Lietas un notikumi, par kuriem šogad daudz runāja Latvijā

Bēgļi no Latvijas bēg tikpat naski kā no kara savās mājās

8.novembrī nozares ministrs bija spiests atzīt, ka Latviju tobrīd pametuši visi Eiropas Savienības (ES) programmā uz mūsu valsti, Muceniekiem pārvietotie bēgļi, tiklīdz saņēma kādu statusu un izgāja no šīs nomitināšanas vietas. Ministrs plātīja rokas un teica, ka valdība virza izmaiņas likumdošanā, lai pamainītu pabalstu izmaksas mehānismus. Lietuvā situācija identiska, bet Igaunijā šādu gadījumu neesot - tur bēgļus uzreiz sadala pa pašvaldībām un neesot zināmi gadījumi, ka viņi pamestu valsti. Tikmēr deputāti vasarā sprieda - valdībai jāizvērtē, kāpēc patvēruma meklētāji nesāk dzīvi ārpus Muceniekiem, un pat tika domāts par patvēruma meklētājiem sagatavotu īpašu sociālekonomisko iekļaušanas plānu.

Visai amizanta izveidojusies situācija bija ar pabalstu izmaksu bēgļiem – loģiski būtu, ka tad, ja bēglis ir «aizbēdzis», valsts pārtrauc šā pabalsta izmaksu, taču – tas nav Latvijas gadījums. Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu desmit mēnešus, bet personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, - septiņus mēnešus. Ņemot vērā, ka visi tā pošas atstāt Latviju, gada beigās tika «izmesta vēl viena cerību makšķere» - ieceri pabalstu 139 vai 97 eiro bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu pirmajā mēnesī izmaksāt dubultā apmērā, lai vieglāk būtu atrast mājokli un veikt pirmo iemaksu par to. Tas radītu labvēlīgākus apstākļus šiem cilvēkiem, sākot dzīvi Latvijā. Tāpat daudzi simti tūkstošu tika piešķirti, lai remontētu Muceniekus un lai šo cilvēku dzīvošana tur un nekā nedarīšana statusa izskatīšanas laikā būtu patiesi ērta.

Patvēruma meklētāju sekmes latviešu valodas apguvē ir ļoti dažādas. Tiem cilvēkiem, kuriem ir izglītība, mācības padodas labāk - izglītība Muceniekos nonākušajiem esot dažāda - no divām klasēm līdz doktora grādam. Lasīšanas apgūšanai ir izstrādāti 550 attēli ar vārdiem par dažādiem tematiem. Taču mācīšana nav viegla – viens jau tas, ka vai maz kādam par latviešu valodu ir interese, un otrs – Muceniekos ir arābi, kuri savā starpā faktiski nespēj sazināties atšķirīgo dialektu dēļ.

Latvijā sāk atgriezties bēgļi, kuri Latviju pameta, lai dotos vēl labākas dzīves meklējumos uz Vāciju. Izrādās, šī Eiropas bagātākā valsts nedod darba atļaujas Latvijā reģistrētajiem bēgļiem un neļauj arī tur palikt dzīvot. Vācijā liegta arī iespēja pieteikties pabalstiem. Dubultbēglis nu atzīst, ka visi Latviju pametušie bēgļi drīzumā būs spiesti atgriezties vai arī strādās Vācijā nelegāli un tad tiks pieķerti un deportēti uz Latviju piespiedu kārtā. Vairāk nekā 60 bēgļu no Latvijas ir Vācijā.

Vācija ir solījusi iztērēt 150 miljonus eiro, lai palīdzētu migrantiem atgriezties viņu dzimtajās zemēs. Šo palīdzības fondu varēs izmantot gan migranti, gan neveiksmīgi patvēruma pieprasītāji, kas izvēlēsies atgriezties dzimtenē. Šie līdzekļi būs pieejami irākiešiem, afgāņiem un migrantiem no Balkānu valstīm. Vācija, kas 2015.gadā saņēma ap 900 000 patvēruma pieprasījumu, tagad ir pastiprinājusi savu robežu kontroli un noteikumus potenciālajiem imigrantiem.

Pavisam līdz novembra vidum uz Latviju no Grieķijas bēgļu nometnēm bija pārvietoti 154 cilvēki – ģimenes: vīrieši, sievietes un bērni. Latvija apņēmusies divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas. Tikmēr kopumā visā Eiropas Savienībā bēgļu pārvietošanas programmā no nometnēm uz dalībvalstīm pārvesti 8162 cilvēki.

Gada pirmajā pusē uzliesmojusī spriedze Mucenieku ciema iedzīvotāju vidū pret patvēruma meklētājiem joprojām ir un tai ir tendence pieaugt, taču gada vidū mediji vairs par to neziņoja. 8.augustā Muceniekos patvēruma meklētāji bija sarīkojuši protestu, paužot neapmierinātību ar dzīves apstākļiem Latvijā. Proti, ar viņiem piešķirto naudu nevarot izdzīvot, esot par maz medicīniskās palīdzības, nav ne mājas, ne darba, ne naudas, tostarp arī cigarešu un našķu bērniem, interneta. Viņuprāt, trīs eiro vietā viņiem dienā būtu jābūt pieejamiem vismaz desmit eiro.

Aknu transplantācijas nepieciešamība – kā nāves spriedums; ministrs ārstējas bez rindas

Mainoties veselības ministriem, aknu transplantācijai domātā nauda aizgājusi ģimenes ārstu atbalstam. Pēdējā gada laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākuši vairāki gadījumi, kad smagi slimi pacienti nesaņem valsts atbalstu aknu transplantēšanai un ir spiesti meklēt ziedotāju atbalstu, - tad tā brīža veselības ministrs Guntis Belēvičs (tolaik ZZS) solīja, ka turpmāk aknu transplantāciju Latvijā pieaugušajiem finansēs valsts, jo nauda tam esot atrasta.

Solīts makā nekrīt - jaunā veselības ministre Anda Čakša skaidri pateica, ka bijušais ministrs esot daudz ko sasolījis, bet reālā situācija esot tāda, ka nepietiek ar to vien, ka cilvēkam transplantē aknas, nepieciešama arī uzturošā terapija. Tas kopā vienam cilvēkam var izmaksāt no 300 000 līdz pat miljonam eiro. Ministre arī nevarot apsolīt, ka, sākot ar nākamā gada janvāri, valsts budžetā būs nauda aknu transplantācijai.

Gada beigās visa Latvija juta līdzi diviem cilvēkiem, kuri gaidīja šā dzīvībai vajadzīgā orgāna transplantāciju. Pirmā bija Baiba Barone, kura gaidīja jau ilgi – ne vien atbilstošu donoru, bet arī Belēviča solīto naudu, jo viņai ar mammu nebija tās tik daudz. Kad izrādījās – naudas nebūs, sākās ziedojumu vākšana, ziedojumu pietika, taču – bija viss jau par vēlu. Baibas organisms bija pārāk novārdzis, lai atveseļotos.

Burtiski brīdi pēc tam aknu transplantācija Tartu tika veikta kādam puisim Austrim Augustam – paldies Dievam, viņam viss ir labi un viņš atkopjas pēc šīs sarežģītās operācijas.

Veselības ministrs pavasarī pie ārstiem tiek «pa grāvmalīti krēsliņā»

Vasaras sākumā atkāpās tā laika veselības ministrs Belēvičs - pēc skandāla saistībā ar ķirurģisku manipulāciju veikšanu, apejot oficiālo pacientu reģistrācijas kārtību jeb rindu.

Nekas slikts nav izdarīts - KNAB ir izbeidzis kriminālprocesu, kurā figurēja bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga par Belēviča iespējamo likumpārkāpumu, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību.

Krūmiņš tika atstādināts no amata, bet pēc dienesta pārbaudes šajā amatā tika atjaunots. Kā toreiz skaidroja Slokenberga, dienesta izmeklēšanā tika secināts, ka Krūmiņš nav ievērojis slimnīcas kārtību, kādā tiek reģistrēti pacienti. Proti, kartīte tika noformēta pēc pakalpojuma sniegšanas, lai gan dokumentācija bija jānoformē pirms pakalpojuma sniegšanas. Tomēr kopumā prettiesiskas darbības nav notikušas, rēķins jau ir izrakstīts, un Belēvičs ir apliecinājis, ka par pakalpojumu samaksās, līdz ar to vienkārši nav ievērota šī noteiktā kārtība un slimnīcai zaudējumi nav nodarīti.

11 miljonus vērtā e-veselība nedarbojas – tas esot normāli; vajag vēl 10 miljonus

Minētās summas esot teju trīsreiz par maz, lai uzturētu esošo sistēmu - izmaksas nav aprēķinātas pietiekamā apjomā, «jo tas, kas ir saražots, ir arī jāuztur, jānovērš kļūdas un jāveic pielāgojumi». Piešķirti 170 000 eiro, taču, pēc nozares ministres padomnieces Ilzes Āboliņas domām, sistēmas uzturēšanai nepieciešams pat pusmiljons eiro. Vārdu sakot, ar esošo naudu esošās kļūdas novērst esot neiespējami.

Būs interesanti - pārsteigs visus Latvijas iedzīvotājus!

Nākamā e-veselības sistēmas projekta kārta izmaksās vēl 10 miljonus eiro. Būs divi projekti, kurus veidos tā, lai pretendētu uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Eiropas naudu dod tikai tikai jaunu sistēmas pakalpojumu izstrādei un ieviešanai, to nedrīkst izmantot, lai finansētu iepriekš izstrādātās un ieviestās funkcionalitātes. Esošās funkcionalitātes uzlabojumi ir jāsedz no uzturēšanas budžeta.

Sola, ka jaunajā projekta kārtā beidzot būs tas, par ko visi runā, ka tā vajadzētu būt, proti - sistēmā ārstam būs iespēja ar iedzīvotāju strādāt tā, lai dakteris var redzēt, vai cilvēks ir vai nav aizgājis uz kādu konkrētu izmeklējumu, piemēram, vēža skrīningu. Tāpat ārsts varēs paskatīties, kādas rindas ir uz konkrētiem pakalpojumiem, lai zinātu, kur pacients var aiziet un visātrāk nodot analīzes. Ierēdņi skaidro - tas galīgi nav sarežģīti, vienkārši ir jāsadodas visiem rokās un jāļauj savā starpā apmainīties ar datiem.

Abas e-veselības trešās kārtas daļas plānots pabeigt līdz 2022.gadam.

Barona ielas stāsts – vārdos neaprakstāms, skatiet galerijas

Sabiedrība visu vasaru kā karstu kartupeli mutē viļāja Rīgas domes veikto skaistās Barona ielas remontu (un sastrēgumus uz Brīvības ielas, uz Valdemāra ielas, uz Lāčplēša ielas - arī tur remonti plosījās). Nu tas patiešām bija anekdošu pasākums. Arī pasauli daudz redzējuši cilvēki skatījās un brīnījās, cik megamoderns ir ietves veidojums un klājums – kājas ķeras dažādajos līmeņos, smiltis čirkst, bruģakmeņus liek iekšā, tad ņem ārā un liek atkal iekšā. Rīgas galva tikmēr piebilda, ka ir ļoti pateicīgs interneta lietotājiem par katru fotogrāfiju no remontdarbu gaitas Barona ielā, jo tas palīdzēja Rīgas domei tikt galā ar visām nejēdzībām, kas ar šo remontu bija saistītas.

Barona ielas rekonstrukciju uzraudzījusī firma samaksu par pakalpojumiem nesaņems

Rīgas dome par Krišjāņa Barona ielas rekonstrukcijas darbu būvuzraudzību 2015.gadā slēgusi līgumu ar SIA «Bild», kas iepriekš piederēja 2016.gada vasarā kukuļošanas lietā aizturētajam Satiksmes departamenta darbonim Uģim Brožam. KNAB ir aizdomas par viltotiem būvuzraudzības dokumentiem. Saskaņā ar šiem dokumentiem Barona ielā notiekošos darbus uzraudzījusi persona, kura faktiski no rīta līdz vakaram strādājusi Salaspils novada domē.

Barona ielas būvdarbu veicējiem par trūkumiem būvdarbu procesā ir noformēti pārkāpumu akti un par to piemērots «ārkārtīgi bargs» sods - 7000 eiro. Viss kā pēc papīra, arī visi konstatētie defekti termiņā esot novērsti par uzņēmēja līdzekļiem garantijas ietvaros. Ja tuvāko trīs gadu laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā tiks konstatēti jauni defekti, arī tie tiks novērsti objekta garantijas ietvaros par uzņēmēja līdzekļiem.

Krišjāņa Barona ielas malās jau vēlā rudenī tika iestādīti kārklveidīgi krūmi - grimoņi, kas esot ļoti «dzīvelīgs augs». Šis ir izvēlēts kā pagaidu risinājums līdz pavasarim, kad šajās vietās tiks iestādīti koki. Šāds risinājums izvēlēts, lai kokiem paredzētajās vietās nebūtu dubļi un mašīnas tās neizbraukātu. Sola, ka būšot arī košas puķes kastēs pa ceļmalām.

Ušakovs draud: Arī nākamvasar remontēsim Rīgu

Arī nākamvasar Rīgā gaidāmi sastrēgumi ielu remontu dēļ, brīdina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S). «Nākamgad ir paredzēts Krišjāņa Valdemāra ielas remonts, un atkal pilsēta stāvēs sastrēgumos, bet ielu neremontēt nevar. Valdemāra ielas remonts notikšot neatkarīgi no tā, kas nākamgad uzvarēs Rīgas domes vēlēšanās. Var jau pasmieties - Rīgas dome nākamgad investēs 49,7 miljonus eiro ielu remontā, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijā un pašvaldības izglītības iestāžu rekonstrukcijā, taču, ņemot vērā šā gada pieredzi, patiesībā bail paliek, ko par šādiem miljoniem «var savārīt».

Oktobrī oficiāli tika pabeigts Barona ielas remonts. Kopumā brauktuves remonts izmaksājis 2,6 miljonus eiro, bet ietves - 900 000 eiro.

Jaunais Skanstes tramvajs pa vecajiem kapiem – vai tam būs būt?

Samērā lielā slepenībā (SIA «Rīgas satiksme» (RS) paudusi, ka visa projekta dokumentācija ir atzīta par komercnoslēpumu) plānots un strauji kā fakts pasludināts – Rīgā būs būt jaunai tramvaja līnijai Skanstes rajonā: tā savienos 6. tramvaja maršrutu un 5., 9. tramvaja maršrutu, lai nodrošinātu videi draudzīga elektrotransporta kustību Skanstes ielā. Tas satracinājis daļu rīdzinieku, kuri pārmeta mirušo piemiņas zaimošanu; VKPAI apņēmās veikt pazemes apbedījumu skenēšanu Senču ielas apkārtnē, lai precizētu Lielo kapu robežas. Bet, degot svecēm un skanot dziesmām, ap 100 cilvēku Lielajos kapos iestājas pret Skanstes tramvaja projektu

Visādu instanču skaļās pārrunās beigās steidza mierināt - līnija ies tikai pa Senču ielu, neaizskarot Lielo kapu teritoriju, tikmēr Rīgas dome jau izsūtījusi vēstules 46 zemes īpašniekiem par teritoriju, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, atsavināšanu; decembra sākumā 8 personas jau bija domei atbildējušas. .

Visi satraucās, ka plāns ir tik slepens, ka īsti neviens visu nezina, un nervozitāte beidzās ar to, ka «Sabiedrība par atklātību – «Delna»» tagad 100% uzraudzīs visa caurspīdīgumu, sabiedrības intereses un par to saņems 300 000 eiro, solot skaļi reaģēt visos neskaidros gadījumos un katru sīkumu par projekta gaitu aprakstīt viņu mājaslapā. Organizācijai būšot arī lielas juridiskas pilnvaras iesaistīties finansējuma izlietojuma uzraudzībā.

Rīgas Domei budžeta deficīts, bet lepni par 372 000 eiro atpērk kapus un sola tos kopt

Rīgas dome pēc skaļiem «ko jūs nekopjat savus kapus?!» ar baznīcu vienojās vēl šogad no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) atpirkt Lielo kapu teritoriju, kā arī Jēkaba kapu teritoriju. Kopā tiks atpirkta aptuveni 26 hektāru teritorija, atsevišķi izdalot vairākas teritorijas. Savukārt LELB tiks rezervēts īpašums 4000 kvadrātmetru izmērā Imantā dievnamu būvniecībai.

Jācer, ka šis tomēr nebūs gadījums, kad vilkt paralēles ar Barona ielas izbūves projektu, iedzīvotāji tomēr tiek aicināti tikpat aktīvi ziņot par gadījumiem, kad šķiet, ka projekta īstenošana nenotiek īsti tā, kā nākas.

Turējām īkšķus par prezidenta – fotomodeļa sirdi

Valsts prezidenta veselības stāvoklis saasinājās pēc tam, kad pagājušā gada nogalē viņš ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru gāja uz darbu un turpināja veikt savus amata pienākumus, nevis palika mājās un ārstējās, to atzina pats Vējonis, kratot pārējiem pamācoši ar pirkstu - ļaudis bieži domā, ka ir gudrāki par ārstiem un, neklausot viņiem, mēģina slimi iet uz darbu, bet ārstiem ir jāklausa!