Latvija jau vairākus gadus piedalās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras «Frontex» operācijā «Poseidon» Egejas jūrā starp Grieķiju un Turciju. Šeit latviešu robežsargi ir izglābuši vairākus tūkstošus cilvēku, dažkārt arī no pārdurtām laivām, kā arī ieguvuši lielu pieredzes bagāžu. Valsts robežsardzē norāda - cilvēku kontrabandisti lieliski pārzina starptautisko likumdošanu, bet kā mudinājumu doties uz Eiropu tie uztver dažādu organizāciju vēlmi palīdzēt bēgļiem.

Latvija ir bijusi viena no valstīm, kura stāvējusi pie aģentūras šūpuļa. Jau 2004.gadā Latvija piedalījusies Eiropas Padomes darba grupās, izstrādājot Frontex regulu. Mūsu valsts speciālisti sniedza savu ekspertīzi un izteica viedokļus par to, kā labāk šādu iestādi izveidot. Latvijas robežsargi jau no pašiem pirmsākumiem piedalījās visāda veida «Frontex» aktivitātēs - gan operācijās, gan arī darba grupās.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes priekšnieks Vladimirs Zaguzovs sarunā ar portālu TVNET norāda, ka Latvijas robežsargi iesaistās ļoti daudzās Frontex operācijās, piemēram, Itālijā notiekošajā «Triton», taču pārsvarā cenšas būt Grieķijā, jo šis operacionālais rajons ir ļoti labi pazīstams.

«Grieķijā mēs parasti piedalāmies uz jūras – viens vai divi robežsardzes kuteri ar ekipāžām. Mēs cenšamies ekipāžas mainīt ik pēc diviem mēnešiem. Tāpat uz Grieķijas – Turcijas robežas ir arī sauszemes patruļas ar transportlīdzekļiem, videonovērošanas kompleksiem. Laiku pa laikam tur tiek iesaistīts arī mūsu helikopters,» stāsta Zaguzovs.

Katru nedēļu Frontex operācijās piedalās aptuveni 30 Latvijas robežsargi, taču šis skaitlis variē attiecībā no veicamajiem uzdevumiem un iesaistītās tehnikas. Latvijas puse strādā saskaņā ar noteiktu plānu, nodrošinot robežsargus, piemēram, kutera apkalpes un kinologus, dažāda veida Frontex operācijām – gan zemes robežas uzraudzībai, gan robežkontroles punktiem.

«Pārsvarā mēs esam iesaistīti robežuzraudzības nodrošināšanā. Gan uz jūras robežas, gan uz zaļās robežas. Mēs esam gan ar peldošiem līdzekļiem, gan ar helikopteriem, gan arī ar kājnieku patruļām. Nedaudz mazāk esam iesaistīti robežkontroles punktos. Papildus arī esam iesaistīti dažādā veidā nelegālu imigrantu intervēšanā un datu iegūšanā par ceļošanas maršrutiem. Piedalāmies arī dažādā veidā konvojos, ja nepieciešams nelegālos migrantus izraidīt no Eiropas Savienības,» skaidro Zaguzovs.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Latvijas robežsargi novērojuši, ka pēc vienošanās panākšanas starp Eiropas Savienību un Turciju ir būtiski samazinājies nelegālo imigrantu skaits, kas Grieķijā ierodas pa jūru. «Šogad esam izglābuši pāris simtus [migrantu] un laivās pavadījuši pāris tūkstošus cilvēku. Kad laiva iekļūst Grieķijas ūdeņos un mēs viņus konstatējam, viņi uzreiz prasa patvērumu. Dažreiz laiva tiek sadurta, līdz ar to esam spiesti glābt šos cilvēkus. Varianti ir dažādi,» norāda VRS pārstāvis. Pērn robežsargi Grieķijā izglābuši aptuveni tūkstoti cilvēku, bet pavadījuši vairākus tūkstošus.

Cilvēku pārvadātāji Egejas jūrā ir labi informēti par starptautisko likumdošanu. Agrāk viņi mēģinājuši pie Grieķijas salām piestāt nakts laikā, taču tagad, zinot, ka valsts iestāžu amatpersonas nedrīkst atstāt likteņa varā laivu, kurai ir tehniskas problēmas. Tāpat pārvadātāji nereti kā mudinājumu doties uz Eiropas Savienību uztverot to, ka dažādas starptautiskās organizācijas pieliek lielas pūles, lai palīdzētu bēgļiem.

«Cilvēku kontrabandisti ir gudri. Neviens nevēlas sēdēt cietumā, pat Grieķijā. Līdz ar to tas parasti notiek tādā veidā, ka kontrabandists nodrošina imigrantus ar laivu. Ķīnā ražotas piepūšamās laivas var ļoti ātri un lēti iegādāties. Viņš vienkārši iekāpj laivā kopā ar visiem, stūrē motoru kādus 200, 300 vai 400 metrus. Tālāk parāda virzienu, pats lec ārā no laivas un peld krasta virzienā,» stāsta Zaguzovs.

Iztaujāts, kā «Frontex» eksperti var pārliecināties, vai laivās neatrodas radikāļi vai teroristi, Zaguzovs stāsta, ka ir speciāli nozīmēti cilvēki, kuri tā dēvētajās karsto punktu - «hotspot» nometnēs nopratina ieradušos patvēruma meklētājus. Šeit tiek piesaistīti arī speciālisti no «Eiropola». Pamatuzdevums ir saprast – no kurienes cilvēks ir nācis, ja viņam nav dokumentu. Savukārt otrs uzdevums ir iegūt vairāk informācijas par to, kādā maršrutā viņš ir pārvietojies, lai nokļūtu Grieķijā.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

«Tur arī aktīvi piedalās Grieķijas varasiestādes, izmantojot dažādas informatīvās sistēmas, pārbaudot pirkstu nospiedumu datubāzes. Tā rezultātā tiek nodrošināta pārbaude, vai viņš kādos reģistros ir atzīmēts kā terorists vai kriminālais elements, vai arī nav,» uzsver Zaguzovs. Lēmumu – izsniegt vai neizsniegt attiecīgajam cilvēkam dokumentu, kas ļautu pārvietoties pa valsti, pieņem Grieķijas puse. Ar šo dokumentu viņi pēc tam nelikumīgi mēģina pāriet, piemēram, Maķedonijas robežu.

No uzraudzības viedokļa sauszemes robeža Grieķijai ar Turciju ir sakārtota. Turcija ir uzcēlusi žogu, līdz ar to caur turieni ir diezgan problemātiski šķērsot robežu. Pretēja situācija ir Egejas jūrā, kur ir vairākas strīdīgas teritorijas, kuras gan Grieķija, gan Turcija uzskata par savām. Dažreiz robežsargi saņem brīdinājumus no Turcijas bruņotajiem spēkiem par tuvošanos teritorijai, kuru viņi uzskata par savu. Zaguzovs informē, ka par visiem šiem gadījumiem tiekot informēts «Frontex» un tie tiek izskatīti gan Varšavā, kur ir aģentūras galvenā mītne, gan arī Briselē. «Mēs varam pierādīt ar mūsu navigācijas kartēm un GPS, kur mēs bijām un ka neesam šķērsojuši Grieķijas – Turcijas robežu,» uzsver VRS Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes priekšnieks.

Sadarbības apmēri ar Turcijas varasiestādēm ir mainīgi. Laiku pa laikam notiek kopējas operācijas ar Turciju, kad nesaskaņas šīs valsts un Eiropas Savienības starpā nav tik izteiktas. Tad Turcijas puse mēdzot informēt par laivām, kuras dodas Grieķijas virzienā.

Runājot par vispārīgu vidusmēra bēgļa, kas ierodas Eiropā, profilu, Zaguzovs stāsta, ka, gadiem ejot, tas ir mainījies. Agrāk pārsvarā bijušas sievietes ar bērniem vai arī padzīvojuši cilvēki. Savukārt tagad uz Grieķiju izceļo jauni cilvēki un vīrieši. Robežsargi novērojuši, ka pēc Eiropas Savienības – Turcijas vienošanās par migrantu uzņemšanu šogad patvēruma meklētāju skaits, kas ieradās Grieķijā, ir samazinājies. Savukārt uz gada beigām tas atkal sācis pieaugt, jo to ietekmējot nesaskaņas starp Eiropas Savienību un Turciju. Migrantu spiediens pieaug arī Itālijā, kur bēgļi ierodas, šķērsojot Vidusjūru.

«Tas ir mūsu pienākums, sniegt atbalstu citām Eiropas Savienības valstīm. Uz šiem principiem balstās solidaritāte. Mēs arī atvedam no turienes pieredzi un iegūstam kontaktus, kurus vēlāk izmantot arī savā darbā,» uzsver Zaguzovs.

Šogad līdz 20.decembrim Grieķijā ieradušies vairāk nekā 172 tūkstoši migrantu. Liela daļa šķērso Egejas jūru, lai no Turcijas nokļūtu uz Grieķijas salām, kur pieprasa patvērumu. Dažviet Grieķijas krastus no Turcijas šķir tikai daži kilometri.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams