2014. gads Latvijā neapšaubāmi pagāja «Rīga 2014» zīmē, bet aizvadītais 2015. gads tik blīvs un kultūras notikumiem bagāts tomēr nebija. Tas likumsakarīgi. Un tomēr... Atskatoties uz kultūras notikumiem šajā gadā, noteikti ir jāizceļ divu jaunu koncertzāļu atklāšana, lielisku džeza koncertu norise, Latvijas Mākslas muzeja rekonstrukcija, Stūra mājas fasādes uzspodrināšana u.c. Bet par visu pēc kārtas.

 
Rainis un Aspazija Torņakalnā Dīķa ielas mājas dārzā, 1925. gads / Foto: publicitātes

Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gads

Šogad ar dažādiem pasākumiem visa gada garumā Rīgā, Jūrmalā un citviet tika svinēta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja.

Atgādinām, ka Aspazija dzimusi 1865. gada 16. martā, bet Rainis - tā paša gada 11. septembrī.

Radošā inteliģence šajā gadā izpaudās gan skatuves, gan mūzikas, gan vārda mākslā. 2015. gadā uz Latvijas teātru skatuvēm bija redzami vairāki nozīmīgi iestudējumi. Janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja muzikāla izrāde Kirila Serebreņņikova režijā «Raiņa sapņi» ar komponista Jēkaba Nīmaņa mūziku, savukārt Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē martā pirmizrādi piedzīvoja izrāde «Aspazija», ko veidojusi režisore Māra Ķimele.

Mūzikas kontekstā jāmin koncertprogramma «Dagdas skiču burtnīcas», kas skanēja Rīgā un reģionālajos kultūras centros un koncertzālēs. Īpaši vērienīgi Raiņa un Aspazijas vārds izskanēja akadēmiskajā vidē ar vairākām starptautiskām konferencēm Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī un citviet Latvijā.

Arī Muzeju nakts šogad aizvadīta Raiņa un Aspazijas zīmē...

 
Jāns Garbāreks / Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Pēters Brocmans un Jāns Garbāreks Rīgā

Džeza mūzikas mīļotāji Latvijā šogad tika lutināti īpaši. Festivāla «Skaņu mežs» ietvaros vaigā varējām skatīt Eiropas brīvās improvizācijas veterānu, vācu saksofonistu Pēteri Brocmanu (Peter Brötzmann), kurš savos 75 gados vēl aizvien spēj «nopūst no kājām» ikvienu, kas ļaujas viņa mežonīgajai enerģijai. Savukārt mazliet vēlāk rudenī Rīgā ar savu kvartetu uzstājās vēl viens Eiropas džeza grands, enerģētiski un muzikāli citas tradīcijas nesējs - norvēģis Jāns Garbāreks (Jan Garbarek).

Noteikti jāmin arī citi festivāla «Rīgas ritmi» koncerti. Īpaši aktuāls bija Ņūorleānas trompetes meistara Kristiana Skota (Christian Scott) un pavadošā ansambļa koncerts mūzikas namā «Daile».

 
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

LNM muzeja rekonstrukcija un citas kultūras celtnes

2015. gadā atjaunotas un uzlabotas vairākas kultūras celtnes. Būtiskākās izmaiņas, protams, skārušas Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM). Rekonstrukcijas un restaurācijas laikā pilnībā atjaunots LNMM galvenās ēkas vēsturiskais apjoms, ievērojami paplašinātas telpas – izveidota apakšzemes piebūve un iegūtas jaunas izstāžu platības muzeja bēniņos. Tik vērienīga restaurācija, rekonstrukcija un modernizācija notikusi pirmo reizi ēkas 110 gadu vēsturē.

Tiem, kas šajās dienās nepaspēja izstaigāt muzeja telpas vai vienkārši nevēlējās stāvēt garajās rindās, piedāvājam izstaigāt dažas no muzeja telpām virtuāli.

Daļēji atjaunota arī Stūra māja jeb Tetera nams. Vēsturisko krāsojumu atguvusi fasāde.

Liepājā savukārt beidzot atklāta akustiskā koncertzāle «Lielais dzintars». Koncertzāle uzbūvēta Liepājā, Radio ielā 8. To projektējis austriešu arhitekts Folkers Gīnke. Koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Liepājas simbols – dzintars.

20. maijā ar svinīgu ceremoniju un pirmo koncertu pēc vairāku gadu restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem tika atklāta 1936. gadā celtā slēgtā Dzintaru koncertzāle. Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.

 
Latvijas Literatūras centra un apgāda "Mansards" direktors Jānis Oga / Foto: LETA

Latvijas Literatūras centra skandāls

Pēdējos gados skaļākais notikums literatūras nozarē notika šoruden, kad Kultūras ministrija (KM) un Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) paziņoja par plānoto maksājumu apturēšanu Latvijas Literatūras centram, jo pārbaudēs secināts, ka centra kontos iztrūkst līdzekļi. Pēc veiktām pārbaudēm KM centram lika atmaksāt 8813,92 eiro, ko centrs arī paveica, bet VKKF pieprasītos 70 932 eiro centrs noteiktajā laikā nespēja atmaksāt, tādēļ fonds pauda gatavību likumdošanā noteiktajā kārtībā vērsties tiesā ar prasību pret centru.

 
Lielās slodzes dēļ ģība Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma dalībnieki / Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Skolu jaunatnes dziesmu svētki. Ģībstošie bērni.

Šovasar īpašs notikums skolēniem un jauniešiem bija XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tiesa, svētkus aizēnoja «ģībšanas skandāls».

Vienu no svētku ģenerālmēģinājumiem Mežaparkā nācās pārtraukt, jo vairāki skolēni mēģinājuma laikā noģība. Kopumā pie mediķiem ar dažādām vajadzībām vērsās ap 500 dalībnieku. Šā iemesla dēļ izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paziņoja, ka nākamās dienas rītā plānotais ilgi gaidītais Skolēnu dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens tiek atcelts, vēlāk gan nosakot, ka tie, kas vēlas, tajā var piedalīties «brīvprātīgi». Par spīti atcelšanai gājienā pulcējās ap 98% dalībnieku, tajā piedalījās arī Valsts prezidents, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece un citas amatpersonas. Daudzi bērni tajā tomēr nepiedalījās atbilstoši ministrijas izdotajam rīkojumam.

Viedokļu un komentāru vētra plosījās arī sociālajos tīklos - daudzi uzskatīja, ka, atceļot gājienu, tiek sabojāti svētki un sodīti bērni, daudzi savukārt uzskatīja, ka jāsauc pie atbildības tās personas, kas radījušas šādu blīvu un intensīvu mēģinājumu grafiku, nav nodrošinājušas bērnus ar elementārām sadzīviskām pamatlietām.

***

Šovasar Rīgā un Latvijas reģionos bija iespēja baudīt vēl dažus nozīmīgus starptautiskus pasākumus - starptautisko folkloras festivālu «Baltica 2015» un VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus.

 
Foto: publicitātes

Arhitektu strīdi par Okupācijas muzeja piebūvi

Rekonstrukciju joprojām gaida Latvijas Okupācijas muzejs. Muzeja iecerētais «Nākotnes nams» šajā gadā sabiedrībā izraisījis lielas diskusijas. Pret piebūves īstenošanu iebilst tādi arhitekti kā Zaiga Gaile un Andis Sīlis, uzsverot Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību, savukārt valdība, tostarp kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), atbalstījusi piebūves īstenošanu. Lai veicinātu padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu būves tālāku attīstību, tiek rosināts veikt grozījumus Latvijas Okupācijas muzeja likumā.

Rudenī Rīgas būvvalde saņēma negatīvu Rīgas pilsētas arhitekta atzinumu par būvniecības ieceri ēkas pārbūvei Latviešu strēlnieku laukumā 1 un ieteikumu neizsniegt būvatļauju tās realizācijai, attīstītājam bija nepieciešams veikt ieceres risinājumu korekcijas. Muzeja rekonstrukcijas koriģētā iecere būvvaldē jāiesniedz līdz 6. janvārim, un Rīgas pilsētas arhitekta birojam par to būs jāsniedz jauns atzinums.

Strīdi turpināsies arī 2016. gadā!

 
56.Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona multimediālā instalācija "Armpit", kuru veidojuši mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis / Foto: LETA

Latvija Venēcijas biennālē un Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē

Latvijas dalība šogad aizvadītajā Venēcijas mākslas biennālē bija īpaša un veiksmīga. Ekspozīcija bija veltīta garāžu fenomenam.

56. Venēcijas mākslas biennālē Latvijas paviljonu «ARMPIT» apmeklēja 200 000 interesentu, bet kopumā Venēcijas mākslas biennāli apmeklēja pusmiljons skatītāju. Latvijas paviljons uzņēma teju rekordaugstu apmeklētāju skaitu un saņēma nopietnus starptautiskas sadarbības partneru piedāvājumus. Šā gada biennāles mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis jau uzaicināti piedalīties vērienīgajā «Kochi-Muziris» biennālē Indijā un vienā no pasaules slavenākajiem mūzikas un mākslas festivāliem «Coachella» Kalifornijā.

Veiksmīgs starts mūsu māksliniekiem arī Prāgā. Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē Latvijas pārstāvji ieguvuši divas zelta medaļas un vienu speciālbalvu.

Latvijas nacionālā ekspozīcija «Pakļaušanās», kuras autors ir režisors Vladislavs Nastavševs, bet kuratore – Gundega Laiviņa, saņēma zelta medaļu par kopējo izrādes scenogrāfiju.

Otru zelta medaļu saņēma Latvijas studentu izstāde «Sākums», kuras kurators ir Andris Freibergs, iekārtojuma autore – Monika Pormale, bet darbu autori – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Scenogrāfijas nodaļas studenti Māra Broka, Anna Ansone, Līva Puļķe, Einārs Timma, Dace Pudāne, Gerda Šadurska, Liene Pavlovska, Rūdolfs Baltiņš, Evija Pintāne un jaunais scenogrāfs Reinis Dzudzilo.

 
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis / Foto: LETA

Hermaņa pilsoniskā nostāja un paziņojums pēc Parīzes teroraktiem

Ir kultūras cilvēki, kuri reizēm nebaidās paust skaļi arī savus politiskos uzskatus, tādējādi sapurinot sabiedrību. Viens no tiem - režisors Alvis Hermanis, kurš šogad iestudējis operu «Fausta pazudināšana» Bastīlijas operā Parīzē. Lai arī daži no skatītājiem atklāti izrādīja nepatiku pret režisora veikumu, vairāki inteliģences pārstāvji, to skaitā Parīzes operas goda prezidents, Īva Senlorāna atraitnis Pjērs Beržē (Pierre Bergé) savā «Twitter» profilā slavējis Hermaņa darbu. «Ekselenta režija!» («Excellente de Alvis Hermanis») viņš raksta.

Iespējams atsevišķu cilvēku svilpieni saistīti ar Hermaņa pilsonisko nostāju. Atgādinām, ka Hermanis pameta darbu teātrī «Thalia Theater» Hamburgā, paužot protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem. Hermanis norādīja, ka

Berlīnes imigrācijas politika apdraud Eiropu, jo tajā nepamanīti var iekļūt teroristi.

Nav iespējams atšķirt labos cilvēkus no ļaunajiem. Vienlaicīgs atbalsts teroristiem un Parīzes slaktiņa upuriem nav iespējams. Lai arī ne visi bēgļi ir teroristi, visi teroristi bijuši bēgļi vai viņu bērni, uzskata Hermanis.

 
Agnese Krivade / Foto: linkedin.com/pub/agnese-krivade

Agneses Krivades dzejolis «Svētīgi». Cenzūra.

Plašu rezonansi sabiedrībā šogad ieguvusi arī dzejniece Agnese Krivade, kura aktīvi dzeju šobrīd vairs neraksta. Pēc viņas dzejoļa «Svētīgi» (publicēts Krivades pirmajā dzejoļu grāmatā «Bērnība», kas klajā nāca 2007. gadā) izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Ratinīka saņēma aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus [kurā iekļauts lamuvārds krievu valodā, - red. piezīme] mācību procesā vairs nelietot.

Publiskajā telpā šis fakts rosināja daudzas diskusijas par to, kas ir cenzūra! Ažiotāža ap šo dzejoli drīzāk skaidrojama ar «tikumības» likumu, publikas mazizglītotību un latviski runājošās sabiedrības kolektīvās zemapziņas reakciju...

Krivade notiekošo Latvijā uztvērusi ar neizpratni. «Man ir aizdomas, ka tā ir pseidoproblēma,» situāciju komentē Krivade. «Es piekrītu, ka izglītības sistēmai jāmāca bērnus būt labiem, nevis ļauniem, bet tādā gadījumā šis [mans] dzejolis taču ir tīrākā altruisma propaganda. Man arī nešķiet, ka turēt cilvēkus nezināšanā ir vērtība. Kādā veidā nezināšana ir tikums?» saka Krivade žurnālam «Ir».

 
Foto: LETA

Barišņikovs lasa Brodski

Teātra dzīves centrālais notikums šogad neapšaubāmi bija slavenā baletdejotāja Mihaila Barišņikova un Alvja Hermaņa kopdarbs - monoizrāde «Brodskis/Barišņikovs». Izrādē Barišņikovs interpretē Brodska dzeju un aizved skatītājus iedomātā pasaulē, ļaujot līdzpārdzīvot Brodska sarežģīto, lirisko un iedarbīgo vārdu spēku.

Biļetes uz pirmizrādi internetā maksāja pat 120 līdz 450 eiro.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams