Līdz ar Republikāņu partijas kandidāta Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās izaugsme pasaules ekonomikā var bremzēties, taču šo kaitējumu jaunievēlētais ASV prezidents var mazināt, pēc iespējas ātrāk radot skaidrību par saviem plāniem, sacīja «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Sākšu šo komentāru nedaudz negaidīti. Pašsaprotamu iemeslu dēļ šis jautājums šobrīd nav Latvijas iedzīvotāju prioritāšu augšgalā, taču lielākā ietekme uz pasaules nākotni kopumā, kuru var radīt ASV prezidenta un kongresa vēlēšanu iznākums, var izpausties caur klimata politiku. Nākamais ASV prezidents ir paziņojis, ka viņa valstij ir jāizstājas no globālajām sarunām par klimata politiku. Atšķirībā no citiem solījumiem, piemēram, tā saucamā «Obamacare» jeb Pieejamās medicīnas likuma (»Affordable Care Act«) atcelšanas, šis solis neradītu lielus iekšpolitiskus zaudējumus. Taču bez ASV tālāks progress klimata politikā faktiski nav iespējams. Klimata pārmaiņu bīstamākās izpausmes tālākas nākotnes draudus un situāciju vēl daļēji var glābt krass politikas pavērsiens nākotnē. Taču katrs gads bez izlēmīgas rīcības virza pasauli tuvāk ļoti nopietnām nepatikšanām, tajā skaitā ekonomiskām,» teica Strautiņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šim notikumam būs arī tūlītēja ietekme daudzās jomās, tostarp saistībā ar Trampa uzvaru ir paustas bažas par Latvijas drošību, kas neapšaubāmi ir arī svarīgs jautājums ekonomikai, kaut vai tāpēc, ka no investīciju viedokļa svarīga ir ne tikai faktiskā drošības situācija, bet arī tās uztvere.

«Situācijas uztveri ir grūti prognozēt, bet, runājot par pašu drošību, bažas šķiet pārspīlētas. No vienas puses, ASV ārpolitikas kontinuitāte pēc šīm vēlēšanām varētu būt viena no vēsturiski visvājākajām. No otras puses, Republikāņu partija būs spiesta domāt par to, kā saglabāt atbalstu arī tālākā nākotnē. Demokrāti zaudējuši vēlēšanas, taču varētu būt ieguvuši par 1-2% vairāk vēlētāju balsu, un demogrāfiskie procesi turpinās strādāt par labu viņiem - turpinās pieaugt nebaltās rases iedzīvotāju, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars. Tas nozīmē, ka Trampam būs jācenšas mazināt bažas par citu valstu iespējamu iejaukšanos vēlēšanu procesā viņam par labu. Tāpat būs arī jādara viss iespējamais, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos Eiropā, ar ko daudzi amerikāņi izjūt ciešas saites. Paradoksāli, bet Trampa sarežģītais temperaments šajā kontekstā var būt pat izdevīgs apstāklis, mazinot vēlmi kādam aizskart NATO dalībvalstu teritoriju. Turklāt Latvija pēdējo 25 gadu laikā ir uzbūvējusi ļoti iespaidīgus «mīkstās» drošības slāņus. Neaizmirsīsim, ka Eiropas Savienība ir Latvijas austrumu kaimiņvalsts lielākais tirgus. Visbeidzot - bez ASV ir vēl arī daudzas citas NATO valstis,» pauda Strautiņš.

Runājot par vēlēšanu iznākuma tiešo ietekmi uz ekonomiku, viņš atzīmēja, ka jau šobrīd ir spēcīga reakcija finanšu tirgos. «Akciju cenu kritums ietekmē gan patērētāju noskaņojumu, gan uzņēmumu pieeju investīciju finansējumam. Līdz vakardienai šķita, ka izaugsme ASV paātrinās, bija pazīmes, ka eirozonai pieaug cerības izkļūt no pārāk zemas izaugsmes un inflācijas perioda. Tagad ir risks, ka pasaules ekonomikas pieaugums var bremzēties, to atspoguļo krītošais drošo valstu parāda vērtspapīru ienesīgums. Šo kaitējumu jaunievēlētais ASV prezidents var mazināt, pēc iespējas ātrāk radot skaidrību par saviem plāniem. Lielākās bažas rada iespējami protekcionisma pasākumi,» teica Strautiņš.

Tāpat viņš piebilda, ka Tramps vēlēšanu kampaņas laikā atbalstīja daudz aktīvāku fiskālo politiku nekā demokrātu kandidāte Hilarija Klintone. «Viņš ir par krasu nodokļu samazināšanu, to nekompensējot ar līdzvērtīgiem pasākumiem izdevumu pusē. Šīs politikas īstenošanas gadījumā Trampa prezidentūras sākums varētu būt līdzīgs Ronalda Reigana prezidentūrai - sākotnējs fiskāla stimula radīts izaugsmes spurts. Tālākā nākotnē tas novestu pie augstākām procentu likmēm un pieaugoša finanšu krīžu riska,» sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja: «Ja no vēlēšanu iznākuma izriet kāda laba ziņa par ekonomiku, tā ir politiskā strupceļa mazināšanās Vašingtonā - vienai partijai iegūstot kontroli pār prezidentūru un kongresu, tiks īstenota vismaz kaut kāda konsekventa politika, pat ja tā ne vienmēr būs ļoti gudra.»

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis Tramps, kurš ieguvis vismaz 288 no uzvarai nepieciešamajām 270 elektoru balsīm, bet viņa sāncense no Demokrātu partijas Hilarija Klintone saņēmusi 215 balsis. Klintone piezvanījusi Trampam un atzinusi savu sakāvi.

    Lasīt un pievienot komentāru
    JAUNĀKIE FOTO
    Saturs drīz būs pieejams