FOTO: LETA

Kamēr nav izsmeltas pašreizējās likumdošanas iespējas un paredzētā atbildība arī alkohola pircējam, vecuma barjeras palielināšana pircējam būs tikai "skaista iniciatīva uz papīra", norādīja Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvji.

Kā ziņots, Latvijas Ārstu biedrība vakar, tiekoties ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (ZRP), rosinājusi paaugstināt vecuma barjeru jauniešiem, kas ļautu iegādāties alkoholu tikai no 20 gadu vecuma pašreizējo 18 vietā. Biedrība ieteikusi likumos arī panākt izmaiņas, kas nepieļautu diennakts veikalu - kafejnīcu pastāvēšanu. Biedrība arī ierosinājusi pastiprināt sodu apmēru un pārtraukt stiprā alus ražošanu plastmasas pudelēs.

"Šajā gadījumā nav nekādas atšķirības, vai aizliegums ir no 18 vai 20 gadiem. ARTA uzņēmumi vienmēr ir atbalstījuši iniciatīvas, kas vērstas uz jauniešu alkoholisma ierobežošanu, izglītošanu, un šajā kontekstā uzskata, ka Ārstu biedrības ierosinājumi ir diskutējami un vērtīgi. Jautājums ir par to praktisku ieviešanu un izpildes kontroli, kas ir pat svarīgāk par jaunu sodu paredzēšanu," norādīja Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības apvienības valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs.

Soda iespējas neizmanto pilnā apmērā

Savukārt apvienības valdes loceklis un SIA "Mobil Plus" tirdzniecības direktors Vitolds Bremmers sacīja, ka patlaban likuma nosacījumi paredz, ka atbildība iestājas ne tikai alkohola pārdevējam, bet alkohola pircējam.

"Diemžēl valsts nav pilnībā izmantojusi šos nosacījumus, kas varētu būt pietiekami efektīvi un audzinoši, uzliekot administratīvo sodu, piemēram, šis nepilngadīgās personas vecākiem," sacīja Bremmers.

Komentējot ierosinājumu alkoholisko dzērienu tirdzniecību veikt tikai specializētās veikala nodaļās, nozares uzņēmumi uzskata, ka šai iniciatīvai ir nākotne tikai tad, ja nav nelegālā tirgus vai tas tiek būtiski apkarots.

Atsevišķa nodaļa alkoholam - izmaksas tirgotājiem

"Jebkuri ierobežojumi legālo dzērienu tirgū momentā kļūst par bonusiem nelegālajiem tirgoņiem un ražotājiem", uzskata apvienības biedri.

Turklāt, kā norāda AS "Latvijas balzams" konsultants Vitolds Kokars, nosacījums tirgot alkoholiskos dzērienus atsevišķā nodaļā būtu liels ierobežojums mazajiem tirgotajiem, īpaši lauku veikalos, jo tas prasītu papildu izmaksas un štatus to realizācijai.

"Galu galā šāda iniciatīva būtu grūti realizējama un ieguvēji atkal būtu tikai "kaktu alkohola" tirgotāji, bet veikaliem kristos apgrozījums," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Stipro alu izvēlas tā cenas dēļ

Savukārt par ārstu ieteikumu ierobežot stiprā alus tirgošanu apvienība norāda, ka jau vairākkārt vērsusi uzmanību, ka stiprais alus "kļuvis par stiprā alkohola patēriņa aizvietotāju, ko nosaka lētāka cena un pieejamība, pateicoties mazākam akcīzes likmēm".

"Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā akcīze tika maksāta pēc alkohola procentu satura. Pēc tam, pateicoties vienotiem regulējumam, alum, tajā skaitā arī stiprajam, tika piemēroti citi akcīzes nodokļa nosacījumi. Runa nav par stiprā alus aizliegšanu, bet gan par akcīzes politikas pārskatīšanu. Ar to domājam arī tuvredzīgo valsts politiku stiprā alkohola akcīzes ziņā, jo tās rezultātā legālā degvīna pārdošanas apjomi katru gadu samazinās. To aizvieto ēnu tirgus un arī stiprais alus. Degvīns savukārt ir tā kategorija, kas dod vislielākos ieņēmums akcīzē," norādīja Bremmers.

Jau iepriekš alkohola ražotāji un tirgotāji uzsvēruši, ka nelegālā alkohola daļa Latvijā veido vairāk nekā 40% tirgus.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība izveidota 2009.gada februārī. Tā apvieno lielākos Latvijas alkohola nozares ražotājus un izplatītājus. Apvienība darbojas kā alkoholisko dzērienu industrijas eksperte, pārstāvot nozares kompāniju interešu atbalstu, un iestājas par atbildīgu un saprātīgu alkohola lietošanas vidi Latvijā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO