Saeima šodien ar balsu vairākumu apstiprināja ilggadējā politiķa Ivara Godmaņa (LPP/LC) veidoto valdību, kurā premjera vadībā strādās 18 ministri. Par jaunās valdības apstiprināšanu balsoja 54 Saeimas deputāti, pret bija 43 tautas kalpi.

Jauno valdību veido četri politiskie spēki - Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Latvijas Pirmās partija/"Latvijas ceļš" (LPP/LC) un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). Šīs partijas veidoja arī iepriekšējo, Aigara Kalvīša (TP) vadīto valdību.

Debatēs pirms balsojuma Godmanim pārmeta steigu ar valdības apstiprināšanu, kā arī ignoranci pret partiju "Jaunais laiks". Tāpat izskanēja šaubas, vai jaunā valdība spēs atgūt sabiedrības uzticību.

Šovakar plkst.19 notiks jaunievēlētā Ministru prezidents Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītās valdības pirmā, svinīgā sēde, kurā uzrunu teiks Valsts prezidents Valdis Zatlers, informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Godmanis Ministru kabinetā ieradīsies plkst. 17.30, kur viņu sagaidīs Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane.

Pēc tam Godmanis piedalīsies svinīgā ceremonijā, kurā bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP) novietos savu portretu Ministru prezidentu fotogalerijā Ministru prezidenta zālē, kā arī piestiprinās sudraba karoga naglu pie Ministru prezidenta standarta.

Sarunās par Godmaņa valdības veidošanu piedalījās arī otra skaitliski lielākā partija Saeimā - "Jaunais laiks" (JL), tomēr puses nespēja vienoties un JL piedāvātie ministru portfeļi tika sadalīti starp pārējām koalīcijas partijām.

No iepriekšējās valdības Godmaņa vadībā turpinās strādāt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), kultūras ministre Helēna Demakova (TP), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC), īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC), vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Amatus saglabājuši arī līdzšinējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) un īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS), labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) un īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks.

Godmaņa vadītās valdības finanšu ministrs būs Atis Slakteris (TP), kurš iepriekšējā valdībā ieņēma aizsardzības ministra posteni, savukārt līdzšinējais veselības ministrs Vinets Veldre (TP) kļuvis par aizsardzības ministru.

Godmaņa valdībā būs četri jauni ministri - iekšlietu ministra amatu ieņems Mareks Segliņš (TP), izglītības un zinātnes ministre būs Tatjana Koķe, ekonomikas ministrs būs TB/LNNK virzītais Kaspars Gerhards, bet veselības ministrs būs Ivars Eglītis (TP).

Vienīgi Gerhardam un Eglītim nav pieredzes valdības darbā.

Jau ziņots, ka līdzšinējais valdības vadītājs Kalvītis par atkāpšanos no amata paziņoja 7.novembrī. Kalvīša demisiju lielā mērā ietekmēja vairāki strīdīgi valdības lēmumi, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšana, pēc kuras pie Saeimas ēkas noritēja plaši sabiedrības protesti. Neapmierinātība ar valdības darbu tika pausta arī plašā mītiņā Doma laukumā, kurā piedalījās vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram bija jāizšķiras starp trim partiju virzītajiem premjera amata kandidātiem - Zalānu, Godmani un Valdi Dombrovski (JL). Zatlers nākamās valdības veidošanu uzticēja Godmanim, jo viņš radījis prezidentam pārliecību, ka darbosies valstiski atbildīgi.

Aģentūras LETA aptaujātie politologi gan neprognozēja ilgu mūžu Godmaņa vadītajai valdībai. Piemēram, politologs Ivars Ijabs norādījis, ka steiga ar jaunās valdības apstiprināšanu Saeimā liecina, ka scenāriju diktē līdzšinējā valdības koalīcija, tāpēc nav iespējams prognozēt ilgu mūžu četru partiju veidotai valdībai.

Godmaņa valdība ir 33.Ministru kabinets neatkarīgas Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 13 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP).

Salīdzinot ar iepriekšējo Kalvīša valdību, Godmaņa vadībā saglabājies nemainīgs sieviešu ministru īpatsvars. Ministru amati uzticēti četrām sievietēm, kas būs atbildīgas par kultūras, labklājības, izglītības un zinātnes, kā arī elektroniskās pārvaldes jomu.

Līdz šim visilgāk izpildvaras vadītāja amatā izdevies nostrādāt Godmanim - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam. 1991.gada augustā, pēc puča, tika reorganizēta toreizējā Ministru Padome, izveidojot Ministru kabinetu.

Otrs ilglaicīgākais valdības vadītājs bijis Kalvītis, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Valdības vadītāja postenī viņš bija vairāk nekā 1000 dienas. Kalvītis valdību vadīja kopš 2004.gada 2.decembra.

Visīsāko laiku pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nostrādāja Šķēles otrreiz veidotā valdība - no 1997.gada 13.februāra līdz 6.augustam.

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa biogrāfija

Godmanis dzimis 1951.gadā Rīgā, pēc tautības latvietis.

Ivaram Godmanim ir augstākā izglītība, beidzis Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultāti.

1968.gadā Godmanis sāka mūziķa karjeru - spēlējot bungas, viņš pelnīja naudu.

1972.gadā viņš sāka strādāt zinātnisko darbu, bija LU vecākais pasniedzējs, bet 1983.gadā aizstāvēja disertāciju.

Strādājis Rīgas 1.vidusskolā par pasniedzēju, vasarās piestrādājis arī par metinātāju.

No 1986. līdz 1990. gadam Godmanis bija LU Cietvielu fizikas institūta Informātikas katedras darbinieks.

Savu darbību Latvijas Tautas frontē (LTF) Ivars Godmanis sāka kā Politiskās komitejas lektors, vēlāk bija komitejas vadītājs. 1989.gadā bija LTF 2.kongresa Redakcijas komisijas loceklis, bet 1989.oktobrī Godmanis tika ievēlēts par LTF priekšsēdētāja vietnieku.

1990.gadā Godmanis tika ievēlēts par Augstākās padomes (AP) deputātu kā LTF loceklis no 139.Kuldīgas vēlēšanu apgabala, viņš bija arī AP LTF frakcijas priekšsēdētājs.

No 1990. līdz 1993. gadam Ivars Godmanis bija Ministru padomes priekšsēdētājs.

1991.gadā Godmanis par valdības pilnvaroto VDK dokumentu pārņemšanā pēc savas iniciatīvas iecēla SWH viceprezidentu Aivaru Borovkovu, bet pēc augusta puča Godmanis reorganizēja Ministru padomi un nomainīja vairākus ministrus.

1993.gada pavasarī valdība Ivaru Godmani iecēla par valdības Garantēto ārvalstu kredītu sadales komisijas priekšsēdētāju toreizējā finanšu ministra vietnieka Ulda Oša vietā. Godmanis komisijā bijis tikai neilgu brīdi. Viņš uzstāja, lai degvielas kredītu pavasara sējai saņemtu firma "Lears", nevis paši zemnieki, taču vēlāk atzina, ka nav pazinis "Lears" vadītājus, bet uzticējies šai firmai, kuru viņam ieteicis Dainis Ģēģeris.

1993.gada jūnijā - neilgi pirms 5. Saeimas vēlēšanām - žurnālists Ingus Gailums un vēl pāris personas paziņoja, ka Godmanim esot konti Šveices bankās.

1993.gadā Godmanis 5. Saeimas vēlēšanās kandidēja LTF sarakstā, bet pēc vēlēšanām viņš aizgāja no LTF un no politikas - LTF nepārvarēja 4% barjeru, un Godmanis to uztvēra kā tautas neuzticību.

No 1993. līdz 1995. gadam Godmanis bija AS "SWH-Riga" viceprezidents un nodarbojās ar firmas pārstrukturēšanu, kārtoja finansiālās lietas, izdevumus, kredītus.

1994.gadā viņš kļuva par AS "Union Baltic Bank in Riga" padomes locekli.

Togad viņš īrēja divstāvu savrupmāju par trijiem latiem, un īre tika saistīta ar G-24 kredītu aizdevumu firmai "Rosme". 1994.gadā Saeimas Izmeklēšanas komisija uzdeva Godmanim jautājumus par G-24 kredītu sadales likumību.

1995.gada maijā Godmanis saņēma Triju Zvaigžņu otrās šķiras ordeni. 1995.gada novembrī Godmanis kļuva par AS "Latvijas Krājbanka" prezidentu, tajā pašā laikā Privatizācijas aģentūra apstiprināja Godmani par "Latvijas kuģniecības" padomes locekli. Vēlāk Godmanis kļuva par "Latvijas Krājbankas" padomes priekšsēdētāju, viņa vietā par bankas prezidentu kļuva Arnolds Laksa.

1996.gada augustā Godmanis tika ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejā, bet 1997.gada jūlijā viņš iestājās "Latvijas ceļā" (LC).

1997.gada septembrī G-24 kredītu lietu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Viktors Stikuts pauda uzskatu, ka Godmanim jāuzņemas atbildība par kredīta piešķiršanu 2 800 000 ASV dolāru apjomā firmai ''''Faber'''', apejot G-24 kredītu sadales komisiju.

1998.gada janvārī Godmanis paziņoja, ka jau 1997.gada jūnijā esot brīdinājis Ministru prezidentu Andri Šķēli par iespējamo ''''Latvenergo'''' miljonu darījumu ar Lihtenšteinas firmu, bet Šķēle to noliedza.

1998.gada maijā LC kongresā Godmanis paziņoja, ka vēlas atteikties no kandidēšanas 7.Saeimas vēlēšanās, jo Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā uz viņa vārda ir atrodama VDK aģenta kartīte. LC kongress tomēr iekļāva viņu kandidātu sarakstā.

Jūnijā Godmanis lūdza prokuratūru pārbaudīt informāciju par viņa saistību ar VDK.

Jūlijā Godmanis tika ievēlēts tabakas fabrikas ''''House of Prince'''' Uzraudzības padomē, bet mēnesi vēlāk prokuratūra atzina, ka Godmaņa sadarbība ar VDK nav pierādīta, līdzīgu atzinumu sniedza arī Jūrmalas pilsētas tiesa.

1998.gada oktobrī Godmanis kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās no LC saraksta un tika ievēlēts. Viļa Krištopana valdībā bija finanšu ministrs.

2002.gadā Godmani neievēlēja 8.Saeimā.

2006.gadā Godmanis kandidēja 9.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" vēlēšanu apvienības saraksta un tika ievēlēts. Godmanis bija iekšlietu ministrs Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā.

Šā gada aprīlī Latvijas Pirmās partijas un ''''Latvijas ceļa'''' apvienība viņu izvirzījusi kā kandidātu Valsts prezidenta amatam, bet vēlāk atsaucis savu kandidatūru par labu Karīnai Pētersonei.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams