Lai 13.janvāra Vecrīgas grautiņu lietu izskatītu saprātīgos termiņos, prokurors otrdien Rīgas apgabaltiesai ierosināja lietu sadalīt divās daļās. Par kritēriju, pēc kura sadalīt lietu, prokurors ierosināja noteikt to, ka daļa apsūdzēto savu vainu pirmstiesas izmeklēšanas laikā bija atzinuši pilnībā, tāpat bija pieteikuši lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.

Pievienota 1.apakšnodaļa

Prokurors vēlas Vecrīgas grautiņu lietu sadalīt divās daļās

Ņemot vērā minēto, prokurors tiesai piedāvāja lietu sadalīt divās nosacītās daļās – vienā būtu tie apsūdzētie, kuri vainu atzina pirmstiesas procesā, otrā paliktu pārējie.

Šis prokurora lūgums lietas dalībnieku vidū izraisīja diskusijas. Gan apsūdzētie, gan viņu aizstāvji piekrīt, ka lietas izskatīšanai jānotiek saprātīgos termiņos, taču daļa lietas sadalīšanai nepiekrita. Piemēram, kāds no apsūdzēto aizstāvjiem akcentēja to, ka vainas atzīšana notikusi pirmstiesas izmeklēšanā, taču tagad tiesas procesa laikā tā var mainīties. Vēl kāds aizstāvis ierosināja lietu sadalīt vairākās daļās, proti, katrā lietā būtu pa 10 apsūdzētajiem.

Tiesa lēmumu, kā tālāk rīkoties, paziņos pēc piecām minūtēm.

Tiesu nams tiek apsargāts

Tiesu namā Abrenes ielā, kur paredzēts skatīt 13.janvāra Vecrīgas grautiņu krimināllietu, otrdienas rītā bija pastiprināti drošības pasākumi. Katram apmeklētājam pie tiesu nama ieejas bija jāiziet cauri metāla detektoram, policisti rūpīgi pārbaudīja katra ienācēja somu saturu. Savukārt tie apmeklētāji, kas vēlējās nokļūt tiesas zālē, kurā paredzēts skatīt pašu krimināllietu, vēlreiz tiek pārbaudīti ar metāla detektoru.

Savukārt stāvlaukumā pie tiesu nama novietots neierasti liels skaits, deviņas, Valsts policijas automašīnas, no kurām trīs ir mikroautobusi un viens apvidus automobilis.

13.janvāra grautiņu krimināllietas tiesas sēde paziņota par atklātu

Nepilnu stundu pēc tiesas sēdes sākšanās tiesa pabeidza pārbaudīt ieradušās personas. Uzaicināti ir 68 apsūdzētie, kā arī cietušie jeb kopumā 123 cilvēki. Uz pirmo tiesas sēdi ir ieradusies lielākā daļa apsūdzēto. Par dažu apsūdzēto neierašanās iemesliem nav nekādas informācijas.

Tiesā ieradušos advokātu stāstītais liecina, ka daži viņu klienti atrodas ārvalstīs, kur ir viņu faktiskās dzīvesvietas. Trīs no apsūdzētajiem uz tiesas sēžu zāli ir konvojēti no brīvības atņemšanas iestādes.

32.tiesas sēžu zālē šodien ir ienesti papildu krēsli un galdi, kas izvietoti ļoti blīvi cits pie cita.

Ap plkst.11.20 lietas izskatīšanā tika pasludināts 15 minūšu pārtraukums, jo divi apsūdzētie norādīja, ka viņiem nepieciešams apmeklēt labierīcības.

Tiesas sēdei nodrošināts sinhronais tulkojums krievu valodā

Tiesas sēde notiek ar sinhronu tulkojumu krievu valodā, proti, tiesnese Irēna Logina runā mikrofonā latviski, un viņas teiktais ar nelielu laika nobīdi tiek tulkots krieviski. Tāpat tulkots tiek arī citu procesa dalībnieku teiktais. Rezultātā viss tiesas sēžu zālē izskanējušais ir normāli dzirdams pa skaļruņiem un pietiekami labi saprotams gan latviešu, gan krievu valodā.

Tiesas zāle sadalīta sektoros, kuros atsevišķi sēž žurnālisti, advokāti, apsūdzētie, klausītāji. Prāvos lietas materiālus tiesas zālē ieveda lielveikala iepirkumu ratiņos. Uz tiesas sēdi ieradušies divi prokurori, kā arī tiesnese, kuras teikto krievu valodā tulko tulce.

Tiesājamie neiebilst pret publicitāti

Pirms pārbaudīt ieradušās personas, tiesa uzdeva procesa dalībniekiem jautājumu, vai nevienam nav iebildumu pret fotografēšanu un filmēšanu sēžu zālē. Iebildumu nebija, līdz ar to visi atnākušie plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tai skaitā arī fotogrāfi un videooperatori, tiesas sēžu zālē var palikt.

Viens no apsūdzētajiem atnācis uz tiesu ar bērnu, bet, ņemot vērā to, ka Kriminālprocesa likums bērniem tiesas sēžu zālē liedz atrasties, vīrietim bija jārisina jautājumu ar bērna nodošanu auklei vai kādam tuviniekam.

Daļa aizstāvēs sevi paši

Daļa apsūdzēto paziņoja, ka viņiem nav nepieciešams advokāts un paši sevi aizstāvēšot. No viņiem daži norādīja, ka gadījumā, ja tiesas procesa laikā tāds būs vajadzīgs, tad advokātu pieaicināšot.

Apsūdzētie tiek vainoti masu nekārtībās, kas saistītas ar grautiņiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu – ar pretošanos varas pārstāvjiem. Lielākā daļa savu vainu atzinusi, taču visi uzskata, ka lieta ir negodīga.

Cietušie prasa kompensācijas

Janvāra lietā apsūdzēti dažādu profesiju pārstāvji. Policijas akadēmijas rektors, autovadītājs, vairāku uzņēmēji, bezdarbnieki, studenti, bārmenis. Gandrīz divas trešdaļas vainu atzinuši, tādēļ visticamāk lietas apjoma dēļ - tās izskatīšana tiesā tiks sadalīta – atsevišķi skatot tos, kas atzinušies un tos, kuri vainu un izdarīto neatzīst.

Bez vairākiem desmitiem advokātu, diviem prokuroriem - vairāk nekā divi simti lietā iesaistīto personu. Cietušie prasa 130 tūkstošus latu par zaudējumu atlīdzināšanu un morālo kompensāciju. Savdabīgi, ka 25 no 70 apsūdzētajiem ir agrāk tiesāti.

Prokuratūra par gaidāmo lietu ir piesardzīga. Likumdevējs jau nācis pretī apsūdzētajiem mainot krimināllikumu un samazinot soda sankciju par masu nemieriem no astoņiem gadiem, kas bija agrāk, uz trim. Tas ļaus apsūdzētajiem piespriest arī nosacītu sodu.

Grautiņā piedalījās aptuveni 1000 cilvēku

2009.gada 13.janvāra vēlā pēcpusdienā Doma laukumā noritēja opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" pieteikta protesta akcija, kurā dalību bija pieteikušas vairāk nekā 20 sabiedriskās organizācijas un partijas, kopumā pulcējot aptuveni 10 tūkstošus iedzīvotāju.

Lai arī mītiņš noritēja bez lieliem starpgadījumiem un incidentiem, pēc tā beigām apmēram tūkstotis demonstrantu devās uz Saeimas namu, kur daudzi izsita parlamenta ēkai stiklus, demolēja likumsargu automašīnas un apmētāja kārtības sargus ar dažādiem priekšmetiem, tostarp bruģi, pudelēm un citām drazām. Cieta policijas transports, kā arī vairākas ēkas un veikali Vecrīgā. Traumas guva gan policisti un karavīri, gan grautiņa dalībnieki.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams