FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas Studentu apvienība (LSA) šodien notikušās valdības diskusijas par finansējumu augstākajai izglītībai vērtē negatīvi un turpina gatavošanos protesta akcijām.

Kā aģentūrai LETA sacīja LSA vadītāja Maira Belova, valdības kopējā nostāja šajā jautājumā no studentu puses tiek vērtēta negatīvi. Viņa gan izteica pateicību izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), kurš iestājās par valsts finansēto studiju vietu saglabāšanu.

Lai gan jautājums par finansējumu augstākajai izglītībai, lai netiktu samazināts budžetu vietu skaits, šodien valdībā uz divām nedēļām tika atlikts, LSA strādā pie tā, lai pieteiktu studentu protesta gājienu.

Belova arī pastāstīja, ka LSA vēl plāno par budžeta vietu saglabāšanu runāt ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām.

Valdība šodien pēc emocionālām diskusijām tomēr nespēja vienoties par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, lai netiktu samazināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits. Līdz ar to lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz divām nedēļām.

Lai gan lēmuma pieņemšana tika atlikta, diskusijas par šo jautājumu bija visai emocionālas.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aicināja kolēģus saprast, ka ar pašreizējo finansējumu augstākās izglītības nozarē nebūs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu.

Patlaban ministrija esot izvēles priekšā - nepalielināt atalgojumu vai samazināt budžeta vietu skaitu.

Šadurskis uzsvēra, ka gadījumā, ja tiks samazināts budžeta studiju vietu skaits, tiks dots negatīvs signāls par stabilitāti Latvijā, kas studentiem var likt pamest valsti un studēt ārvalstīs. Viņš vaicāja, kādu atbildi sniegt studentiem. Uz to Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atbildēja, lai saka, ka jāstudē Latvijā un situācija ir stabila.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) minēja, ka resursus, protams, var atrast, tomēr tas nozīmē finansējuma atņemšanu citām nozarēm - veselības nozares reformai, policistu algām, kā arī izglītības reformai kopumā.

Ministru prezidents aicināja saprast, ka patlaban nav iespējams atvērt budžetu un paredzēt finansējumu.

Kā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Par likumprojektā «Par valsts budžetu 2017.gadam» pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai plānotā finansējuma sadalījumu pa attiecīgajiem resoriem» norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), 1.septembrī tika sākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu.

Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pašreizējā līmenī, 2017.gadā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro, 2018.gadā - 3,67 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 7,36 miljoni eiro.

IZM vēlējās, lai jautājums par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunā pedagogu darba samaksas modeļa nodrošināšanai 2018.gadā un turpmāk tiktu lemts likumprojekta «Par valsts budžetu 2018.gadam» un likumprojekta «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam» sagatavošanas procesā kopā ar visu nozaru ministriju jaunajām politikas iniciatīvām.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO