2013.gada 21.novembris ir diena, kas uz visiem laikiem ierakstīta Latvijas vēsturē kā viena no traģiskākajām dienām, kad miera laikos 54 dzīvības vienā mirklī aizslaucīja paviršības, nihilisma un bezatbildīgu rīcību virknes izraisīta traģēdija. Ir pagājuši divi gadi, un sabiedrība joprojām meklē atbildes uz jautājumiem, kā tas varēja notikt un kurš par to atbildēs.

 
Ints Ķuzis / Foto: LETA

Vai vainīgie ir atrasti?

Vēl glābšanas darbu laikā Valsts policijas vadība solīja ātru, efektīvu un mērķtiecīgu izmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas lietā. Dažu dienu laikā nopratināti vairāk nekā 100 cilvēki, izņemts apjomīgs dokumentu daudzums. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis izteicās, ka lieta tiks nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai vēl līdz gada beigām, tomēr tas izdevās tikai 2014.gada aprīlī.

Kopumā uz apsūdzēto sola sēdušās deviņas personas. Par būvnoteikumu pārkāpumiem, kas izraisīja smagas sekas, aizdomās turētas piecas personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, arhitekts Andris Kalinka, ēkas būvnieku «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.

Vēl trīs personas nosauktas kā aizdomās turamās par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu - Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki Jānis Balodis un Marika Treija, un Aija Meļņikova. Tāpat uz apsūdzēto sola sēdusies veikala «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva, kura bija atbildīga par darba drošību.

 
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde / Foto: LETA

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija stīvējas par uzvārdiem

Gandrīz gadu pēc traģēdijas, 2014.gada 11.novembrī Saeimā tiek izveidota Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī notikušās traģēdijas Zolitūdē cēloņus un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā.

Nepieciešamos 36 parakstus šādas komisijas izveidošanai izdevās savākt 2014.gada oktobrī Saeimā ievēlētajiem deputātiem Artusam Kaimiņam (LRA) un Regīnai Ločmelei-Luņovai (Saskaņa), kura vada biedrību «Zolitūde 21.11.». Visi paraksti par parlamentārās komisijas izveidošanu bija opozīcijas deputātu paraksti.

Pabeidzot darbu, komisija secināja, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas. Likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā.

Taču komisijai radās grūtības izlemt, vai un cik politiski atbildīgās personas minēt galaziņojumā. Sākotnēji minētas 16 personas, taču deviņi vārdi no ziņojuma svītroti.

Galaziņojumā par traģēdiju kā morāli un politiski atbildīgie šajā kontekstā minēti bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V), Daniels Pavļuts, bijušie ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce («Latvijas attīstībai»), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Savukārt no galaziņojuma kopsavilkuma svītroti iepriekš kā atbildīgie norādītie bijušie finanšu ministri Einārs Repše («Latvijas attīstībai»), Andris Vilks (V), bijušie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāji Guntis Bērziņš (V), Jānis Reirs (V) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāji Guntis Blumbergs («Latvijai un Ventspilij»), Vents Armands Krauklis, Andris Bērziņš, Vjačeslavs Dombrovskis un Jānis Ozoliņš. Šie cilvēki gan jau iepriekšējā formulējumā netika tiešā tekstā saistīti ar politisko un morālo atbildību. Komisijas vadītājs Ringolds Balodis skaidroja, ka attiecīgie uzvārdi jāsvītro, jo komisijas rīcībā nav pietiekama pamatojuma, lai kā atbildīgos minētus konkrētus komisijas priekšsēdētājus.

 
Aldis Gobzems / Foto: LETA

«Maxima» boikots izgāžas

Protestējot pret uzņēmuma «Maxima» nolaidību un cinisko attieksmi, simtiem cilvēku Latvijā apņēmās boikotēt šo veikalu un tajā vairs neiepirkties, vairāki saniknoti iedzīvotāji pat mēģināja veidot auto barikādes pie «Maxima» loģistikas centriem.

Tomēr boikots bija īslaicīgs - neliels apgrozījuma kritums tika novērots pāris mēnešus pēc traģēdijas, tomēr 2014.gadā «Maxima Latvija» apgrozījums sasniedza 674,35 miljonus eiro, pieaugot par 0,13% salīdzinājumā ar 2013.gadu. Uzņēmuma peļņa sasniedza 13,9 miljonus eiro, kas gan ir par 21% mazāk nekā 2013.gadā.

Apņēmība boikotēt veikalu jau sen ir noplakusi, savukārt pati «Maxima» Zolitūdes traģēdijā atzīta par cietušo.

Kā šā gada oktobrī vēstīja LTV «De facto», uzņēmums «Maxima Latvija» atzīts par cietušo kriminālprocesā par veikala «Maxima XX» sabrukšanu. Veikala ēkas sabrukšanas brīdī tika iznīcinātas preces, mēbeles un iekārtas, zudusi arī nauda, kas tovakar atradās veikala kasēs, tādējādi uzņēmums aprēķinājis, ka kopumā zaudējumi ir teju 1,7 miljoni eiro.

««Maxima Latvija» ir apdrošinājusi savus īpašumus, preces. Atlīdzība ir sagaidāma no apdrošinātāja. Piesakot pretenzijas apdrošinātājam, «Maxima» nevar tās nepieteikt arī kriminālprocesā. Jo tad apdrošinātājam radīsies jautājumi, vai «Maxima» nav krāpnieki,» skaidroja advokāts, «Maxima Latvija» juridiskais pārstāvis Oskars Rode.

Uz kompensācijām pieteicās ne tikai «Maxima», bet arī uzņēmums «Tineo». «Tineo» ir veikala ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs, tieši no šīs kompānijas «Maxima» īrēja telpas Priedaines ielā. ««Tineo» nopirka tikko uzceltu, valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudītu ēku, tāpēc «Tineo» bija visas tiesības ticēt, ka ēkas tehniskais stāvoklis bija labs un nekādi papildu pasākumi nebija nepieciešami. Tāpēc mēs arī nopirkām šo ēku. Un tāpēc pēc tam pieprasījām cietušā statusu,» skaidro «Tineo» valdes locekle Ilona Gobīte.

 
Arhitekts Andris Kalinka / Foto: LETA

Tiesas dienā «celtnieki» būs «izšķīduši» jeb - vienkārši bizness

Divi no Zolitūdes krimināllietā iesaistītajiem uzņēmumiem, pret kuriem vērsti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, izveidojuši jaunas firmas.

Arhitekts Andris Kalinka bija Zolitūdē sagruvušā lielveikala projekta autors un ir viens no apsūdzētajiem tā dēvētajā Zolitūdes krimināllietā. Pie atbildības tiks saukts arī viņam daļēji piederošais uzņēmums «Kubs», kuram palēnām sarucis apgrozījums, - tagad «Kubs» savu darbību pamazām pārceļ uz citu kompāniju. Pagājušā gada sākumā tika reģistrēta jauna SIA «BB studija». Uzņēmuma birojs atrodas tajā pašā vietā, kur «Kubs». «BB studija» īpašniece ir Baiba Ubaviča. Viņa ir Andra Kalinkas māsas meita. «BB studija» nodibināta vien dažus mēnešus pēc traģēdijas Zolitūdē un pirms (kriminālprocesa ietvaros) uzņēmumiem uzlika mantas arestus, kā arī pirms tam, kad personām piemēroja aizdomās turamo statusu.

«Kubs» ir cieši saistīts ar vēl vienu «Zolitūdes lietā» iesaistīto uzņēmumu

Arhitekte un «Kuba» līdzīpašniece Dace Putniņa ir viena no būvuzņēmuma «Re&Re» īpašniekiem - Didža Putniņa - sieva. Turklāt «Re&Re», līdzīgi kā «Kubs», pēc «Maxima» sagrūšanas, visticamāk, mēģinājis radīt paralēlu uzņēmumu. Pērn augustā tika reģistrēta akciju sabiedrība «RERE grupa». Tās padomē ir «Re&Re» līdzīpašnieki Putniņš un Ainārs Pauniņš.

«RERE grupa» šogad sākusi pelnīt, un tajā ietilpstošie uzņēmumi sāk uzvarēt iepirkumu konkursos.

«RERE grupas» meitassabiedrības nodrošina pakalpojumus tādās jomās kā ēku būvniecības, rekonstrukcijas un restaurācijas, infrastruktūras projekti (ūdens, ceļi, ielas), galdniecības izstrādājumu ražošana un restaurācija, iekšējā apdare, būvniecības garantijas pakalpojumi, kā arī būvniecības konsultācijas, kam «RERE grupa» nodrošina centralizētus biznesa vadības un administratīvos pakalpojumus. «RERE grupa» ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos «RERE būve», «RERE vide» un «Re&Re Capital», liecina «Firmas.lv» informācija.

 
Sabrukušais Maximas lielveikals / Foto: LETA

Daudzi norāda uz neizmantotām iespējām traģēdiju novērst

Par cietušām atzītas 263 personas. Bija 30 gadījumu, kad varēja novērst traģēdiju. Lietas materiāli apkopoti 80 sējumos.

Pastāvēja vismaz 30 gadījumi, kad varēja novērst lielveikala jumta sabrukšanu

- tā šā gada oktobrī žurnālistiem atzina prokurors Agris Skradailis, norādot, ka var uzdot retorisku jautājumu, cik tad gadījumiem bija jāpastāv, lai šie trūkumi tiktu novērsti, nevis «notiktu rotaļāšanās ar cilvēku dzīvībām».

Zolitūdē sabrukušā veikla metāla kopņu nestspēja tika pārsniegta 6,5 reizes, atsaucoties uz tiesas materiālos esošo ekspertīzes atzinumu, rakstīja žurnāls «Ir», arī pieminot faktu, ka vairākas reizes tika palaista garām iespēja traģēdiju novērst. Projektā bija norādīts, ka šis mezgls turēs gandrīz 316,7 tonnas, bet realitātē tā nestspēja bija 44,85 tonnas. Atbildīgais būvkonstruktors Ivars Sergets darbu izmaiņu gaitā pārrēķinus nebija veicis, tā liecina dokumenti.

Pēc neprecīziem projektiem celtās ēkas pārslogotās konstrukcijas sāka lēnām grūt, tiklīdz bija uzbūvētas.

Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā «Maxima» signalizācija tika atslēgta 37 reizes, tā liecina LETA rīcībā esošās ziņas par Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Konstatēts, ka vecākais apsargs neveica veikala telpu apskati, bet 24 minūšu laikā centās atslēgt skanošo signalizāciju un izslēgt balss izziņošanu par evakuāciju, bet lielveikala darbinieki nebija iepazīstināti ar rīcību ugunsgrēka gadījumos.

 
Erlens Ernstsons / Foto: LETA

Tiesneši nevēlas uzņemties šīs traģiskās lietas iztiesāšanu

No Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā sevi gribēja atstatīt tiesas sastāva priekšsēdētājs Erlens Ernstsons un tiesnese Dzintra Zemitāne, motivējot to ar pazīšanos ar apsūdzētā advokātu, cietušo ģimenēm un kādu bojāgājušo. Tomēr šie nebija likumā noteiktie neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi, tāpēc tiesas priekšsēdētāja uzdeva viņiem turpināt kriminālprocesa veikšanu.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietu paredzēts skatīt koleģiāli vairāku Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnešu sastāvā. Bija paredzēts, ka tiesas sastāva priekšsēdētājs būs Erlens Ernstsons un ar viņu kopā lietu skatīs arī tiesneses Zemitāne un Aiga Freimane, bet rezerves tiesnese būs Elīna Leitāne. Lai noorganizētu šāda apjoma lietas izskatīšanu, minētie tiesneši tiks atbrīvoti no citām lietām.

Vēl tika izspriests, ka nav pamata bažām, ka Zolitūdes traģēdijas civillieta Rīgas apgabaltiesā varētu tikt izskatīta neobjektīvi tikai tādēļ vien, ka Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa lieto Zolitūdes traģēdijas lietā iesaistītam advokātu birojam piederošu automašīnu, to secinājusi Tiesnešu ētikas komisija. Blūmiņa kā Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja nevarot ietekmēt lietas iztiesāšanu, jo lietu skata tiesnese Ilze Ošiņa. Šai sakarā arī Zolitūdes traģēdijas civillietu prasītāji lūdza nodot izskatīšanai citā tiesā, bažījoties par interešu konfliktu.

LETA infografika. Divi gadi pēc traģēdijas

 
Foto: LETA

Skatāmo lietu daudz un kompensāciju pieprasījumi - miljonos

Patlaban dažādās Latvijas tiesās tiek skatītas 13 ar Zolitūdes traģēdiju tieši saistītas civillietas, un kopējā prasību summa tajās pārsniedz 635 miljonus eiro.

Dienu pirms traģēdijas otrās gadadienas advokāts Aldis Gobzems paziņoja, ka ir sagatavotas iesniegšanai tiesā vēl sešas Zolitūdes traģēdijas civilprasības. Prasības vērstas pret SIA «Maxima Latvija», SIA «Tineo» un SIA «Homburg Zolitude». Ar prasībām tiesā vērsās traģēdijā bojā gājušo ģimenes, tostarp «Maximas» darbinieces ģimene, jo kriminālprocesā cietušo ieskatā netiek noskaidroti visi vainīgie Zolitūdes traģēdijā.

Atbildētāju statusā pārsvarā dominē «Maxima Latvija», «Homburg Zolitude» un «Tineo», taču prasības tiek uzturētas arī pret valsti, arhitektu biroju «Kubs», SIA «Re&Re», Rīgas domi un SIA «HND Grupa». Vairākās civillietās prasības daļā pret šiem atbildētājiem tikušas izbeigtas.

Civillietas skata dažādās Latvijas tiesās - Jūrmalas pilsētas tiesā, Liepājas tiesā, Talsu rajona tiesā, Rīgas apgabaltiesā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Sākotnēji tiesā tika iesniegti vairāki prasības pieteikumi, bet daudzas lietas tika apvienotas.

Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Prokuratūra pavasarī piecas personas sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Toreiz arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - tika uzrādītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Nesen prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Iepriekš Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi arī SIA «Maxima Latvija» darbinieci Innu Šuvajevu. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas. Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

Krimināllietas iztiesāšanai īrē Ķīpasalas izstāžu zāli

Telpu nomas izmaksas par vienu dienu, vērienīgo Zolitūdes traģēdijas krimināllietu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai skatot Ķīpsalas izstāžu hallē, varētu būt 360 eiro, pieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pirmajā tiesas sēdē dalībnieku skaits pārsniedz vairākus simtus. Latvijas tiesās nav telpu, kas varētu uzņemt šādu dalībnieku skaitu, tādēļ tika nolemts nomāt telpas tiesas procesa nodrošināšanai.

 
Foto: LETA

Beidzot tiek pie piemiņas vietas, taču likumos - haoss

Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, pabeigta pagaidu piemiņas izveide. Biedrība «Zolitūde 21.11.» ir izvēlējusies sabrukušā veikala «Maxima» vietā uzstādāmā pagaidu memoriāla risinājumu - simbolisku gaismas stabu, kas tiecas uz debesīm, ar izgaismotiem skaitļiem «21.11.2013.», to atklās liktenīgajā laikā, pulksten 17.44. Objekta māksliniece ir Īpašuma departamenta pārstāve Arta Goldberga.

Pagaidu memoriāls tiks izvietots nogruvušā lielveikala teritorijā - tur, kur iepriekš atradās ieeja veikalā. Uz tā izvietos tekstu: «2013.gada 21.novembrī šajā vietā, Priedaines ielā 20, sagrūstot lielveikalam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vairāki desmiti tika ievainoti. Rīgas pilsētas dome, pieminot Zolitūdes traģēdiju, ir izveidojusi pagaidu piemiņas vietu kā pirmo simbolisko soli tautas piemiņai uz mūžu.» Tekstu izvietos vismaz trīs valodās - latviešu, krievu un angļu.

Tiks arī izdota piemiņas grāmata «Atceries Zolitūdi» - tās autori ir bojāgājušo tuvinieki un arī paši traģēdijā cietušie, kuri ir palikuši dzīvi, - gandrīz 130 cilvēku. Teksti ir maz rediģēti, lai saglabātu to unikalitāti.

Tikmēr valsts un pašvaldību līmenī nav noteikta kārtība, kādā var saņemt sociālo palīdzību, ja valstī atgadās liela mēroga traģēdijas, līdzīgas Parīzes teroraktiem, joprojām atzīst «Ziedot.lv» vadītāja Rūta Dimanta. «Pēc Zolitūdes traģēdijas valsts piešķīra pabalstu desmit tūkstošu latu (14 tūkstošus eiro) apmērā. Taču nekur nav definēts, ka šāds pabalsts ir jāpiešķir. Tā bija ārkārtas lēmums. Es gribētu, lai šis ārkārtas lēmums pārtop kaut kādās vadlīnijās, lai traģēdijās būtu zināms, kā rīkoties,» teica Dimanta. Vienlaikus sociālā atbalsta katastrofu laikā kārtības izstrādei traucējot tas, ka neviens neuzņemas pateikt - cik cilvēkiem ir jāiet bojā, lai notikušais tiktu uzskatīts par traģēdiju.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams