Finanšu jomā 2011. gads bijis viens no notikumiem bagātākajiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. TVNET piedāvā savu versiju TOP 10 skaļākajiem un nozīmīgākajiem pašmāju un pasaules notikumiem finanšu pasaulē.

Foto: TVNET

Konstatējot "Latvijas Krājbankā" 109 miljonu latu iztrūkumu, FKTK nolēma slēgt "Latvijas Krājbanku", izraisot paniku noguldītājos. Nedarbojās "Latvijas Krājbankas" bankomāti un filiāles. Pircēji veikalos nevarēja norēķināties ar minētās bankas maksājumu kartēm.

"Krājbankas" darbības apturēšana radīja problēmas atsevišķām pašvaldībām, kurām tajā bija norēķinu konti.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iedarbināts noguldījumu garantiju fonds, no kura "Krājbankas" klientiem izmaksāta līdz 100 000 eiro noguldītā nauda. Aizdomās par noziegumu apcietināts bankas prezidents Ivars Priedītis, bet vēl trīs bankas valdes locekļi un tās līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs tiek turēti aizdomās.

Sākts kriminālprocess.

Foto: AFP/LETA

Eirozonas krīze sākās ar Grieķijas valdības nespēju segt valsts parādsaistības un taupības pasākumu īstenošanu, lai saņemtu kārtējo aizdevumu. Vēlāk šī krīze aptvēra arī citas valstis, kas vairākus gadus dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem, tādējādi apdraudot Eiropas vienotās valūtas savienību.

Eiropas Savienības (ES) līderi Briselē nespēja panākt vienošanos par jaunu līgumu, kas attiektos uz visām 27 bloka dalībvalstīm. ES līderu sanāksmē panākta vienošanās par automātiskām sankcijām tām eirozonas valstīm, kuras pārkāps noteiktos budžeta deficīta ierobežojumus. Sankcijas netiks noteiktas tikai gadījumā, ja pret to balsos trīs ceturtdaļas valstu.

Turklāt līderi samitā apstiprinājuši jaunus fiskālos noteikumus attiecībā uz sabalansēta budžeta nodrošināšanu, un šie noteikumi tiks iestrādāti valstu konstitūcijās.

Foto: LETA

2011. gads pagājis "airBaltic" glābšanas zīmē. Pirmās runas par aviokompānijas problēmām parādījās jau pavasarī, kad toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars norādīja, ka kompānijai draud maksātnespēja. To savukārt kategoriski noliedza toreizējais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks, vainojot Kamparu nepamatotā ažiotāžā.

Tomēr izrādījās, ka kompānija bez pamatkapitāla palielināšanas iztikt nevarēs. Valsts nolēma iesaistīties "airBaltic" glābšanā, šoreiz diktējot noteikumus pati un no kompānijas valdes patriecot Fliku.

"airBaltic" akcionāru vienošanās paredzēja valsts un privātā akcionāra "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) proporcionālu līdzdalību "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā, tomēr "Krājbankas" krahs ieviesa jaunas korekcijas "airBaltic" sāgā - šā gada 2011. gada 30. novembrī bažās, ka "Krājbankas" krīzes dēļ privātais akcionārs nespēs piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata ir iegādājusies AS „Air Baltic Corporation” 224 453 akcijas, kā rezultātā Latvijas Republika ir kļuvusi par uzņēmuma 99,8% akciju īpašnieci. Tas darīts, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam pieņemt „Latvijas Krājbankas” izteikto ieķīlāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Foto: LETA

2011. gads ieies vēsturē ar starptautisko aizdevēju misijas noslēgumu Latvijā. 2012.gada 20.janvārī, noslēdzoties ES maksājumu bilances finanšu palīdzībai, uz Latviju attieksies "pēcprogrammas uzraudzība" līdz laikam, kad būs atmaksāta liela daļa no ES finansētā aizdevuma. Tā papildinās ekonomikas un budžeta uzraudzību un regulāras pārbaudes par eiro ieviešanas kritēriju izpildi.

Starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros Latvijai bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), no kuriem izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).

Pēc 2012.gada budžeta iesniegšanas Saeimā finanšu ministrs Andris Vilks (V) atzīmēja: Latvija no 22.decembra atgūs finansiālo un ekonomisko neatkarību, un svarīgi ir saprast, ka jāturpina darboties tikpat atbildīgi.

Foto: Reuters/Scanpix

Latvijā inflācija uzrādījusi kārtējo kāpumu. Tāpat kā iepriekšējā Latvijas mēģinājumā pievienoties eirozonai, arī šoreiz galvenais iespējamais kavēklis varētu izrādīties inflācija. Finanšu ministrijas prognozes liecinot, ka Latvijai ir pa spēkam izpildīt eiro ieviešanai nepieciešamos inflācijas kritērijus, tomēr lielākās bažas radot grūti prognozējamā pasaules ekonomikas attīstība un izejvielu cenas.

Premjers Valdis Dombrovskis jau vairākkārt ir norādījis, ka inflācijas ierobežošana būs viens no svarīgākajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikai nākamajā gadā, lai varētu nodrošināt Māstrihtas kritēriju ieviešanu. Tas esot viens no iemesliem, kāpēc nav pieļaujama nodokļu, īpaši ar patēriņu saistīto nodokļu, palielināšana, atzīmēja premjers.

Finanšu ministrija prognozē, ka Latvijas gada inflācija līdz šā gada beigām paliks noturīgi augsta - virs 4%.

Bet 2012.gada pirmajā pusē būs novērojams būtisks samazinājums, ko pārsvarā noteiks pasaules cenu stabilizācija un bāzes efekts, no cenu pieauguma izzūdot šā gada sākumā veiktajām nodokļu politikas izmaiņām, prognozē FM.

Foto: LETA

Baltijas valstu premjeri beidzot panākuši "būtisku progresu" jautājumā par Eiropas platuma sliežu projektu "Rail Baltica". Premjeri vienojušies izveidot kopuzņēmumu, lai attīstītu Ziemeļu–Dienvidu dzelzceļa savienojumu. Projekts "Rail Baltica" iekļauts vienotajā Eiropas transporta tīklā TEN-T "Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.

Foto: LETA

Baumu dēļ 2011. gads būs zīmīgs arī citai bankai. Strauji izplatoties baumām par "Swedbank" bankrotu, Latvijas reģionos un vēlāk arī Rīgā pie bankomātiem pulcējās desmitiem panikas pārņemtu cilvēku. Sākotnēji garākās rindas bija pie "Swedbank" bankomātiem, bet, kad nauda no tiem bija izņemta, radās jauns baumu vilnis un cilvēki metās arī pie pārējo banku bankomātiem. Sasniedzot augstāko punktu, no "Swedbank" tika izņemti vairāk nekā desmit miljoni latu

Lielākā ažiotāža bija Zemgalē, Jelgavā un Ventspilī. Policijā sākts kriminālprocess par nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Izmeklētājiem ir vairākas versijas par baumu izcelšanās iemesliem un personām, kuras šo nepatiesās informācijas izplatīšanos ir veicinājušas.

Foto: LETA

Plašu ažiotāžu 2011. gadā izraisīja jaunā "Latvenergo" elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība. Jaunos tarifus izvērtēja regulators, kurš atzina, ka nav pamata tos noraidīt. Jauno tarifu aprēķināšanas kārtība izraisījusi sašutumu lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju. Šogad par elektrību jāmaksā dārgāk nekā pērn, turklāt jaunais tarifu projekts īpaši smagi skar lielās ģimenes un lauciniekus.

Gan vairākas pašvaldības, gan privātpersonas vērsās tiesā, lai apstrīdētu lēmumu par jauno "Latvenergo" tarifu akceptēšanu. Iedzīvotāji vienojās arī protesta akcijā un vērsās pie bijušā valsts prezidenta Valda Zatlera, lūdzot palīdzēt "Latvenergo" jauno tarifu lietā.

Jaunie elektroenerģijas tarifi piemēroti tām mājsaimniecībām, kuras gada laikā patērēs vairāk elektroenerģijas.

Foto: Reuters/Scanpix

Līdz ar Jaunā gada iestāšanos Igaunija kļūst par 17.eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā ieviests eiro. Igaunija arī kļuva par pirmo bijušās Padomju Savienības valsti, kas pameta rubļa zonu. Latvija eirozonai plāno pievienoties 2014. gadā.

Foto: Itar-Tass/Scanpix

Vācija savu darba tirgu astoņām ES dalībvalstīm no Austrumeiropas, to vidū Latvijai, atvēra šāgada 1. maijā. Vācija līdz ar Austriju bija pēdējās ES dalībvalstis, kas pilnībā atvēra darba tirgu. Vienošanās par darbaspēka brīvas plūsmas veicināšanu ES tika parakstīta jau 2003.gadā, taču bloka valstīm bija tiesības saglabāt ierobežojumus viesstrādniekiem līdz pat 2011.gada maijam.

Personālatlases firmu pārstāvji prognozēja, ka Vācijas darba tirgus atvēršana veicinās gan mazkvalificēta, gan kvalificēta darbaspēka aizbraukšanu, un speciālisti, kas pirmie varētu pamest Latviju, varētu būt medicīnas jomas darbinieki, kā arī informācijas tehnoloģiju speciālisti (IT).

Visaptverošu datu, cik konkrēti Latvijas iedzīvotāju izmantojuši šo iespēju, nav, tomēr saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem no Latvijas šogad uz ārzemēm emigrējuši gandrīz 15 000 cilvēku.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams