Foto: AFP/LETA

Vācijā piektdien sākas svinības par godu 25.gadskārtai kopš Berlīnes mūra krišanas, kas kulmināciju sasniegs svētdien grandiozā koncertā pie Brandenburgas vārtiem, kurā miljoniem cilvēku lielo pūli līdz ar rokzvaigznēm uzrunās arī antikomunistiskās kustības veterāni.

Vienlaikus ar svinībām notiks arī piemiņas pasākumi, atceroties tos, kuri gāja bojā, cenšoties izbēgt no komunistiskā režīma žņaugiem.

«Domāju, jūs nekad neaizmirsīsiet, kā jūs jutāties šajā dienā, vismaz es to nekad neaizmirsīšu,» savā regulārajā tīmekļa radio uzrunā, pieminot 1989.gada 9.novembri, atzinusi kanclere Angela Merkele, kurai pašai bija lemts uzaugt komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā jeb tā dēvētajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). «Man nācās gaidīt 35 gadus uz šo brīvības sajūtu. Tas mainīja manu dzīvi.»

Svinībām par godu vēsturiskajam notikumam, kas jau pēc nepilna gada ļāva īstenot sapni par Vācijas atkalapvienošanos, izvēlēts sauklis «Drosme brīvībai».

Foto: AFP/LETA

Atšķirībā no iepriekšējām mūra krišanas jubilejām šoreiz organizēšanā vairāk iesaistīta pilsoniskā sabiedrība, un Berlīne to vienlaikus izmantojusi, lai kārtējo reizi apliecinātu savu starptautiskās mākslas galvaspilsētas statusu.

Svinības ievada milzīgas instalācijas atklāšana, iededzot 8000 izgaismotu baltu balonu, kas noenkuroti 15 kilometrus garā kādreizējā mūra posmā, iezīmējot daļu no 155 kilometrus garās robežas, kas savulaik ieskāva Rietumberlīni, norobežojot to no VDR teritorijas.

Mirdzošās lodes, kas no augšas atgādina pērļu virteni, svētdienas vakarā tiks atbrīvotas no saviem enkuriem, un, skanot Bēthovena 9.simfonijas finālam - «Odai priekam», tās brīvi pacelsies naksnīgajās debesīs.

Godinot tos, kas pretojās komunistiskajam režīmam, piektdien Bundestāgā uzstāsies kādreizējais disidents un dziedātājs Volfs Bīrmans, kurš savu pret režīmu vērsto dziesmu dēļ 1976.gadā tika izraidīts no VDR.

Foto: AFP/LETA

Vēlāk pūli pie kādreizējā robežkontroles punkta «Checkpoint Charlie» uzrunās pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs, kura «perestroikas» un «glasnostj» kurss atviegloja Austrumeiropas antikomunistiskajām kustībām cīņu pret uzspiestajiem marionešu režīmiem, kas vainagojās ar mūra krišanu un totalitārās sistēmas sagrāvi.

Šobrīd 83 gadus vecais Gorbačovs, kuru Vācijā joprojām godā par to, ka viņš 1989.gadā atturējās no vardarbīgas protestu kustības apspiešanas, sestdien publiskās debatēs ar bijušo Vācijas ārlietu ministru Hansu Dītrihu Genšeru pārrunās pagājušā laikmeta mantojumu un tā ietekmi uz spriedzi Rietumu attiecībās ar Krieviju, kas pēdējā laikā atkal strauji pieaugusi.

Sestdienas vakarā notiks piemiņas koncerts Bertolda Brehta dibinātajā teātrī «Berliner Ensemble», kas atrodas iepretī tā dēvētajai Asaru pilij - kādreizējam robežkontroles punktam Frīdrihštrāses stacijā, kur parasti austrumvācieši atvadījās no tuviniekiem, kas bija ieradušies viesos no Rietumiem. Šo koncertu apmeklēs arī Merkele.

Savukārt svētdien kanclere atklās vērienīgu izstādi Bernauera ielā, ko savulaik dalīja Berlīnes mūris.

Pēc ceremonijas Žendarmenmarkta laukumā pie Brandenburgas vārtiem, kas kļuvuši par Vācijas vienotības simbolu, iecerēts «pilsoņu festivāls», uz kuru tiek gaidīti ierodamies vismaz divi miljoni cilvēku.

Foto: AFP/LETA

Tur sapulcējušos uzrunās Vācijas prezidents Joahims Gauks, bijušais luterāņu mācītājs, kas pats savulaik dzīvojis Austrumvācijā un piedalījies pretestības kustībā. Viņam pievienosies arī Gorbačovs, leģendārais poļu antikomunistiskās kustības un neatkarīgās arodapvienības «Solidaritāte» kādreizējais līderis Lehs Valensa un bijušais Ungārijas premjerministrs Miklošs Nēmets.

Festivāla dalībniekus priecēs Berlīnes Valsts operas orķestris diriģenta Daniela Bārenboima vadībā, svētku uguņošana, kādreizējā Austrumvācijā dibinātā dumpīgā rokgrupa «Silly» un tehnomūzikas izpildītājs Pauls Kalkbrenners.

Uzstāsies arī britu mūziķis Pīters Geibriels, kurš izpildīs dziesmu «Heroes», ko sarakstījis Deivids Bovijs, savulaik dzīvojot Rietumberlīnē.

Lai gan, pateicoties maigajam rudenim, tiek gaidīts liels ļaužu pieplūdums, to varētu mazināt vilcienu mašīnistu sāktais četru dienu streiks, kas lielā mērā paralizējis dzelzceļa satiksmi visā valstī.

Foto: AFP/LETA

Berlīnes mūri Autrumvācijas komunistiskās varasiestādes sāka būvēt 1961.gada 13.augustā, cenšoties apturēt masveida cilvēku aizplūšanu uz Rietumvāciju. Mūris, kas nostāvēja 28 gadus, kļuva par spilgtāko Aukstā kara un sašķeltās Eiropas simbolu.

1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu.

Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī VDR.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, cenšoties bēgt no komunistiskās «paradīzes», no VDR robežsargu lodēm dzīvību zaudēja vismaz 389 cilvēki, lai gan komunistiskā režīma upuru organizācijas min daudz lielāku skaitli.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams