. Uzmanība jāpievērš ne vien kāpnēm, kuras, tāpat kā ietves, var būt apledojušas un slidenas, bet, ejot gar mājām, jāvērš skats arī augšup, jo sniega blāķī var krist arī no jumtiem.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams