Foto: Publicitātes foto

Latvijas Nacionālā opera jauno sezonu atklās ar Džupezes Verdi operas «Rigoleto» jauniestudējumu 18. septembrī. Izrādes radošās komandas un mākslinieku sastāvā būs vairākas debijas Latvijas Nacionālajā operā – pirmā iepazīšanās ar operas režisori Margo Zālīti, kostīmu mākslinieci Lieni Dobrāju, kā arī līdzās pieredzējušajam Rigoleto lomas atveidotājam Samsonam Izjumovam, titullomā debitēs arī baritons Armands Siliņš u.c. Pie diriģenta pults būs LNO galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Šajā gadā Latvijas Nacionālā opera aizsāk tradīciju – katru rudeni jauno sezonu atklāt ar īpašu jauniestudējumu. Šoreiz tas būs Džuzepes Verdi operas «Rigoleto» jauniestudējums, kuru radīs jauni, talantīgi latviešu un viesmākslinieki. Jauniestudējums ir tapis pateicoties «Latvijas Mobilā Telefona» (LMT) atbalstam.

Rigoleto un Margo Zālīte

Džuzepes Verdi opera «Rigoleto» ir viena no pasaulē atzītākajām operām jau kopš iestudējuma grandiozajiem panākumiem 1851. gadā Venēcijā. Tas ir mīlestības, intrigu un kaislību caurvīts stāsts par galma ākstu Rigoleto un viņa skaisto meitu Džildu. Pēdējo reizi opera režisora Gunta Gailīša vadībā iestudēta 1987.gadā. Pēc 27 gadu pārtraukuma, opera «Rigoleto» atkal tiks uzvesta uz LNO skatuves un šoreiz skatītājiem piedāvāsim pavisam jaunus mākslinieciskos risinājumus.

Izrāde būs pirmā iepazīšanās ar operas režisori Margo Zālīti, kas absolvējusi Hansa Eislera Mūzikas augstskolas maģistrantūru Berlīnē un bijusi slavenā spāņu režisora Kaliksto Bjieto asistente, mācījusies pie tādiem režisoriem kā Hanss Neienfelss, Sebastians Baumgartens, Benedikts fon Pēters, Ketija Mičela un Stefans Herheims. Starp viņas iestudējumiem 2013. gadā – Vāgnera «Valkīra«Berlīnē (Akademie der Künste), Adamsa «Svētā vēja dziedājumi» Rīgā un pētījuma projekta «Starp hermeneitiku un performativitāti» ietvaros tapušais Mocarta «Così fan tutte» inscenējums Berlīnē (Vācu operā). 2014. gadā lielus panākumus guva viņas veidotais Dariuša Pšibilska «Loveaffairs» inscenējums Berlīnes Vācu operā.

Izrādes sižets: Izvirtušā dzīves baudītāja Hercoga ciniskajam ākstam Rigoleto ir noslēpums – mīļotā meita Džilda. Hercogs, kam svēts nav nekas, pavedina jaunavu. Dziļi sāpinātā tēva atriebība pavēršas pret viņu pašu...

Režisore Margo Zālīte Rigoleto dubultdzīvi un iekšējo sašķeltību uzskata par drāmas emocionālo kodolu. Kāda ir sajūta, ja nepārtraukti nākas kaut ko slēpt? Ja nevar uzticēties pat meitai? Tāpēc iestudējuma komandas acīs Rigoleto dzīvo kā cietumā. Šis emocionālais ieslodzījums iestudējumā tiek atspoguļots kā maska, ko Rigoleto valkā sabiedrībā. Rigoleto dzīvo ilūzijā, ka nespēj darīt neko citu kā vien smieties, un tas ir pašapmāns. Vai viņam bija izvēle...? Citiem vārdiem sakot, Rigoleto pats sevi iesloga smieklu cietumā, jo citādi nespēj. Viņš ir tāds, kāds ir – nebūt ne idealizēts, cēls, klasiskais varonis, kurš savu būtību un rīcību realizē un reflektē, pateicoties gara spēkam.

Foto: Publicitātes foto

Bet kāda ir Rigoleto meitas loma šajā traģēdijā? Režisore Margo Zālīte skaidro: «Es Džildu vispārīgā nozīmē uztveru kā Latviju. Tādu, kādu to šajā brīdī redzu pasaules vēstures kontekstā. Džilda uzdod jautājumus sev un pasaulei, ar kuru pirmo reizi sastopas kā augoša un neatkarīga būtne. Vai cilvēks drīkst rīkoties pēc sava prāta? Kāda ir viņa dvēseles kārtība un kāda ir kārtība varas struktūrās, kurās esi dzimis? Un visbeidzot – vai no šīs pasaules un tās kārtības drīkst arī atteikties? Manās acīs Džilda noslēgumā nemirst. Viņa tāpat kā Latvija izdzīvo milzīgu apziņas attīstību.»

www.opera.lv

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams