Tieši pirms trim gadiem sociālajos tīklos milzu ātrumā izplatījās ziņa, ko daudzi sākotnēji uzskatīja par joku, – «Deg Rīgas pils». Tagad liesmu nodarītie postījumi ir likvidēti, bet neatbildēti palikuši jautājumi – kurš ir vainīgs un kurš par to maksās, pirmdien vēstīja LTV «Panorāma».

Ziņu, ka deg Rīgas pils, glābēji saņēma 2013. gada 20. jūnija vakarā - ap plkst. 22.30. Tomēr liesmas vēsturisko būvi postīja vēl līdz diviem naktī. Ar tām cīnījās kopumā 79 glābēji, vairāki no viņiem – riskējot ar dzīvību. Par pilnībā likvidētu ugunsgrēku atzina tikai nākamās dienas vidū.

Saistībā ar ugunsgrēku šobrīd rit divi tiesu procesi.

Kriminālprocess ar trīs apsūdzētajiem, kā arī kompensāciju pieteikumu būvniekiem, un arī civilprocess, kurā «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vēršas pret uzņēmumiem SBRE, «Skonto būve» un «Re&Re».

Abos procesos galvenais sadursmes punkts ir – kur un kā īsti izcēlās ugunsgrēks, no kā arī izriet – kurš par to atbildīgs.
Neatkarīgus ekspertus, tostarp no ārvalstīm, piesaistījušas abas puses. To atzinumi – kardināli atšķirīgi.

Kamēr «Valsts nekustamo īpašumu» uzrunātie igauņu speciālisti kā ugunsgrēka izcelšanās vietu nešaubīgi nosauc to pils daļu, kurā rosījās būvnieki, būvuzņēmuma SBRE noalgotais eksperts no Anglijas rāda citā virzienā.

Tikmēr pils atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi ir teju noslēgušies, un jau vasaras beigās tajā varēs atgriezties pils saimnieks – valsts prezidents.

Ugunsgrēka nodarītie zaudējumi tiek lēsti aptuveni piecu miljonu eiro vērtībā.

Būvnieki par padarīto darbu Valsts nekustamajiem īpašumiem izrakstījuši rēķinu.

«Ja izrādīsies, ka SBRE nav vainīgs pie šī ugunsgrēka iniciācijas tieši vai netieši, acīmredzot viņi arī nesegs šos izdevumus un VNĪ apmaksās, ja gadījumā būs kāds cits lēmums, protams, šis rēķins netiks apmaksāts

(..) Precīzu summu es šobrīd nevaru nosaukt, tas vēl ir pārrunās starp apdrošinātāju un pārstāvjiem, šīs summas tiek apstrīdētas, tāpēc es arī negribētu precīzu summu minēt,» skaidro VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Lai arī pagājuši jau trīs gadi, pils ugunsgrēka civilprocesā lietas skatīšana pēc būtības vēl nemaz nav sākusies,

izrunāti vien dažādi procesuālie jautājumi. Nākamā sēde gaidāma vien 2017. gada 17. janvārī.

Krimināllietā savukārt uzklausīti jau vairāk nekā 90 cilvēki, kas ir aptuveni puse no nopratināmo skaita.

Viena liecinieka pratināšana gan nereti aizņem vairākas stundas, un arī lietas dalībnieku noslogotības dēļ šis process tāpat kā civillieta rit gausi. Piemēram, valsts apsūdzības virzītājs ir viens no prokuroriem arī Zolitūdes krimināllietā, kur tiesas sēdes nereti noris trīs reizes nedēļā Taču prokurors Agris Skradailis nešaubās, ka pierādījumu kopums ir pietiekams, lai pierādītu vainu.

Tuvākā pils krimināllietas tiesas sēde gaidāma jūlijā, bet straujāk uz priekšu process varētu pavirzīties rudenī.

Ja kriminālprocess noslēgsies pirmais un tiesa konstatēs būvnieku atbildību, civilprocess, visticamāk, tiks izbeigts.

Tomēr iespējama arī situācija, kad krimināllietā apsūdzētie netiek notiesāti, bet civilprocesā būvnieku atbildība tiek pierādīta. Šis spriedums ir izšķirīgs arī pils apdrošinātājiem, kam būvniekiem nelabvēlīga iznākuma gadījumā kompensācija par ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem nebūs jāmaksā.

Tiesa, kā norādīja Baltijas apdrošināšanas nama juridiskā pārstāve, arī,

ja atbildīgie izrādīsies VNĪ, apdrošinātājs vēl spriedīs par atlīdzības izmaksu.
Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams