Šodien savu 80 gadu jubileju svin latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls, kurš ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Savu jubilejas vakaru Pauls pavadīs Latvijas Nacionālajā teātrī uz skatuves, kur plkst.19 sāksies jubilejas koncerts.

Jubilejas koncerta pirmajā daļā skanēs visu laiku labākās maestro dziesmas un «improvizēta» saruna par dzīvi un mūziku. Savukārt koncerta otrajā daļā Latvijas Radio bigbends atskaņos Paula teātrim komponētās melodijas īpašos aranžējumos, kuras izdziedās un izspēlēs labākie dziedošie aktieri, rūpējoties par jubilejas svinību atmosfēru.

Jubilejas koncerta režisors ir Edmunds Freibergs. Koncertā piedalīsies aktieri Marija Bērziņa, Dita Lūriņa, Ainārs Ančevskis, Ģirts Luiziniks, Madara Botmane, Sanita Pušpure, Kaspars Aniņš, Ivars Kļavinskis un citi.

Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas izskaņā tika atklāta Paula mājaslapa «www.raimondspauls.lv», kurā izveidots vispilnīgākais Paula skaņdarbu katalogs, apkopojot vairāk nekā 2200 skaņdarbu.

Mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Paula mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām.

Par komponistu

Komponists, pianists, diriģents, aranžētājs un producents Ojārs Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12.janvārī Rīgā, Iļģuciemā. Jau pirms dēla dzimšanas tēvam bija skaidrs, ka dēlam jākļūst par mūziķi. Tēvs sagādāja lietotu vijolīti un veda Paulu uz Rīgas Muzikālā institūta muzikālo bērnudārzu. Pirkstiņi vēl bija par īsu, lai spēlētu vijoli, tāpēc mūzikas nodarbības sākās ar klavierspēli. Tolaik skolotāja nodomāja, ka ar tik strupiem pirkstiem nekāds pianists, kur nu vēl vijolnieks, no zēna neiznāks.

Pauls klavieres sāka mācīties spēlēt no četru gadu vecuma. 1946. gadā viņu uzņēma Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, un trīs gadus viņam bija divas skolas. Jau 14 gadu vecumā viņš sāka spēlēt restorānos un klubu ballītēs. Tāpat viņš spēlēja skolas koncertos, kas rīkoti par godu valsts svētkiem, atskaņoja pavadījumus tautas deju kolektīviem un sporta vingrotājiem. 1949. gadā Pauls beidza 7.pamatskolu un kļuva par pilntiesīgu Emīla Dārziņa, tolaik desmitgadīgās mūzikas vidusskolas, audzēkni.

1952. gadā Pauls pabeidza vispārizglītojošo priekšmetu kursu un vēl gadu apmeklēja tikai mūzikas nodarbības, lai pēc iespējas labāk sagatavotos iestājpārbaudījumiem Konservatorijā. Johana Sebastiana Baha un Ludviga van Bēthovena skaņdarbus Pauls lieliski nospēlēja 1953. gadā, iestājoties Latvijas Valsts Konservatorijā. Viņš teicami nokārtoja eksāmenus mūzikas teorijā un solfedžo, harmonijā un mūzikas literatūrā, un kļuva par koncertmeistara, izcilā pianista Hermaņa Brauna klavierklases studentu.

Pēc Konservatorijas absolvēšanas Paulam ieteica doties studēt aspirantūrā uz Ļeņingradu, tomēr ne jaunas studijas vairāku gadu garumā, ne pedagoga karjera Paulu nevilināja. Pauls tika norīkots darbā uz Latvijas Filharmoniju par koncertmeistaru, bet paralēli turpinājās viņa komponista darbība.

Savas karjeras laikā Pauls rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, Alla Pugačova, grupām - «Credo» un «Remix» un cietiem.

Viņš ir vairāk nekā 50 filmu mūzikas autors, kā arī radījis mūziku mūzikliem, baletiem, radio iestudējumiem un teātra izrādēm.

Pauls darbojies arī politikā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš ieņēma kultūras ministra amatu. No 1993.gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis lūdza Paulu ieņemt viņa padomnieka vietu kultūras jautājumos. Šajā amatā viņš bija līdz 1998.gadam.

Par savu darbu maestro saņēmis arī dažādus apbalvojumus, tajā skaitā saņēmis trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas valsts labā, bet Latvijas ierakstu gada balvas organizētāji 2000.gadā maestro piešķīra balvu par Mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams