Portāls TVNET piedāvā iepazīties ar aizvadītā gada lasītākajām sporta ziņām. 2014.gadā cilvēkus visvairāk interesējuši raksti par Soču olimpiskajām spēlēm, skatītāko ziņu sarakstā iekļuvuši vairāki aktuāli TOP10. Spilgtākos gada notikumus atcerieties, lasot zemāk izceltos rakstus.

 
Aleksandrs Tretjakovs / Foto: AP/Scanpix

10. Latvijas TV pauž izbrīnu par skeletona translāciju režisora dīvaino darba stilu

Pēc krievu skeletonista Aleksandra Tretjakova pārliecinošā triumfa Soču olimpiskajās spēlēs, Latvijas televīzijas darbinieki izvirzīja sazvērestības teoriju par sacensību pārraides režisora dīvaino darba stilu.

Četros braucienos visiem medaļu pretendentiem televīzijas tiešraidē pārraidīti starta ieskrējieni visā pilnībā izņemot Tretjakovu, kura starta ieskrējiens pilnībā netika parādīts nevienā no četriem braucieniem. Tādēļ intereses dēļ nav bijis iespējams izskaitīt, cik soļu startā Tretjakovs veicis, jo starta laiks itin visos četros braucienos nākamajam olimpiskajam čempionam bija absolūti vienāds - 4,47 sekundes, kas bija pārliecinoši labākais laiks no visiem konkurentiem.

Martina Dukura soļu skaits ieskrējienā bijis 19, ko iespējams saskaitīt. Tretjakova veikto soļu skaits nav bijis noskaidrojams.

Tretjakovs četru braucienu summā par 0,81 sekundi apsteidza Martinu Dukuru, kurš bija ātrākais trešajā braucienā, kamēr pārējos trīs braucienos labāko laiku finišā uzrādīja Soču olimpiskais čempions.

28 gadus vecais Tretjakovs vēlāk sarunā a «Sport-Express» uzsvēra, ka viņu nesatrauc izplatījušās runas latviešu masu medijos. Olimpiskais čempions nav izbrīnīts, ka Latvijā viņa panākumu uztvēruši ļoti negatīvi.

 
Oļegs Znaroks / Foto: RIA Novosti/Scanpix

9. Putins: Znaroks man palūdza piedošanu

Par savu nepiedienīgo rīcību pasaules čempionāta (PČ) pusfināla mačā pret Zviedrijas izlasi, Krievijas hokeja valstsvienības galvenais treneris Oļegs Znaroks atvainojās prezidentam Vladimiram Putinam.

51 gadu vecais Znaroks pusfināla mačā apmainījās «laipnības žestiem» ar Zviedrijas valstsvienības galvenā trenera palīgu Rikardu Gronborgu. IIHF disciplinārā komisija nolēma sodīt Znaroku un Gronborgu, diskvalificējot viņus bronzas un zelta mačiem.

Pēc apbalvošanas ceremonijas Znaroks esot personiski atvainojies Krievijas prezidentam.

«Negaidīti sadzirdēju lūgumu pēc piedošanas: «Atvainojiet mani par nepiedienīgo žestu. Nekas tāds vairs neatkārtosies».»

«Uzvarētājus, protams, nesoda, bet šāda rīcībā liecina par daudz ko. Tas ataino mūsu kopējo noskaņojumu uz godīgu spēli. Visu maču bijām vīrišķīgi ieturēti,» «R-sport.ru» citēts Putins.

Zīmīgi, ka Znaroks pēc diskvalifikācijas izteicās, ka vajadzības gadījumā šo vēlreiz atkārtotu.

Krievijas izlase pasaules čempionātā uzvarēja visās 10 spēlēs. Finālmačā turnīra galvenā favorīte ar 5:2 pieveica Somijas valstsvienību.

 
Foto: Twitter

8. Žurnālisti iesmej par dzīvi Soču olimpiskajā ciematā

Vesels lērums pasaules žurnālistu ar saviem ierakstiem un bildēm sociālajā vietnē «Twitter» zobojās par dzīves apstākļiem Soču olimpiskajā ciematā. Neskatoties uz smieklīgajiem publicējumiem, daudzi mediju pārstāvji pieredzēja elektrības un apkures traucējumus, kas viņiem radīja pamatīgu diskomfortu. TVNET atlasīja mūsuprāt, spilgtākos un labākos «tvītus» mikroblogu vietnē «Twitter».

Daļa žurnālistu sūdzējās, ka viesnīcu numuriņos nav pieejams bezvadu internets, kas apgrūtina mediju darbinieku darbu. Spēļu izmaksas ir visdārgākās olimpisko spēļu vēsturē, taču nav nodrošinātas elementāras vajadzības.

Lai gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava Olimpiādei un sekmīgi īstenojusi vērienīgu būvprojektu - «lielāko jaunceltni pasaulē» -, tomēr no deviņām mediju pārstāvjiem paredzētajām viesnīcām pagaidām viesus bija gatavas uzņemt tikai sešas.

Žurnālisti neslēpa, ka pirmie iespaidi jaunajās mājvietās viņiem radījuši manāmu kultūršoku. Savus aprakstus viņi ilustrēja ar izteiksmīgām fotogrāfijām, kas apliecina, ka būvdarbi un viesnīcu iekārtošana vēl turpinās pilnā sparā.

«CNN pirms pieciem mēnešiem pasūtīja 11 numurus. Nu jau veselu dienu esam Sočos, bet pagaidām esam saņēmuši tikai vienu numuru,» dalās pieredzētajā ASV raidsabiedrības pārstāvis. Pievienotajā attēlā viņš redzams šajā vienīgajā numurā pie loga ar nokritušu aizkaru stieni.

«Mūsu viesnīcas foajē vēl nav grīdas, toties ir šāds uzrunājošs foto,» raksta cits žurnālists, pievienojot attēlu, kurā uz galdiņa redzams neliels Putina portrets ar Krievijas karogu fonā.

«Krāsa vēl jūtami līp,» raksta kāda tvītotāja, kas bija tikusi pieteiktajā istabā.

«Joprojām gaidu, kad manu numuru savedīs kārtībā. Ceru, ka viņi vairs neklāj jumta segumu, bet jau ķērušies pie mākslinieciskas tualetes papīra locīšanas,» spriež cita kolēģe.

Kāda žurnāliste no «Chicago Tribune» rakstīja: «Manā viesnīcā nav ūdens. Viesnīcas reģistratūrā teica: ja tas atjaunojas, nemazgājiet ar to seju, tas var būt ļoti bīstami.»

Pēc laiciņa viņa tomēr ziņoja, ka beidzot tikusi istabā, kurā gan «nav ne apkures, ne interneta, toties ir vismaz vienvietīga gulta». Tiesa, lifts esot bijis sabojājies jau pirmajā dienā, bet, kāpjot pa kāpnēm, attiecīgā stāva durvis izrādījušās aizslēgtas.

«Uzmanību visiem te Sočos: Esmu ticis pie trim spuldzītēm, mainu pret durvju rokturi. Nopietni, es nejokoju,» vēsta vēl viens tvīts.

Kādu preses pārstāvi īpaši uzrunājis paziņojums: «Dārgais viesi, šonedēļ mūsu viesnīcā norisināsies plānveida mācību trauksme, tādēļ neuztraucieties, ja ieraudzīsiet vai izdzirdēsiet sirēnas vai ugunsdzēsēju mašīnas. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.»

«Neuztraucieties, ja dzirdēsiet sirēnas,» attēla parakstā ironizēja tvīta autors.

Par vienu no lasītākajiem kļuvis «Chicago Tribune» žurnālistes stāsts. «Manā viesnīcā nav ūdens. Reģistratore brīdināja - ja parādītos, nelietot sejai, jo tajā esot kaut kas ļoti bīstams.»

Nākamo viņas ierakstu ilustrēja attēls ar divām glāzēm dzeltenbrūna ūdens. «Tagad es vismaz zinu, kā izskatās ļoti bīstams ūdens,» secināja žurnāliste.

 
Foto: AP/Scanpix

7. Kanādieši noņem cepuri Latvijas priekšā jeb soc. tīklu trakums

Kad Latvijas nacionālā hokeja komanda Soču olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā, demonstrējot pašaizliedzīgu cīņas gribu, cienīgi spēkojās (1:2) ar vareno Kanādu, sociālajā mikroblogošanas vietnē «Twitter» uzslavas saņēma mūsu valstsvienība, īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis.

21 gadu vecais Gudļevskis atvairīja 55 Kanādas hokejistu metienus, lielā mērā ļaujot saglabāt intrigu par mača uzvarētāju līdz pat spēles pēdējiem brīžiem.

Gudļevskis mūsu komandu glāba vairākkārt. Viņam ļoti atzinīgus vārdus veltīja arī pretinieku vārtsargs Kerijs Praiss, kurš pārstāv Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubu Monreālas «Canadiens». Praiss sacīja: «Tas bija viens no labākajiem vārtsarga sniegumiem, ko jebkad esmu redzējis.»

Sevi nežēloja arī komandas kapteiņa Sanda Ozoliņa asistents aizsargs Oskars Bārtulis. Sāncenša spēcīgi mesta ripa savainoja viņam kāju, tomēr aizsargs turpināja cīņu laukumā. Pie mediķa viņš devās klibodams, taču pēc brīža atgriezās, lai palīdzētu saviem cīņu biedriem.

Daudzi hokeja līdzjutēji šo maču nodēvējuši par gadsimta cīņu. Latvieši ar hokejistu sniegumu lepojas, turklāt viņi par sevi lika runāt teju visā Ziemeļamerikā.

Pateicoties Gudļevska fantastiskajam sniegumam, kāds tvitera lietotājs ierosina vārtsarga dēļ Latvijā ieviest brīvdienu.

Latvijas valstsvienības veikums tiešām bija iespaidīgs. Gudļevskis un visi spēlētāji saglabāja intrigu līdz pēdējam. Latvijai jābūt lepnai par saviem varoņiem. Mūsu izlases komanda cīnījās pret komandu, kuras spēlētāju kopējā alga sezonā ir vairāk nekā 160 miljoni dolāru.

Vienīgos vārtus mačā ar Kanādu guva kapteiņa asistents Lauris Dārziņš. Viņš izgājienā viens pret vienu neatstāja nekādas cerības atvairīt metienu jau pieminētajam Praisam. Tobrīd Lauris izlīdzināja rezultātu.

Ietekmīgā laikraksta «The New York Times» olimpiskais konts, kam ir vairāk nekā 49 tūkstoši sekotāju, aicina pārslēgties no ASV - Čehijas mača uz Latvijas - Kanādas spēli.

 
Foto: AFP/LETA

6. Brīnums nenotika! Mūsējie cienīgi piekāpjas varenajai Kanādai

Brīnums Soču olimpisko spēļu hokeja turnīrā nenotika. Mūsu nacionālā komanda, demonstrējot pašaizliedzīgu sniegumu, ceturtdaļfināla mačā ar 1:2 olimpiskajai čempionei, sacensību galvenajai favorītei Kanādai. Vienīgos vārtus Latvijas izlases labā guva Lauris Dārziņš. Uzslavas mūsējiem par patiesu cīņassparu līdz pēdējam mirklim!

Spēle pirmās minūtes iesākās azartiski, abām vienībām izveidojot bīstamus momentus pie pretinieku sargātajiem vārtiem. Turpmākajās minūtēs Kanādas hokejisti būtiski pārņēma cīņas grožus savās rokās, turklāt reizi trāpot pa Latvijas izlases vārtu konstrukciju.

Tomēr mača septītajā minūtē Patriks Šārps pārkāpa noteikumus pret Koba Jasu, ļaujot latviešiem aizvadīt pirmo skaitlisko vairākumu cīņā. Taču pēc divām minūtēm rezultāts uz tablo joprojām vēstīja bezvārtu neizšķirtu.

Desmitajā minūtē bīstamu metienu izpildīja Miķelis Rēdlihs, tomēr ripa lidoja nedaudz garām Kerija Praisa sargātajiem vārtiem. Savukārt divas minūtes vēlāk spēles rezultātu atklāja kanādieši - apjukumu Latvijas izlases aizsardzības zonā izmantoja Šārps. Turpinājumā bīstamas epizodes pie Kanādas vārtiem izveidoja Zemguss Girgensons, Miks Indrašis un Mārtiņš Cipulis, taču Praiss pārliecinoši darbojās vārtos.

16.minūtē Artūrs Kulda ar lielisku piespēli izvirzīja Lauris Dārziņu vienatnē pret Kanādas vārtsargu, latvietis veiksmīgi apspēlēja Praisu, gūstot savus ceturtos vārtus turnīrā. Trešdaļas izskaņā Latvija izpelnījās vēl vienu vairākuma iespēju, tomēr arī šoreiz to nespēja izmantot.

Arī otrā mača trešdaļa iesākās ar atklātu hokeju abu valstsvienību izpildījumā. Kanādas izlase pirmajās divās minūtēs izveidoja četrus bīstamus metienus pa Gudļevska sargātajiem vārtiem, vārtsargam tiekot galā ar tiem.

Spēles 26.minūtē Girgensons tika sodīts ar divu minūšu noraidījumu, ļaujot Kanādai aizvadīt tikai ceturto skaitlisko vairākumu turnīrā. Jau pirmajās sekundēs kanādieši izpildīja vairākus neparocīgus metienus pa Gudļevska vārtiem, tomēr Latvijas spēja izturēt mazākumu.

Cīņas 30.minūtē Girgensons Latvijai nopelnīja trešo divu minūšu vairākumu mačā, kuru arī šoreiz nerealizēja. Turpmākajās minūtēs būtiski pieauga Šveices ofensīva Latvijas izlases zonā, latviešiem spēlējot uz retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem. Trešdaļas pēdējā minūtē Sandis Ozoliņš par rupju spēli tika noraidīts uz divām minūtēm, līdz ar to trešais periods būs jāuzsāk mazākumā.

Pamatlaika pēdējās 20 minūtes Latvija iesāka skaitliskajā mazākumā, tomēr Kanādai nekādi neizdevās ripu raidīt garām Gudļevskim. Kanādieši turpināja agresīvi spēlēt Latvijas aizsardzības zonā, izdarot metienu pēc metiena. Desmit minūtes līdz pamatlaika beigām fantastisku reakciju nodemonstrēja Kristaps Sotnieks, kurš ar kritienā izsita ripu no vārtu līnijas. Pēcāk tiesneši ilgāku laiku veltīja video atkārtojumam, tomēr vārtu guvumu tajā nesaskatīja.

Mača 52.minūtē Georgijs Pujacs tika sodīts ar divu minūšu pārkāpumu, ko minūti vēlāk Kanāda arī realizēja. Precīzs metiens no distances padevās kanādiešu aizsargam Vēberam. Pēc zaudētajiem vārtiem Latvijas hokejisti sāka spēlēt daudz aktīvāk un riskantāk. Divas minūtes līdz pamatlaika beigām Jānis Sprukts un Ronalds Ķēniņš izpildīja divus bīstamus metienus, tomēr vārtus gūt neizdevās.

Atlikušajā laikā Latvija nomainīja Gudļevski pret laukuma sesto spēlētāju, tomēr atspēlēties latviešiem neizdevās, piedzīvojot minimālu zaudējumu pret zvaigžņoto Kanādas izlasi.

Latvija - Kanāda 1:2 (1:1, 0:0, 0:1)

Vārtu guvēji: 1:0 Patriks Šārps (Nešs) (13:37), 1:1 Lauris Dārziņš (Kulda, Sprukts) (15:41), 2:1 Šī Vēbers (Dautijs, Teivzs) (53:06).

Metieni: 16 - 57

Soda minūtes: 6 - 6

Latvija izlase grupu turnīrā piedzīvoja trīs zaudējumus, ar 0:1 vien pēdējās sekundēs piekāpjoties pasaules vicečempioniem Šveicei, ar 2:4 zaudējot Čehijai un ar 3:5 atzīstot pasaules čempionvienības Zviedrijas pārākumu. Latvieši savā grupā ieņēma pēdējo, ceturto, vietu, bet «play-off» kārtas mačā vēlreiz tikās ar Šveici, gūstot panākumu ar 3:1 un izcīnot savu pirmo uzvaru olimpisko spēļu mačā kopš 2002.gada.

Pirmo reizi Latvijas hokeja izlase olimpiskajās spēlēs startēja pirmās brīvvalsts laikā 1936.gadā, kad ierindojās 13.vietā, bet pēc neatkarības atgūšanas tā piedalījusies arī 2002., 2006. un 2010. gada Olimpiādē, vienreiz izcīnot devīto vietu, bet divreiz ieņemot 12. pozīciju. Pirms četriem gadiem Vankūverā Latvijas izlase bija ļoti tuvu iekļūšanai ceturtdaļfinālā, tomēr «play-off» kārtas mačā vien pagarinājumā zaudēja Čehijai.

 
Dirks Novickis (no kreisās) un Pau Gasols / Foto: AP/Reuters/ScanPix

5. Desmit visvairāk pelnošie eiropieši NBA, tostarp Biedriņš

Pasaules spēcīgākajā basketbola līgā - Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) pieaug eiropiešu īpatsvars. Viņi ieņem arvien nozīmīgākas lomas komandās un ir visai pieprasīti, par ko tiek dāsni atalgoti. Pagājušajā sezonā starp desmit visvairāk pelnošajiem Eiropas basketbolistiem bija arī vienīgais Latvijas pārstāvis NBA Andris Biedriņš, kurš gan pēdējos gados mokās ar savainojumiem un nedemonstrē sava atalgojuma cienīgu sniegumu.

10. Omers Ašiks, Turcija. Alga 2013./2014. gada sezonā: 8 374 646 ASV dolāru.

9. Andris Biedriņš, Latvija. Alga 2013./2014. gada sezonā: 9 miljoni ASV dolāru.

8. Danilo Galinari, Itālija. Alga 2013./2014. gada sezonā: 10 146 925 ASV dolāru.

7. Nikolā Batums, Francija. Alga 2013./2014. gada sezonā: 11 295 250 ASV dolāru.

6. Andrea Barnjani, Itālija. Alga 2013./2014. gada sezonā: 11 862 500 ASV dolāru.

5. Nikola Pekovičs, Melnkalne. Alga 2013./2014. gada sezonā: 12 100 000 ASV dolāru.

4. Tonijs Pārkers, Francija. Alga 2013./2014. gada sezonā: 12 500 000 ASV dolāru.

3. Marks Gasols, Spānija. Alga 2013./2014. gada sezonā: 14 860 523 ASV dolāru.

2. Pau Gasols, Spānija. Alga 2013./2014. gada sezonā: 19 285 850 ASV dolāru.

1. Dirks Novickis, Vācija. Alga 2013./2014. gada sezonā: 22 721 381 ASV dolāru.

 
Foto: AP/Scanpix

4. Latvijas izlase aizraujošā cīņā pārspēj ASV

Trešo uzvaru aizvadītajās četrās pasaules čempionāta (PČ) spēlēs Minskā (Baltkrievija) izcīnīja Latvijas nacionālā hokeja komanda, kas ar 6:5 aizraujošā B grupas mačā pieveica ASV valstsvienību. Latvijas izlase amerikāņus pasaules čempionātā uzvarējusi pirmoreiz kopš 2001.gada, pārtraucot sešu neveiksmju sēriju.

Spēles sākumā liels pārsvars piederēja ASV valstsvienībai, un jau 4. minūtē Gints Meija nopelnīja divu minūšu noraidījumu, kuru mūsu hokejistiem izdevās izturēt, lai gan pretinieku spiediens bija visai ievērojams.

13. minūtē teicama izdevība atklāt mača rezultātu bija Mārtiņam Cipulim. No izdevīgas pozīcijas viņš veica spēcīgu metienu pa Tima Tomasa sargātajiem vārtiem, bet ASV vārtsargs Latvijas izlases uzbrucēja raidījumu tvēra ķērējcimdā.

Trīs minūtes vēlāk aizturētā soda laikā Gints Meija izvirzīja vadībā Latvijas komandu. No tuvas distances viņš iemeta ripu ASV vārtos. Šajā epizodē ne visai veiksmīgi nospēlēja Tomass, kurš pats pārvirzīja ripu pāri vārtu līnijai.

Tieši pēc minūtes amerikāņi panāca izlīdzinājumu. Neveiksmīgi nomainoties Latvijas izlases spēlētājiem, savu iespēju izmantoja Kreigs Smits, kas ar spēcīgu plaukstas metienu pārspēja Kristeru Gudļevski.

Kad līdz trešdaļas beigām bija atlikušas 63 sekundes, Miķelis Rēdlihs Latvijas komandai atguva vadību. Ronalda Ķēniņa metienu ASV vārtsargs atsita, bet pirmais pie ripas bija Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs, ar kura metienu Tims Tomass netika galā. Pēc aizvadītām 20 minūtēm rezultāta tablo vēstīja 2:1 mūsu vienības labā.

Otrā perioda sākumā Latvijas komanda vairāk par minūti aizstāvējās trijatā pret pieciem. Mūsējie šo laiku teicami nospēlēja aizsardzībā, neļaujot ASV hokejistiem izlīdzināt cīņas rezultātu.

Drīz pēc tam arī Latvijas izlase ieguva tiesības spēlēt 5:3. Lielo vairākumu realizēt neizdevās, bet viena vīra pārsvaru izmantoja Aleksandrs Ņiživijs, kurš panāca 3:1 mūsu valstsvienības labā. Izlauzies vārtu priekša, pieredzējušais uzbrucējs veica neatvairāmu metienu zem Tomasa vārtu pārliktņa.

Minūtes un 3 sekunžu laikā ASV guva divus vārtus, izlīdzinot rezultātu. Otro ripu vairākumā Gudļevska vārtos raidīja Broks Nelsons, bet trešo Tailers Džonsons, turklāt tobrīd divu minūšu noraidījumu nopelnīja Kristaps Sotnieks.

Trešdaļas atlikušajā laikā labākā izdevība gūt vārtus bija Ķēniņam, bet viņa mestā ripa mērķi nesasniedza, rezultātam pirms trešās trešdaļas esot 3:3.

Trešā perioda pirmā puse aizritēja salīdzinoši mierīgā gultnē. Pavērsiens notika 52. minūtē, kad pēc lieliska individuāla reida vārtus guva Kaspars Daugaviņš. Ieslidojot pretinieku zonā, viņš izdarīju spēcīgu metienu pa sāncenšu vārtiem un Tomass šajā epizodē nebija glābējs - 4:3.

Brīdi vēlāk vēlreiz neizšķirtu panāca Kevins Heizs, bet ar Zemga Girgensona un Herberta Vasiļjeva pūlēm tika panākts ļoti labvēlīgais rezultāts 6:4. Girgensons guva vārtus kritienā, bet komandas kapteinis izgājienā viens pret vienu. Pusotru minūti līdz mačā beigām Broks Nelsons, gūstot savus otros vārtus spēlē, rezultātu samazināja līdz minimumam, bet tas bija viss, uz ko spējīgi bija ASV hokejisti. Galarezultātā Latvija svinēja trešo uzvaru čempionātā - 6:5.

Latvija - ASV 6:5 (2:1, 1:2, 3:2)

Vārtu guvēji: 1:0 Gints Meija (Bērziņš) (15:39), 1:1 Kreigs Smits (Gārdiners) (16:39), 2:1 Miķelis Rēdlihs (Ķēniņš, Daugaviņš) (18:57), 3:1 Aleksandrs Ņiživijs (Vasiļjevs) (28:08, vair.), 2:3 Broks Nelsons (Džounss) (28:57, vair.), 3:3 Tailers Džonsons (Smits, Truba) (31:00, vair.), 4:3 Kaspars Daugaviņš (J. Rēdlihs) (51:25), 4:4 Kevins Heizs (Džonsons) (53:26), 5:4 Zemgus Girgensons (Meija) (54:35), 6:4 Herberts Vasiļjevs (Cipulis) (57:39), 5:6 Broks Nelsons (Gārdiners, Džounss) (58:30).

Metieni: 25 - 34

Soda minūtes: 16 - 20

Latvijas izlases sastāvs spēlei ar ASV

Vārtsargi: Kristers Gudļevskis, (Edgars Masaļskis).

Aizsargi: Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs, Georgijs Pujacs, Kristaps Sotnieks, Māris Jass, Artūrs Kulda.

Uzbrucēji: Gints Meija, Andris Džeriņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš, Mārtiņš Cipulis, Aleksandrs Ņiživijs, Miks Indrašis, Herberts Vasiļjevs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs, Zemgus Girgensons, Roberts Lipsbergs, Kaspars Daugaviņš.

Pēc fantastiskā pasaules čempionāta sākuma, Latvija izlase turnīra turpinājumā piedzīvoja zaudējumus pret Krieviju, Šveici, Baltkrieviju un nespēja sasniegt kāroto 1/4 finālu.

 
Tēmu Selanē (no kreisās) un Sandis Ozoliņš / Foto: TVNET/Reuters/ScanPix kolāža

3. Desmit hokeja veterāni Sočos, tostarp divi mūsējie

Dažiem hokeja izlašu spēlētājiem Soču olimpiskās spēles bija pēdējā iespēja pārstāvēt savu valsti uz tik lielas skatuves. Mēnesi pirms lielā notikuma TVNET piedāvāja iepazīties ar desmit vecākajiem hokejistiem, kas piedalījās Soču olimpiādes spēlēs. Šajā sarakstā iekļauti trīs somu, trīs čehu, divi latviešu, viens zviedru un norvēģu hokejists.

10. Mats Trigs, Norvēģija. Pozīcija: Aizsargs, vecums: 37 gadi (01.06.1976).

9. Herberts Vasiļjevs, Latvija. Pozīcija: Uzbrucējs, vecums: 37 gadi (23.04.1976).

8. Patriks Eliašs, Čehija. Pozīcija: Uzbrucējs, vecums: 37 (13.04.1976).

7. Kimo Timonens, Somija. Pozīcija: Aizsargs, vecums: 38 gadi (18.03.1975).

6. Sami Salo, Somija. Pozīcija: Aizsargs, vecums: 39 gadi (09.02.1974).

5. Daniels Alfredsons, Zviedrija. Pozīcija: Uzbrucējs, vecums: 41 gads (12.11.1972).

4. Sandis Ozoliņš, Latvija. Pozīcija: Aizsargs, vecums: 41 gads (03.08.1972).

3. Jaromirs Jāgrs, Čehija. Pozīcija: Uzbrucējs, vecums: 41 gads (15.02.1972).

2. Petrs Nedveds, Čehija. Pozīcija: Uzbrucējs, vecums: 42 gadi (09.12.1972).

1. Tēmu Selanē, Somija. Pozīcija: Uzbrucējs, vecums: 43 gadi (03.07.1970).

 
Terijs Savčuks (no kreisās) un Dominiks Hašeks / Foto: AP/Scanpix

2. Top 10: Visu laiku izcilākie NHL vārtsargi

Hokejā nav svarīgākas pozīcijas laukumā par vārtsargu. Ikvienas komandas aizsardzība jūtas drošāka, ja aiz muguras ir augstākās kvalitātes vārtsargs. Ziemeļamerikas hokeja apskatnieki apkopojuši visu laiku izcilākos vārtu vīrus, kuri spēlējuši Nacionālās hokeja līgas (NHL) čempionātā. Jūsu uzmanībai 10 labākie!

10. Eds Belfūrs (1988 - 2007).

9. Bērnijs Parents (1965 - 1979).

8. Tonijs Espozito (1968 - 1984).

7. Glens Hols (1955 - 1971).

6. Terijs Savčuks (1949 - 1970).

5. Žaks Plants (1953 - 1973).

4. Dominiks Hašeks (1991 - 2008).

3. Kens Draidens (1970 - 1979).

2. Martins Brodērs (1991 - ...).

1. Patriks Ruā (1985 - 2003).

 
Terēze Juhauga (no kreisās) un Alisone Beivere / Foto: Facebook

1. Skaistas un talantīgas: «karstākās» olimpietes Sočos

Šogad norisinājās četrgades lielākais pasaules sporta pasākums - Soču olimpiskās spēles, kurās piedalījās aptuveni 2500 sportistu no 88 valstīm. Krievijas kūrorta pilsētā notiekošajās sacensībās dalību ņēma arī ļoti daudz daiļā dzimuma pārstāvju. Piedāvājam iepazīties ar izskatīgām, talantīgām sportistēm, no kurām lielākā daļa cīnījās par visaugstākajām vietām.

TOPĀ iekļuvušas:

Aleksandra Žekova (Bulgārija), snovbords

Tīna Maze (Slovēnija), kalnu slēpošana

Melisa Holingsvorta (Kanāda), skeletons

Alisone Beivere (ASV), šorttreks

Terēze Juhauga (Norvēģija), distanču slēpošana

Sāra Hendriksone (ASV), tramplīnlēkšana

Lolo Džonsa (ASV), bobslejs

Noella Pikusa-Peisa (ASV), skeletons

Tora Braita (Austrālija), snovbords

Juna Kima (Dienvidkoreja), daiļslidošana.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams