Zolitūdes traģēdijā apsūdzētie tiesas sēdes laikā, kurā sāk izskatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu

FOTO: LETA

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas dalībnieki - cietušie un cietušo aizstāvji - otrdien pulcējušies uz pirmo tiesas sēdi. Tiesas sēde notiks Ķīpsalas izstāžu zāles otrajā stāvā.

Pirms tam visiem ir jāiziet drošības pārbaudes, un telpā, kurā paredzēta tiesas sēde, atrodas kārtības sargi. Pie reģistrācijas galdiņiem veidojās rindas. Bija paredzēts, ka tiesas sēde sāksies plkst.10.00, tomēr tas notika tikai ar gandrīz stundas ilgu kavēšanos.

Pirmajā tiesas sēdē jāpieņem lēmums par to, vai no lietas skatīšanas pēc pašu vēlēšanās atstatīt sastāva priekšsēdētāju Erlenu Ernstsonu un tiesnesi Dzintru Zemitāni. Ernstons un Zemitāne norādījuši, ka pazīstot vairākus cilvēkus, kuri lietā ir iesaistīti.

Četri tiesneši

Vēstīts, ka otrdien tiesā sāks skatīt tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Par tiesas sastāva vadītāju nozīmēts tiesnesis Ernstons. Tiesas kolēģijā strādās arī tiesneses Zemitāne un Aiga Freimane. Savukārt par ceturto jeb tā dēvēto rezerves tiesnesi nozīmēta Elīna Leitāne.

Kopumā lietā par cietušajiem atzītas 263 personas. Lietā ir 144 liecinieki, tāpat piesaistīti desmit eksperti. Lietas apjoms esot ievērojams, tās materiāli apkopoti 80 sējumos. Kopumā apsūdzību uzturēs Skradailis, Cakuls un Jekaterina Kušakova.

Rīgā, Zolitūdē, veikalā «Maxima» 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.

Daudz lietas dalībnieku

Priedaines ielas 20 projekta attīstītājs bija «Homburg Zolitude», kas pieder Nīderlandē reģistrētam investīciju fondam «Homburg Eastern Europe Fund B.V.», kura īpašnieki ir aptuveni 800 privātpersonu.

Tirdzniecības kompleksu būvējusi būvkompānija «Re&Re», bet ēku projektējusi arhitektu firma «Kubs». Veikala ēka Zolitūdē, Priedaines un Anniņmuižas ielu krustojumā, pabeigta 2011.gada nogalē.

«Homburg Zolitude» piederēja sabrukušā «Maxima» veikala jumta virsējā daļa, pazemes autostāvvieta un blakus uzbūvētais daudzdzīvokļu nams. Tirdzniecības platību īpašnieks ir «Tineo», kas savukārt ēku iznomāja mazumtirgotājam «Maxima Latvija».

Uz apsūdzēto sola saistībā ar Zolitūdes traģēdiju nonāks būvdarbu vadītājs un būvuzraugs.

Uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā bija Staņislavs Kumpiņš, bet būvuzraugs - Mārtiņš Draudiņš. Abiem vīriešiem kā drošības līdzeklis iepriekš noteikts aizliegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzība, kā arī aizliegums tikties ar noteiktiem cilvēkiem.

Tāpat Zolitūdes lietā apsūdzības uzrādītas arī sabrukušā lielveikala «Maxima» ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim,

kuram iepriekš piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā. Būvprojekta vadītājam Andrim Kalinkam, kura ģimenei pieder arhitektu birojs «Kubs», kurš projektējis sagruvušo lielveikalu «Maxima», iepriekš noteikts mantas arests. Kalinkam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Tāpat apsūdzība uzrādīta arī lielveikala «Maxima» būvinženieriem Ivaram Sergetam.

Apsūdzības visiem pieciem vīriešiem iepriekš papildinātas arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Tāpat apsūdzības uzrādītas kādreizējiem Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai.

Pie kriminālatbildības saukta arī «Maxima Latvija» darbiniece Inna Šuvajeva, kurai uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju vairāki cietušie civilprocesuālā kārtībā cēla prasības par atbildētāju - piemēram, uzņēmumu «Maxima Latvija», «Re&Re», «Tineo», «Homburg Zolitude», «Kubs», «CMConsulting», «HND Grupa» un Rīgas pilsētas pašvaldību - prettiesisku bezdarbību, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām, un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Šīs civilprasības skata vairākās Rīgas tiesās, Jūrmalas pilsētas tiesā (tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams), Liepājas tiesā, kā arī Talsu rajona tiesā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO