Džozefs Gordons-Levits

FOTO: publicitātes

Latvijas kinoteātros no piektdienas sāk rādīt trīs jaunas filmas - fantāzijas drāmu «Devējs», Roberta Rodrigeza «Grēku pilsēta: liktenīgā sieviete» un pilnmetrāžas ģimenes animācijas filmu-pasaku «Zelta zirgs», kuras sižeta pamatā ir Raiņa pirms vairāk nekā 100 gadiem sarakstītā luga «Zelta zirgs».

 

FOTO: publicitātes

«Grēku pilsēta: liktenīgā sieviete»

29. augustā Latvijas kinoteātros sāk demonstrēt režisora Roberta Rodrigeza («Desperado», «No krēslas līdz rītausmai», «Mačete» u.c.) jaunāko filmu «Grēku pilsēta: liktenīgā sieviete» («Sin City: A Dame To Kill For»). Pirmā «Grēku pilsētas» daļa, kas uz lielajiem ekrāniem iznāca 2005. gadā, izpelnījusies kulta filmas statusu gluži tāpat kā Frenka Millera grafiskā novele, uz kuras motīviem kinolente ir balstīta. Pilsētas nosaukuma trāpīgais atvasinājums (angliski «Basin city»/«Sin City) ļoti labi raksturo tās atmosfēru un iedzīvotājus – tur valda nežēlīgi likumi, noziedzība un korupcija.

Arī «Grēku pilsētas» otrajā daļā savijas vairāki stāsti no Frenka Millera grafiskajām novelēm, un arī šajā filmā tiek apvienots izcilu aktieru ansamblis - Džesika Alba, Rosario Dousone, Mikijs Rurks, Brūss Viliss, Eva Grīna, Džošs Brolins, Džozefs Gordons-Levits, popzvaigzne Lēdija Gāga un citi. Jaunā filma uzņemta un skatītājiem tiek piedāvāta 3D formātā. Režisors Roberts Rodrigezs: «Jau kopš pirmo reizi saskāros ar «Grēku pilsētas» materiālu, es zināju, ka filmai jātiek veidotai 3D formātā. Grafisko noveļu vizuālais stils šim formātam ir kā radīts. Bet, ja runājam par sižetu un izmaiņām starp abām filmām, tad galvenā atšķirība ir tā, ka pirmā daļa tika uzņemta, ļoti cieši vadoties pēc Frenka Millera stāstiem, taču jaunajā lentē mēs uzdrošinājāmies iet soli tālāk un radīt jaunus stāstus. Jā, filmā ir pārsteigumi un negaidīti pavērsieni gan tiem skatītājiem, kas ar grafiskajām novelēm vēl nav iepazinušies, gan Frenka Millera daiļrades cienītājiem – viņi nevar gluži vienkārši nopirkt kādu no novelēm, izlasīt to un uzzināt, kas notiks filmā. Visus pārsteigumus mēs šoreiz pasniedzam uz lielā ekrāna!»

Daži fakti par filmu «Grēku pilsēta: liktenīgā sieviete»

  • 2005. gadā iznākušās filmas turpinājuma veidošana tika iecerēta jau 2006. gadā, taču filmas veidošana tika atlikta dažādu tehnisku iemeslu un projekta sarežģītības dēļ.

  • Šī ir režisora, scenārista un producenta Roberta Rodrigeza dārgākā filma – tās ražošanas izmaksas sasniedz 60 miljonus ASV dolāru. Filma tika finansēta, izmantojot neatkarīgo filmu kompāniju resursus (lielais Holivudas studiju sešinieks filmas tapšanā nepiedalījās), tādēļ šis ir arī viens no dārgākajiem pēdējo gadu neatkarīgo producentu veikumiem

  • Aktiera Džozefa Gordona Levita loma sākotnēji tika piedāvāta Džonijam Depam, kurš projektā nevarēja piedalīties citu saistību dēļ. Savukārt pats Džozefs Gordons Levits tik ļoti vēlējās piedalīties «Grēku pilsētā», ka noraidīja piedāvājumus filmēties tādos kases grāvējos kā «Godzilla» un «Galaktikas sargi».

  • Septiņu gadu laikā, kas aizritējuši starp abu «Grēku pilsētas» daļu uzņemšanu, mūžībā aizgājuši divi aktieri, kas tēloja nozīmīgas lomas pirmajā lentē – aktrise Britānija Mērfija un aktieris Maikls Klarks Dankans. Tādēļ Roberts Rodrigezs viņu atveidoto varoņu lomām izvēlējās aizstājējus.

  • Filmas mūziku sarakstījis pats Roberts Rodrigezs, kurš ārpus režisora un filmu veidotāja pienākumiem mēdz uzstāties kā ģitārists. Rodrigezs ir arī pavārs, kuram patīk gatavot savu filmu aktieriem un tehniskajam personālam.

 

FOTO: publicitātes

«Zelta zirgs»

No piektdienas Latvijas kinoteātrus sāk apceļot pilnmetrāžas ģimenes animācijas filma-pasaka «Zelta zirgs». Animācijas filmas sižeta pamatā ir Raiņa pirms vairāk nekā 100 gadiem sarakstītā luga «Zelta zirgs». Tās motīvi ir cīņa starp labo un ļauno, drosmes, neatlaidības un mīlestības spēks. Šie motīvi ir universāli un sastopami daudzu tautu pasakās, tāpēc arī tiem, kuri Raiņa lugu nav lasījuši, filma būs ne mazāk aizraujoša un saprotama.

Filma «Zelta zirgs» režisoram Reinim Kalnaellim ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma. Līdz šim viņš režisējis animācijas īsfilmas «Kad āboli ripo» un «Joka pēc alfabēts». Kalnaellis ieguvis bakalaura grādu Baltijas filmu un mediju skolā Tallinā, studējis «FAMU» filmu skolā Prāgā. Kopš 2013.gada Kalnaellis ir Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs. Filmas pirmie zīmējumi esot tapuši pirms desmit gadiem, un tie aizņem desmit lielus skapjus. Tās veidošanā piedalījušies mākslinieki no vairākām Eiropas valstīm.

Lomas jaunajā animācijas filmā ierunājuši Edgars Kaufelds, Zane Dombrovska, Laima Vaikule, Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Artis Robežnieks, Edgars Lipors, Jānis Kirmuška, Jānis Jarāns, Pēteris Šogolovs, Dainis Porgants un citi.

 

FOTO: publicitātes

«Devējs»

No 29. augusta Latvijas kinoteātros sāk radīt fantāzijas drāmu «Devējs».

Anotācija: Divpadsmitgadīgais Jona dzīvo nevainojami organizētā, dzelžaini disciplinētā un sakārtotā pasaulē – Tāpatībā. Citādības, atšķirības tur nav un nekad nebūs – tā tiek izskausta jau iedīglī. Vairumam cilvēku nav arī atmiņu par to, ka pasaulē reiz ir pastāvējusi individualitāte. Visas cilvēku atmiņas – tiklab gaišās, kā postošās – ir uzveltas viena cilvēka – atmiņu glabātāja jeb Devēja pleciem. Savas atmiņas bezvārda sirmgalvis nu nodod Jonam, kurš izvēlēts par viņa amata turpinātāju, un Jona pakāpeniski uzzina baisos noslēpumus, kas balsta ārēji tik perfekti organizētās sabiedrības pamatus. Taču pasaulei, lai tā pastāvētu, nepieciešama atšķirība, izlēmība, drosme būt citādam. Un šā iemesla dēļ Jona uzņemas paveikt varoņdarbu, kāds pat pieaugušajam nebūtu pa spēkam. Vai viņam izdosies izrauties no pasaules, kurā par visu ir padomāts viņa vietā?

Filmas pamatā amerikāņu rakstnieces Luisas Lorijas (Lois Lowry) zinātniskās fantastikas romāns jauniešiem «Devējs» (The Giver), kas tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem darbiem mūsdienu literatūrā zinātniskās fantastikas žanrā. Grāmata izdota arī Latvijā.



Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO