Nākamnedēļ Rīgas apgabaltiesa sāks līdz šim vērienīgāko tiesas procesu Latvijas vēsturē. Bez vairākiem desmitiem advokātu, diviem prokuroriem - vairāk nekā divi simti lietā iesaistīto personu. Cietušie prasa 130 tūkstošus latu par zaudējumu atlīdzināšanu un morālo kompensāciju. Savdabīgi, ka 25 no 70 apsūdzētajiem ir agrāk tiesāti.

Apsūdzētie tiek vainoti masu nekārtībās, kas saistītas ar grautiņiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu – ar pretošanos varas pārstāvjiem. Lielākā daļa savu vainu atzinusi, taču visi uzskata, ka lieta ir negodīga. Janvāra nemieros piedalījušies simtiem cilvēku, taču tiesas priekšā stāsies neliela daļa. Policija apgalvo, ka viņi izmeklēšanu turpina. Izmeklēšanā esot secināts, ka grautiņus nav organizējuši konkrēti cilvēki, bet nemieri sākušies stihiski un attīstījušies kā pūļa efekts.

Viens no grautiņu dalībniekiem Ingus Zaharčenoks šobrīd Lielvārdē vada kanalizācijas un dzeramā ūdens cauruļu nomaiņas darbus. Pēc janvāra grautiņiem un publiski izskanējušās informācijas, ka Zaharčenoks tiek vainots par ielaušanos Latvijas Balzāma veikalā, tikai nesen izdevies atrast darbu.

Janvāra lietā apsūdzēti dažādu profesiju pārstāvji. Policijas akadēmijas rektors, autovadītājs, vairāku uzņēmēji, bezdarbnieki, studenti, bārmenis. Gandrīz divas trešdaļas vainu atzinuši, tādēļ visticamāk lietas apjoma dēļ - tās izskatīšana tiesā tiks sadalīta – atsevišķi skatot tos, kas atzinušies un tos, kuri vainu un izdarīto neatzīst.

Viens no tiem, kurš atzīst savu vainu ir Artūrs Trumsiņš. Fotogrāfijās viņš bijis labi redzams un liegties nav bijis vērts.Viņš visus notikums atceras kā vakar, apgalvo, ka tobrīd pārņēmis pūļa efekts. Demolēšana likusies pašsaprotama un tikai no rīta mājās kļuvis skaidrs, ka pāršauts pār strīpu. Vēlāk gan viņš lūdz raidījuma žurnālistiem intervijas fragmentus neizmantot, baidoties, ka tos tiesā izmantos pret viņu pašu.

Ingus Zaharčenoks ir pie tiem, kas savu vainu neatzīst. Viņš uzskata, ka apsūdzība bijusi varas pārstāvju atriebība par to, ka mītiņa laikā skanot Latvijas himnai viņš aizrādījis policijas vadībai par cepures nenoņemšanu.

Grautiņu laikā, kā apgalvo Zaharčenoks, viņš neesot bijis aktīvs dalībnieks. Stāvējis pie Finanšu ministrijas ēkas. Bijis kopā ar trim draugiem no Bauskas. Redzējuši kā demonstranti demolē Balzāma veikalu. Bija skaidrs, ka pieļaujamā saprāta robeža pārkāpta – jādodas prom. Policija aizturējusi Ingusa Bauskas draugus. Viņš devies kājām uz iecirkni, jo policijas automašīnā vietas vairs nebijis. Iecirknī policijas priekšnieks teicis, ka baušķenieki jāatstāj kā pēdējie. Cietumā tika nosēdētas 40 dienas.

Apsūdzībā esot teikts, ka Zharčenoks metis ar akmeni policijas darbiniekam Pentjušam un trāpījis pa vairogu. Tomēr fotogrāfijas vai citi dokumentālu pierādījumi viņam uzrādīti neesot. Bet konfrontācijā policists jau teicis, ka viņam mests ar pudeli. Otrdienas tiesas sēdi viņš gaida bez bažām.

To, vai Zaharčenoks vainīgs, pateiks tiesa. Viņu izbrīna vien tas, ka apsūdzēto vidū ievērojami lielākā daļa ir latviešu jauniešu, lai arī bija ļoti daudz krievvalodīgo.

Policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzīst, ka šādās lietās absolūts taisnīgums nevar būt. Tiek apsūdzēti tie, kuru vainu izdodas pierādīt un pašus atpazīt. Taču esot skaidrs, ka apsūdzētie nekādi dievkociņi neesot.

25 no 70 apsūdzētajiem ir agrāk tiesāti

Tas ir vairāk nekā trešdaļa. Ķuzis atzīst, ka policija pēc nemieriem izdarījusi secinājumus un nemieru gadījumā rīkotos savādāk. Eksperti uzskata, ka kārtības sargiem vajadzējis reaģēt ātrāk - nepieļaut nemieru eskalāciju. Lai arī daudzi apsūdzētie norāda uz kūdītājiem, kuri bijuši pūļa vidū un iepriekš sagatavojušies - organizētājus policijai nav izdevies atrast.

Prokuratūra par gaidāmo lietu ir piesardzīga. Likumdevējs jau nācis pretī apsūdzētajiem mainot krimināllikumu un samazinot soda sankciju par masu nemieriem no astoņiem gadiem, kas bija agrāk, uz trim. Tas ļaus apsūdzētajiem piespriest arī nosacītu sodu.

Ja apsūdzētie saka, ka savu panākuši – Godmaņa valdība krita un vēlāk arī atlaista Saeima, tad prokuratūra norāda, ka sabiedrībai nevajadzētu nostāties nemiernieku pusē un viņus žēlot par to, ka viņi cīnījās pret visu nīsto varu.

„Sabiedrība citai politikai”, kas tolaik bija opozīcijā un organizēja mītiņu Doma laukumā tagad otri valdību ir pie varas un iekļāvusies Vienotībā. Viens no mītiņa organizētājiem – Artis Pabriks neuzskata, ka atbildība būtu jāprasa arī no politiķiem.

68 apsūdzētajiem nupat pievienotas vēl divu grautiņu dalībnieku lietas. Arī viņiem būs jāstājas tiesas priekšā. Vēl vairāk nekā četrdesmit cilvēkus policijai nav izdevies identificēt. Interneta mājas lapa, kur bija izvietotas fotogrāfijas ir slēgta.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams