Grieķijā šodien notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka neviena no partijām tajās negūs pārliecinošu uzvaru un, visticamāk, nākamo valdību būs jāveido šaurākai vai plašākai koalīcijai. Grieķi dosies uz vēlēšanu iecirkņiem un lems valsts likteni jau trešo reizi viena gada laikā - janvāri notika parlamenta vēlēšanās; vēlāk referendums par starptautisko aizdevumu; un tagad kārtējās vēlēšanas.

Aptaujas liecina, ka valdošā partija «Syriza» un centriski labējās partijas Jaunā demokrātija izredzes ir līdzīgas, bet dažas pat sola konservatīvajiem uzvaru.

Vēl piektdien, noslēdzoties priekšvēlēšanu kampaņai, kreiso radikāļu partijas «Syriza» līderis Aleksis Ciprs centās kliedēt pieņēmumus, ka uzvaras laurus varētu plūkt konservatīvie, apgalvojot, ka esot liela grupa viņam uzticīga elektorāta, ko aptaujas neesot aptvērušas.

Tomēr domājams, ka nevienai no partijām neizdosies izcīnīt sev absolūto vairākumu, kam nepieciešams aptuveni 38% balsu.

Saskaņā ar Grieķijas likumiem 250 no 300 deputātu vietām tiek sadalītas starp partijām proporcionāli to iegūtajam balsu skaitam, taču atlikušās 50 vietas automātiski tiek tai partijai, kas ieguvusi visvairāk balsu.

Iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 25.janvārī, «Syriza» guva pārliecinošu uzvaru, izcīnot 36,3% balsu, kamēr par «Jauno demokrātiju» balsoja 27,8% grieķu.

Taču arī tad «Syriza» nācās meklēt koalīcijas partneri, lai izveidotu valdību.

Tas nozīmē, ka arī pēc svētdien gaidāmajām vēlēšanām, visticamāk, Grieķijai būs koalīcijas valdība.

Piecas aptaujas, kuru rezultāti publicēti ceturtdien un piektdien, liecina, ka svētdien gaidāma sīva cīņa. Lai gan katra no aptaujām sola atšķirīgu vēlēšanu iznākumu, neviena no tām neprognozē, ka kāda no partijām varētu gūt pārliecinošu uzvaru.

Divas no aptaujām uzvaru sola «Syriza», divas - Vangeļa Meimaraka vadītajai Jaunajai demokrātijai, bet saskaņā ar trešo abas lielākās partijas atbalsta vienāds skaits grieķu.

Tomēr aptuveni 10% elektorāta vēl nav izlēmuši, kā balsot, tāpēc iznākumu neviens neņemas prognozēt.

«Šī ir pirmā reize, kad jūtos bezspēcīgs izteikt jebkādus pieņēmumus. Visa politiskā skatuve līdzinās mutuļojošam katlam,» sarunā ar aģentūru AFP atzīst liberālā laikraksta «Kathimerini» komentētājs Pashs Mabndravelis.

Lai kura no partijām svētdien gūtu uzvaru, tai nāksies īstenot smagas ekonomiskās reformas, ko Atēnas ir apsolījušas, augustā vienojoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par trešo finanšu glābšanas programmu.

Ņemot vērā to, ka uz spēles likts Grieķijai apsolītais kārtējais 86 miljardus eiro lielais aizdevums, daudzi Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās labprāt redzētu pēc vēlēšanām pie varas iespējami plašu koalīciju.

Taču, neskatoties uz to, ka gan «Syriza», gan Jaunā demokrātija pauž apņēmību pildīt vienošanās nosacījumus, starp abām partijām valda asas domstarpības tādos jautājumos kā darba tirgus liberalizācija, kolektīvo darba līgumu slēgšana un imigrācija.

«Syriza», kas augustā bija spiesta piekāpties sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai novērstu iespējamo Grieķijas izstāšanos no eirozonas jeb tā dēvēto «Grexit'u» un tam sekojošo haosu, noraidījusi jebkādu iespēju veidot koalīciju ar jauno demokrātiju, kas, pēc kreiso ekstrēmistu domām, pārstāv veco politisko eliti un daļēji ir atbildīga par valsts ekonomiskajām problēmām.

Ciprs cenšas uzsvērt panākumus, kas, viņaprāt, gūti, pārliecinot Eiropas Savienību (ES) atvieglot Grieķijas parādu nastu.

«Mēs kauju izcīnījām līdz galam un iekarojām valstij telpu (..), jo būs sarunas par parāda samazināšanu,» pēdējā kampaņas dienā uzsvēra bijušais premjerministrs.

Avoti ES, kurus izvaicāja aģentūra «Reuters», apliecināja, ka eirozonas dalībvalstu valdības apsolīto parādu atvieglošanas ietvaros būtu gatavas ilgtermiņā noteikt Grieķijas parāda apkalpošanas izmaksu griestus, kas nepārsniegtu 15% no valsts iekšzemes ikgadējā kopprodukta (IKP).

Tikmēr Jaunā demokrātija cenšas vērst uzmanību uz apšaubāmo «Syriza» uzticamību, jo kreisie radikāļi janvārī nāca pie varas, solot atbrīvot Grieķiju no iepriekšējo glābšanas programmu saistībām, taču tā vietā sešus mēnešus vēlāk bija spiesti piekrist jaunai glābšanas programmai un jaunām saistībām.

«Jautājums ir nepārprotams. Vai mums jāklausās viltus solījumos un vēlmju domāšanā, vai arī atbildīgi jāvirzās uz priekšu ar nacionālo plānu?» kampaņas noslēgumā uzrunājot savus atbalstītājus vienā no Atēnu parkiem, uzsvēra Meimarakis. «Ir īstais laiks atbrīvoties no nekompetences. «Syriza» eksperiments beidzas svētdien.»

Eksperti norāda, ka gadījumā, ja izdosies izveidot stabilu valdību, nav šaubu, ka īstermiņā ar glābšanas programmas īstenošanu grūtību nebūs, taču vēlāk problēmas var atkal atgriezties.

«Patiesie riski gaida tālāk, «Grexit's» joprojām ir aktuāls,» atzīst bankas «Nordea» finanšu analītiķis Jāns fon Gerihs.

Viņš brīdina, ka, turpinoties ekonomiskajām grūtībām, var atkal pieņemties spēkā pret starptautiskajiem aizdevējiem naidīgais noskaņojums, kas var apgrūtināt nākamās valdības centienus īstenot nepieciešamās reformas.

Aptaujas liecina, ka trešajā vietā, visticamāk, ierindosies neonacistiskā partija «Zelta rītausma», kura cenšas savā labā izmantot nelegālo imigrantu straumes, kas pārpludina Grieķiju.

Tomēr pastāv iespēja, ka neonacistus varētu apsteigt centriski kreisā partija Panhelēnisma Sociālistu kustība (PASOK), kas pamazām, taču apņēmīgi sākusi atgūties pēc sagrāves, kuru tā piedzīvoja finanšu krīzes rezultātā.

Līdz ar PASOK par trešo vai ceturto vietu var pacīkstēties arī proeiropeiski noskaņotā centriskā partija «To Potami» («Upe»).

Tikmēr kreiso ekstrēmistu partija «Nacionālā vienotība» (LAE), kas izveidojās pēc atšķelšanās no «Syriza», knapi varētu pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto trīsprocentu barjeru.

Savukārt līdzšinējie «Syriza» koalīcijas partneri - galēji labējā partija «Neatkarīgie grieķi» (ANEL) - parlamentā varētu arī neiekļūt.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams