«Spirals»

FOTO: Publicitātes foto

Šonedēļ pašmāju mūzikas kolekcija papildināta ar jaunu indīroka plati «Spirals» («I Love You Records»). Tās autori ir četru jaunekļu apvienība «Momend», kas izveidojusies 2009. gadā. Šo gadu laikā izdots debijas albums («Episodes of Trust»), mainījies ir grupas sastāvs, taču grupas līderis Kārlis Strūbergs ir nemainīgi palicis savā vietā. Aicināju Kārli uz nelielu sarunu par jauno ierakstu, muzikālajām ietekmēm un par dīvaino mūzikas klipu, kurā redzams kāds vīrs ar savādām kurpēm.

Grupas sastāvs: Kārlis Strūbergs (ģitāra, balss), Normans Bārbals (bungas), Elvijs Pārpucis (ģitāra), Jurģis Priedītis (basģitāra).

TVNET: Tīmeklī šonedēļ klejo amizants pētījums, kurā tiek vērtēts mūzikas klausītāju intelekta līmenis. Rezultāti ir tādi, ka tie dumjākie klausās Bejonsē un tehno, bet gudrākie - «Radiohead». Jūsu jaunā plate acīmredzami norāda, ka esat pieskaitāmi pie tiem gudrajiem...

Pētījums šeit

Kārlis Strūbergs: Jā, tieši šo pētījumu uzgāju un nosūtīju pārējiem grupas biedriem, un spriedām par to, cik tad nu katrs no mums intelektuāls. Jurģis un Elvijs noteikti sajutās dumji, jo neatkarīgi no viņu muzikālās gaumes, atverot pētījumu rezultātus, viņi nesaprata, kā to grafiku pareizi nolasīt. Spriežot pēc pētījuma un mūsu gaumēm, sanāk, ka esam gan dumji, gan gudri vienlaicīgi, un var jau būt, ka ar cilvēkiem tā arī ir. Tiešām grūti spriest par pētījuma objektivitāti, bet prieks, ka tev mūs gribas pieskaitīt pie tiem gudrajiem.

FOTO: Publicitātes foto

TVNET: Ja tomēr analizējam jūsu mūziku, tad tā taču ir tuvāk «Radiohead» nekā Bejonsē, vai ne? Vai varbūt asociācija ar «Radiohead» ir kaut kāda mana deviņdesmito gadu trauma? Jūs taču esat jaunāki! Kāds ir grupas dalībnieku vidējais vecums?

Kārlis Strūbergs: Mūsu vidējais vecums sanāk tieši 25 gadi. Divi no mums dzimuši deviņdesmitajos, kas parasti visiem nezin kāpēc šķiet uzjautrinoši. Un jā, «Radiohead» mums noteikti ir krietni tuvāk. Viņi ir būtiski ietekmējuši muzikālo redzējumu un pieeju. Tā gan noteikti ir pat pārāk populāra ietekme – nesen lasīju: ja jauna grupa, sūtot savas dziesmas mūzikas blogiem, pie ietekmēm norāda «Radiohead», tad viss pārējais automātiski nemaz netiek tālāk apskatīts. Mums gan šādos gadījumos pie ietekmēm būtu daudz ko norādīt, jo grupā mums ir ļoti dažādas gaumes. Līdz ar to, radot mūziku, mēs ļaujam tām visām savienoties un tādējādi mēģinām izkopt savu skanējumu. Klusi ceram, ka kādreiz, runājot par «Momend», varēs nevis skaidri norādīt ietekmes, bet gan droši apgalvot, ka nevienam nelīdzināmies.

TVNET: Vai «Momend» rokraksta veidošanā kādu lomu spēlējusi arī tava darbošanās grupā «Laika suns»?

Kārlis Strūbergs: Domāju, ka zināmā mērā jā. «Laika sunī» saskaros ar citu pieeju radošajam procesam un dziesmu tapšanai, un tas noteikti ir paplašinājis manas zināšanas un pieredzi. Es vienmēr esmu klausījies ļoti dažādu žanru mūziku, un to, kas kurā brīdī manu rokrakstu ietekmē vairāk vai mazāk, man ir grūti pašam noteikt. Spēlēšana «Laika sunī» man ir ļāvusi iepazīt cilvēkus, kas mani iedvesmo, kā arī ir tiešā veidā palīdzējuši «Spirals» tapšanā.

TVNET: Cik platu soli tālāk esat spēruši ar «Spirals», ja salīdzinām ar pirmo plati? Kas ir mainījies šo gadu laikā?

Kārlis Strūbergs: Pirmkārt, šā ieraksta tapšana bija pilnīgi atšķirīga. Pirmais ieraksts tapa, man vairāku gadu laikā sarakstot un pēc tam aranžējot dziesmas, bet «Spirals» tapa citādāk. Dziesmu tapšanā un aranžēšanā piedalījāmies mēs visi četri. Reizēm tika apspēlēts kāds mans dziesmas uzmetums, un reizēm dziesma tapa mēģinājumos uz vietas, «spēlējoties» ar kādu ģitāras motīvu vai kā tamlīdzīgi, nezinot, kas no tā beigās sanāks. Man personīgi tā bija pilnīgi jauna pieredze. Elvijs un Jurģis nebija grupas sastāvā, kad tapa pirmais albums, attiecīgi viņu pienesums ir tas, kas zināmā mērā definē «Spirals» skanējumu. Es domāju, ka solis uz priekšu viennozīmīgi ir pasperts.

Mums pašiem ir sajūta, ka ieraksts ir nopietnāks un niansētāks nekā pirmais

un muzikālā ziņā tur var rakt dziļāk nekā pirmajā albumā. Ir sarežģīti analizēt pašiem sevi, bet man ir iekšēja sajūta, ka esam uzņēmuši pareizo virzienu nākamajam albumam.

Kārlis Strūbergs

FOTO: Nauris Garkaklis

TVNET: Spirāles simbolika izmantota arī albuma noformējumā. Pastāsti, kas ir «Spirals» koncepcijas pamatā?

Kārlis Strūbergs: Spirāle šajā gadījumā simbolizē pasaules ciklisko dabu. Visi zina, ka mēs dzīvojam ciklos. Minot pavisam elementārus piemērus, cikls ir ieelpa un izelpa, miegs un nomods. Tiklīdz šāda veida cikls tiek izjaukts, rodas disharmonija.

Elpošana un gulēšana varbūt arī nav jākontrolē apzināti, bet arī mūsu privātajā dzīvē un attiecībās ir jākopj harmonija un līdzsvars.

Mēs ieguldām enerģiju apkārt esošajā un lietās uz āru, bet bieži aizmirstam to ieguldīt paši sevī. Un tad mēs brīnāmies, ka kaut kas nav kārtībā. Mēs taču nevarētu izdzīvot, tikai izelpojot. Mums ir arī jāieelpo. Spirāle gan nav tikai aplis, bet ir skatāma trīs dimensijās. Es iedomājos, ka mēs savā dzīvē ejam uz apli un atkārtoti nonākam vienā punktā, bet šī trešā telpiskā dimensija parāda: lai arī pa riņķa līniju kustamies vienādi, tomēr atrodamies kur citur spirālē, šajā trešajā dimensijā. Prātā tas izklausās sakarīgāk. Albuma nosaukums tapa neilgi pirms ieraksta, un spirāles simbols nebija sākotnēji izplānota albuma koncepcija. Vispirms bija dziesma «Spirals», un, kad bijām apkopojuši albumā iekļaujamo materiālu, šis simbols šķita pietiekami spēcīgs un kopējo vēstījumu definējošs.

«Spirals»

FOTO: Publicitātes foto

TVNET: Nu, es jau sākumā teicu... gudri džeki! «Radiohead» cienīgs izskaidrojums. Jaunais klips jums arī gana filosofisks - no vienas puses komisks, no otras pārdomas rosinošs. Kāpēc tādas jocīgas kurpes?

Kārlis Strūbergs: Tieši tie apavi arī bija klipa idejas sākums. Uzgāju informāciju par interesantu subkultūru Meksikā, kur puiši pie tehno mūzikas dejo ar tā sauktajiem pointy boots. No mūsu skatu punkta tas šķiet nesaprotami un pat nedaudz uzjautrinoši, savukārt viņiem pašiem tā ir prestiža lieta, un, jo zābakiem augstāki purngali un greznāka apdare, jo labāk. Skatoties vienu šādu deju «Youtube», izslēdzu video skaņu un pavadījumā ieslēdzu mūsu dziesmu. Šķita ļoti dīvaini, taču dziesma, kas nav meksikāņu tehno, uzreiz piešķīra šai dejai un zābaku vizuālajam risinājumam pilnīgi citu sajūtu. Pirmajā tikšanās reizē ar Robi (Roberts Kuļenko, - aut. piezīme), kas ir klipa režisors, viņš mums jautāja, vai mums nav kāda ideja. Tad nu attiecīgi ieminējāmies, par deju traka izskata meksikāņu zābakos. Robim ideja uzreiz iepatikās, un viņš radīja klipā redzamo stāstu. Man prieks, ka saki, ka klips ir pārdomas rosinošs. Tas, ko mēs noteikti negribējām, bija parodēt šo subkultūru vai jebkādi mēģināt kādu sasmīdināt.

TVNET: Jūs esat viena no tām jaunajām indie grupām, kura konsekventi izvēlas dziedāt angliski. Tas ir tāds apzināts solis, lai dotos plašumā (esat bieži dažādu mūzikas industrijas šovkeisu viesi), iekšēja nepieciešamība vai vienkārši latviski nerakstās? Vai nepiekrīti domai, ka viens no rokmūzikas ābeces pirmajiem punktiem - sākt ar savas ielas klausītāju siržu iekarošanu, tad ciema, pilsētas un tad tikai doties ārpusē?...

Kārlis Strūbergs:

Kad sāku rakstīt dziesmas, darīju to latviski. Pašam šķita, ka sanāk sūdīgi, tāpēc iesāku rakstīt angliski.

Bez nekādiem pasaules iekarošanas mērķiem – tā vienkārši šķita vieglāk izteikties. Jurģis trāpīgi izteicās, ka mēs šobrīd nedzīvojam Latvijā, bet gan pasaulē.

Nevar noliegt, ka mēs Eiropā esam pasaules pilsoņi un grozies, kā gribi, - angļu valoda ir pasaules valoda.

Mums kā grupai ir savas ambīcijas, mēs nespēlējam tikai vietējiem klausītājiem un neradām mūziku masām, tāpēc angļu valoda, manuprāt, palielina mūsu izredzes starptautiskajā scēnā. Pārmetumi, kas šobrīd reizēm skar angliski dziedošās latviešu grupas, man šķiet nepamatoti. Mūzikas industrija tomēr ir bizness, un vai kādam latviešu uzņēmējam, kas vēlas startēt starptautiskā tirgū, jautā, kāpēc viņš, būdams latvietis, ar saviem ārzemju darījumu partneriem komunicē angliski? Kā mēs, šo pašu jautājumu apspriežot ar kolēģiem, nospriedām - problēmas sākas, kad šī angļu valoda ir nekvalitatīva. Lai kas tu arī būtu – mūziķis, uzņēmējs vai valsts prezidents.

Mūzika man primāri ir pašizpausmes veids. Raugoties uz to no šāda aspekta, es sev arī reizēm jautāju – kāpēc angliski? Esmu vēl ceļā uz atbildi, taču jau tagad zinu, ka gribu atkal pamēģināt uzrakstīt dziesmu latviski, lai pārliecinātos, vai ir tikpat sūdīgi, cik pirms astoņiem gadiem.

Par rokmūzikas ābeci runājot, man šķiet, ka mūsdienās tas ir nedaudz mainījies. Domāju - ja kāda grupa kļūtu populāra ārzemēs ātrāk nekā Latvijā, agrāk vai vēlāk viņi šķistu cilvēkiem interesanti arī tepat.

TVNET: Nenoliedzami mūsdienās mūzikas industrija ir bizness, bet sākotnēji rokmūzika tomēr radās kā protests, kā ideoloģija, kas iemieso visu to, kas ir pretstatā biznesam. Tos laikus, protams, neatgriezt... Jauno plati ar koncertu prezentēsiet Leļļu teātrī. Kāpēc tieši tur?

Kārlis Strūbergs: Leļļu teātri izvēlējāmies, jo gribējām radīt īpašu atmosfēru. Negribējām prezentēt albumu kādā populārā izklaides vietā, gribējām ko netipisku. Sanācis, ka turpinām tradīciju prezentēt albumus teātros (pirmo albumu prezentējām Ģertrūdes ielas teātrī), kas, iespējams, ir likumsakarīgi, jo teātrim piemīt svētku aura. Tāpat arī šai izvēlei par labu spēlēja tā ietilpība, kā arī fakts, ka mūsu bundzinieks Normans tur ikdienā strādā.

TVNET: Jaunās dziesmas rakstījāt pie slavenā Lomika (Ģirts Laumanis) Valmierā. Kā vispār šobrīd raksturo situāciju Latvijā - vai mums ir konkurētspējīgas studijas, skaņu inženieri un producenti?

Kārlis Strūbergs: Mana pieredze ierakstu ziņā vispār nav bijusi pārāk liela, bet, spriežot pēc tās, ir radies priekšstats, ka studija kā tāda mūsdienās zaudē savu nozīmi, jo, ja ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, kuras principā var apgūt internetā, kā arī minimāli tehniskie resursi, pieklājīgu ierakstu mūziķi var veikt arī mājās, neīrējot studiju. Tomēr, ja šādu zināšanu, nav, manuprāt, Latvijā ir arī talantīgi skaņu inženieri un producenti. Noteikti varu minēt Gati Zaķi, ar kuru mums bija liels prieks un gods sadarboties pie «Spirals». Tāpat arī tevis minētais Lomiks un viņa «Hodila Records» nepārtraukti attīstās un meklē īsto ceļu skaņas ieraksta ziņā. Vēl arī, manuprāt, būtisks ir faktors, ka šajā nozarē nav vienas pareizās formulas un ceļa ieraksta veikšanai – viss ir atkarīgs no galarezultāta, tādēļ liela nozīme ir radošai pieejai. Noteikti daudzviet ārzemēs skaņas ieraksta skola un pieredzes bagāža nav salīdzināma ar to, kāda tā ir mums, bet domāju, ka mēs noteikti šobrīd esam konkurētspējīgi.

***

Albuma prezentācijas koncerts notiks 6. novembrī plkst. 20 Leļļu teātrī. Ieeja bez maksas.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO