Šajā pavasarī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vārds ir dzirdams aizvien biežāk, gan lai informētu sabiedrību, gan piesaistītu jaunus kandidātus. Kampaņas «Esi viens no mums» ietvaros Latvijas armija plāno paplašināt savas rindas ar 700 jauniem karavīriem.

«Cilvēks no malas nezina, ar ko ikdienā nodarbojas bruņotie spēki, kur nu vēl vairāk prasīt – ar ko ikdienā nodarbojas sauszemes spēku karavīrs vai jūras spēku matrozis,» stāsta Rekrutēšanas un atlases centra Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks, kapteinis Rihards Rozenbaums.

Ceļš, lai kļūtu par kareivi, ir izaicinājumu pilns. Tā ir iespēja pārbaudīt sevi un savas spējas, lai noskaidrotu – vai es varu būt viens no savas valsts aizstāvjiem. «Vienam gan ir jābūt – pārliecībai! Pārliecībai par to, ka to gribi vai vismaz mazliet gribi, jo pārliecība var nostiprināties arī laika gaitā,» uzsver Rozenbaums.

Atlases process, lai kļūtu par kareivi, ir kandidāta veselības, fizisko spēju un psiholoģiskās noturības pārbaude. Tā ir nepieciešamība atlasīt labākos un tos, kam militārā vide ir piemērota.

Foto: Kaspars Meinerts/TVNET
Jauniešu veselības stāvoklis ir iemesls, kas ceturtajai daļai kandidātu neļauj doties uz iecerēto mērķi.

NBS Medicīnas nodrošinājuma centra sertificēta ārste Centa Purviņa ir viens no tiem cilvēkiem, kuru akcepts nepieciešams, lai jaunieti atzītu par dienestam piemērotu. Ārste uzskata, ka, neraugoties uz stingro atlasi, medicīnisko pārbaužu joprojām ir par maz.

Stājas traucējumi, redze, vājdzirdība, sirds problēmas ir tikai daži piemēri no biežākajiem veselības traucējumiem. «Šeit mēs redzam tās sekas, kuras vairs nevaram labot,» stāsta Purviņa. Tas, kam ārste aicina pievērst uzmanību, ir uzturs un fiziskās aktivitātes: «Kāpēc dejotājiem ir pavisam cita stāja? Jau pa gabalu redz, ka cilvēkam ir pavisam cits solis.»

Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

Pēc medicīniskās pārbaudes nokārtošanas seko fiziskie pārbaudījumi. Jauno kandidātu sniegumu vairākas reizes mēnesī uzmanīgi vērtē NBS Sporta kluba profesionāļi.

«Katru reizi ir tādi interesanti indivīdi, kas ir ļoti labi sagatavoti, kas ir kaut ko trenējušies pirms tam. Un ir arī tādi, kas skolā, var redzēt, varbūt vairāk pie datora pavadījuši laiku,» komentē Sporta kluba pārstāvis, seržants Aivis Vasiļjevs. Pieredze diemžēl rāda, ka sniegums laika gaitā pazeminās. Vasiļjevs to saista ar vispārējo fizisko sagatavotību pamatskolās, vidusskolās: «Arī intereses – datori un viss pārējais. Tas ir ļoti, ļoti redzams.»

Pēc veselības stāvokļa un fizisko spēju pārbaudēm atlase vēl nav galā. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais pārbaudījums, ir psiholoģiskie testi.

Šī pārbaude ir iemesls, kas vēl 10% interesentu aptur ceļā kļūt par kareivi.

Psiholoģe Katrīne Buzoverova skaidro, ka šie testi ir iespēja noskaidrot kandidāta patieso motivāciju pievienoties profesionālajam dienestam. Tikpat būtiski - «lai atlasītu tos, kuriem nebūtu vēlams dot ieroci rokās». Psihologs ir tā persona, kura novērtē kandidāta atbilstību karavīra darbam: «Galvenais ir saprast to piemērotību, cik tas cilvēks ir piemērots militārai videi un cik viņš saprot, uz ko nāk,» stāsta Buzoverova.

NBS akcentē, ka psiholoģiskajiem testiem nav iespējams sagatavoties, atbildes nevar iemācīties, tāpēc bieži vien šis pārbaudījums tiek uztverts kā joks. «Šī ir darba intervija, un attieksmei ir jābūt kā uz darba interviju,» stāsta psiholoģe Inga Igaune. Vērtētas tiek ne tikai atbildes, bet arī kandidāta ārējais izskats un uzvedība.

Mācībās ielūkojās arī TVNET. Pievienotajā galerijā var redzēt karavīru maršu no lauku kauju iemaņu apmācību vietas uz nākamo nodarbību - kaujas šaušanu «uguns un kustība» pa pāriem un 2. kājnieku bataljona karavīru vada nodarbību «neplānotais uzbrukums vada sastāvā» ar kaujas šaušanu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams