Radio "Naba" direktors Madars Štramdiers

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Festivāla «Laba daba» mūziķu izvēlē noteicošais ir cena un organizatoru gaume, «Nabaklab» rīkotajā diskusijā par mūzikas pasākumu rīkotājiem un apmeklētājiem teica festivāla «Laba daba» organizētājs Madars Štramdiers.

Viņš norādīja, ka, kaut arī noteicošais faktors mūziķu izvēlē ir cena un pašu organizatoru gaume, vērā tiek ņemts arī partneru, Baltijas valstu un mūziķu ieteiktais.

Tāpat Štramdiers pauda, ka festivāla «Laba daba» organizatori 95% gadījumu mūziķus izvēlas pēc savas gaumes. «Mēs pārsvarā izvēlamies tos mūziķus, kas mums patīk. [..] Ļoti daudzi sūta pieteikumus, bet mēs tiešām skatāmies, kas mums pašiem interesē un patīk,» pauda Štramdiers.

Festivālu «Laba daba» organizē auditorijai, kurai patīk jauna, laba un interesanta mūzika, kā arī eksperimenti - «kaut kas savādāks, inteliģentāks,» norādīja Štramdiers.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka būtisku lomu mūziķu izvēlē spēlē arī radio «Naba» un klubs «Nabaklab», kas veido kopskatu un izpratni par skatuvi.

Pēc Štramdiera paustā, vidēji festivāla «Laba daba» organizēšanai nepieciešams gads, tomēr ir virkne aktivitāšu, kas tiek plānotas arī vairākus gadus uz priekšu. Pirmais pusgads festivāla rīkošanā norisinās līdz jaunajam gadam un šajā laikā pārsvarā veic fundamentālus darbus, kas saistīti ar festivāla norises vietu, skatuvēm, mākslinieku izvietojumu, biļešu tirdzniecību, kā arī šajā laika posmā parādās pirmās reklāmas. Otrā pusgada laikā jārisina praktiski jautājumi, savukārt pēdējie divi mēneši līdz festivālam ir mierīgāki, jo «ritenis ir iekustināts» un atliek tikai sekot līdzi norisēm.

«Laba daba» norišu dienās iesaistīti apmēram 400 cilvēki, ieskaitot brīvprātīgos, savukārt līdz festivālam iesaistīto cilvēku loks mērāms desmitos.

Tāpat «Laba daba» organizētājs norādīja, ka festivāla rīkošana nav viegls uzdevums, jo būtiska tā organizēšanas daļa ir juridiskā puse. Līdz festivāla atklāšanai jānokārto virkne dokumentu, kas ļauj festivālam iegūt publiska pasākuma atļauju. Lai to iegūtu, festivālam jānodrošina apsardzes kompānija, medicīniskā palīdzība, apdrošināšana, jānoslēdz līgums ar ēkas vai telpas īpašnieku, kā arī citi darbi.

Štramdiers norādīja, ka dokumentu festivāla organizēšanai ir daudz - lai nokārtotu festivāla juridisko pusi nepieciešami apmēram divi mēneši.

Vienlaikus Štramdiers pastāstīja, ka ārzemju mūziķu piesaistīšanā mēdz būt risks, taču viss atkarīgs no līguma. Ja līgumā noteikta 100% priekšapmaksa, tad risks ir ļoti liels, jo gadījumā, ja grupa neuzkāpj uz skatuves, nākas tiesāties. Turklāt visbiežāk līgumi ar grupām tiek slēgti pēc valsts, no kuras ierodas grupa, likumiem, tāpēc tiesāšanās mēdz būt ļoti dārga.

Vislielākā «apdedzināšanās» festivāla «Laba daba» organizatoriem bija tiesāšanās ar britu grupu «The Fall», kas pērn neieradās uz festivālu. Process ilga gadu un galu galā rezultāts Latvijai nenāca par labu.

Jau ziņots, ka festivāls «Laba daba» nākamajā gadā norisināsies no 4. līdz 6. augustam. Pirmās grupas tiks izziņotas 2017. gada sākumā. Tāpat kā citus gadus, tiks pārstāvēti dažādi mūzikas žanri, ko izpildīs gan pašmāju mūziķi, gan mākslinieki no ārvalstīm. 2017. gadā festivālu papildinās jauna spēļu pļava.

«Laba daba» ir starptautisks mūzikas festivāls, kas norisināsies Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā «Ratnieki», Līgatnes pagastā. Uz sešām skatuvēm būs skatāmas vairāk kā deviņdesmit dažādu mūzikas novirzienu grupas un dīdžeju apvienības. Paralēli muzikālajam piedāvājumam, festivālā darbosies kino māja, sporta turnīri, jauna spēļu pļava, teātra skatuve, kā arī dažādas radošās un izzinošās darbnīcas visām paaudzēm. Šis festivālam būs devītais norises gads.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO