Šorīt pie Saeimas uz piketu bija pulcējušies daži desmiti krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju, kuri pieprasīja nodrošināt krievu valodas tiesības Latvijā.

Pasākumā tika teiktas arī uzrunas, kurās piketa dalībnieki stāstīja, kā neveiksmīgi kandidējuši uz amatiem Satiksmes ministrijā, jo nav spējuši uzrakstīt tehnisku tekstu valsts valodā.

Vairāki runātāji uzsvēra, ka arī krievvalodīgie ir līdztiesīgi Latvijas iedzīvotāji, kuri maksā nodokļus, bet, lai to izdarītu, viņiem jāspēj konkurēt darba tirgū.

Atsevišķi runātāji veltīja pārmetumus Latvijas valdībai un parlamentāriešiem, kuri noveduši tautu nabadzībā. Izskanēja arī aicinājums Eiropas Savienībai palīdzēt gāzt pašreizējo Latvijas valdību.

Deputāti, kas devās uz Saeimas sēdi, ar piketētājiem dialogā neiesaistījās. Protestētāju rindās bija manāmi tikai partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas deputāti.

Kā novēroja aģentūra LETA, īpaši niknas piezīmes no piketētājiem izpelnījās tikai "tēvzemietis" Juris Dobelis, kurš tika pavadīts ar izsaucieniem "nelietis" un "kaut tu nosprāgtu!".

Kā jau ziņots, lai novērstu mazākumtautību diskrimināciju darba tirgū, PCTVL Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumu projektu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kuri tiks izskatīti šodien Saeimas sēdē.

Likumprojekts paredz iekļaut likumā normu, kas aizliedz tiešu un netiešu diskrimināciju pēc etniskā principa. PCTVL rosina realizēt bezdarbnieku pārkvalifikāciju ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā.

PCTVL rosina uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 31.decembrim sastādīt to normatīvo aktu sarakstu, kas veicina paaugstināto bezdarba līmeni mazākumtautību pārstāvju vidū, un izstrādāt priekšlikumus šo normatīvo aktu grozīšanai. Kā pirmo no MK veicamajiem pasākumiem likumprojekta autori iesaka samazināt amatu un profesiju skaitu, kas tiek pakļautas atestācijai un kuru saraksts 2008.gadā nepamatoti tika palielināts 25 reizes.

Par iemeslu likumprojekta izstrādei un iesniegšanai kļuva tas, ka, reaģējot uz diviem PCTVL deputātu jautājumiem Ministru prezidentam, pēc piecu gadu pārtraukuma atkal tika uzsākta statistikas datu publicēšana par bezdarbnieku etnisko sastāvu.

Likumprojekta autori datus, kas iegūti, apstrādājot oficiālo Valsts nodarbinātības dienesta apkopoto statistiku: bezdarba līmenis, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, starp nelatviešiem ir par 30% augstāks nekā starp latviešiem. Šī disproporcija ir novērojama arī vairākumā bezdarbnieku riska grupu: ilgstoši bezdarbnieki - par 43%, invalīdi - par 15%, vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma - par 13%, bijušie ieslodzītie - 2,7 reizes, personas pirmspensijas vecumā - par 95%.

Viss bezdarbnieku pārkvalifikācijas process tiek realizēts tikai latviešu valodā. Ja ņemam vērā latviešu valodas zināšanu līmeni starp bezdarbniekiem (pamatojoties uz valodas prasmes apliecībās norādīto zināšanu līmeni), tad sanāk, ka aptuveni 34% nelatviešu tikai daļēji saprot pārkvalifikācijas laikā pasniegto informāciju, savukārt 54% pie mazākumtautībām piederošo bezdarbnieku valsts valodas nezināšanas dēļ kursi ir pilnīgi neefektīvi.

Riska grupās šie rādītāji ir šādi: ilgstoši bezdarbnieki - 28% latviešu un 62% cittautiešu, invalīdi - 30% un 59%, jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem - 39% un 49%, vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma - 36% un 45%, bijušie ieslodzītie - 15% un 83%, personas pirmspensijas vecumā - 31% un 57%.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams