Gada beigās visa Latvija juta līdzi diviem cilvēkiem, kuri gaidīja šā dzīvībai vajadzīgā orgāna transplantāciju. Pirmā bija Baiba Barone, kura gaidīja jau ilgi – ne vien atbilstošu donoru, bet arī Belēviča solīto naudu, jo viņai ar mammu nebija tās tik daudz. Kad izrādījās – naudas nebūs, sākās ziedojumu vākšana, ziedojumu pietika, taču – bija viss jau par vēlu. Baibas organisms bija pārāk novārdzis, lai atveseļotos.
Burtiski brīdi pēc tam aknu transplantācija Tartu tika veikta kādam puisim Austrim Augustam – paldies Dievam, viņam viss ir labi un viņš atkopjas pēc šīs sarežģītās operācijas.
Veselības ministrs pavasarī pie ārstiem tiek «pa grāvmalīti krēsliņā»
Vasaras sākumā atkāpās tā laika veselības ministrs Belēvičs - pēc skandāla saistībā ar ķirurģisku manipulāciju veikšanu, apejot oficiālo pacientu reģistrācijas kārtību jeb rindu.
Nekas slikts nav izdarīts - KNAB ir izbeidzis kriminālprocesu, kurā figurēja bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga par Belēviča iespējamo likumpārkāpumu, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību.
Krūmiņš tika atstādināts no amata, bet pēc dienesta pārbaudes šajā amatā tika atjaunots. Kā toreiz skaidroja Slokenberga, dienesta izmeklēšanā tika secināts, ka Krūmiņš nav ievērojis slimnīcas kārtību, kādā tiek reģistrēti pacienti. Proti, kartīte tika noformēta pēc pakalpojuma sniegšanas, lai gan dokumentācija bija jānoformē pirms pakalpojuma sniegšanas. Tomēr kopumā prettiesiskas darbības nav notikušas, rēķins jau ir izrakstīts, un Belēvičs ir apliecinājis, ka par pakalpojumu samaksās, līdz ar to vienkārši nav ievērota šī noteiktā kārtība un slimnīcai zaudējumi nav nodarīti.
11 miljonus vērtā e-veselība nedarbojas – tas esot normāli; vajag vēl 10 miljonus
Minētās summas esot teju trīsreiz par maz, lai uzturētu esošo sistēmu - izmaksas nav aprēķinātas pietiekamā apjomā, «jo tas, kas ir saražots, ir arī jāuztur, jānovērš kļūdas un jāveic pielāgojumi». Piešķirti 170 000 eiro, taču, pēc nozares ministres padomnieces Ilzes Āboliņas domām, sistēmas uzturēšanai nepieciešams pat pusmiljons eiro. Vārdu sakot, ar esošo naudu esošās kļūdas novērst esot neiespējami.
Būs interesanti - pārsteigs visus Latvijas iedzīvotājus!
Nākamā e-veselības sistēmas projekta kārta izmaksās vēl 10 miljonus eiro. Būs divi projekti, kurus veidos tā, lai pretendētu uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Eiropas naudu dod tikai tikai jaunu sistēmas pakalpojumu izstrādei un ieviešanai, to nedrīkst izmantot, lai finansētu iepriekš izstrādātās un ieviestās funkcionalitātes. Esošās funkcionalitātes uzlabojumi ir jāsedz no uzturēšanas budžeta.
Sola, ka jaunajā projekta kārtā beidzot būs tas, par ko visi runā, ka tā vajadzētu būt, proti - sistēmā ārstam būs iespēja ar iedzīvotāju strādāt tā, lai dakteris var redzēt, vai cilvēks ir vai nav aizgājis uz kādu konkrētu izmeklējumu, piemēram, vēža skrīningu. Tāpat ārsts varēs paskatīties, kādas rindas ir uz konkrētiem pakalpojumiem, lai zinātu, kur pacients var aiziet un visātrāk nodot analīzes. Ierēdņi skaidro - tas galīgi nav sarežģīti, vienkārši ir jāsadodas visiem rokās un jāļauj savā starpā apmainīties ar datiem.