FOTO: publicitātes

Katru gadu augusta sākumā uz dažām dienām vairākās Rīgas vietās var sastapt uz galvas stāvošus, žonglējošus, gaisā kūleņojošus māksliniekus, un kāds no viņiem tam visam pa vidu vēl uzspēlē saksofonu… Tā tas notiek jau pēdējos trīs gadus – festivāla «Re!» organizatori vērīgi seko Eiropas festivālu un laikmetīgā cirka norisēm Eiropā un ved uz Rīgu izrādes, kas sajūsminājušas viņus pašus. Jāteic, ka cirka un vērienīgi ielu teātra uzvedumi pēdējos gadus bijuši iekļauti arī Rīgas svētku programmā, atsevišķas laikmetīgā cirka izrādes uz festivālu Homo Novus vienmēr atved arī Jaunā teātra institūts, tomēr viskoncentrētākā veidā šīs mākslas jomas popularizē tieši «Re!» festivāls, īpaši liekot uzsvaru uz laikmetīgo cirku. Piedāvājam sarunu ar festivāla «Re!» organizatoru Mārtiņu Ķiberu.

Laikmetīgais cirks Eiropā jau iekarojis savu vietu starp citiem mākslas veidiem un, pateicoties «Re!» festivālam, šī joma pamazām kļūst arvien populārāka arī Latvijā. To varēja gan redzēt, gan sajust arī šogad «Piena svētkos», kur «Re!» festivāls viesojās ar savu laikmetīgā cirka izrāžu programmu.

Festivāls «Re!» jau trīs gadus augustā Latvijas iedzīvotājiem piedāvā laikmetīgā cirka izrādes. No kurienes nāca šī ideja, kā tas viss sākās?

Mūsu – Pievilcīgas pilsētvides biedrības – mērķis bija ģenerēt notikumus Rīgas pilsētvidē, kas uzrunātu dažādas auditorijas. Gribējās atvest un parādīt rīdziniekiem kaut ko jaunu, neredzētu un pozitīvi lādētu. Laikmetīgais cirks ir salīdzinoši jauna mākslas forma, kas radusies pagājušā gadsimta 70.–80. gados un joprojām turpina attīstīties ļoti dinamiski. Tas ir kaut kas fundamentāli cits, nekā tradicionālais cirks, ar ko mums lielākoties veidojas asociācijas, kad izdzirdam vārdu cirks.

Kas tad ir laikmetīgais cirks?

Tā ir mākslas forma, kas sevī apvieno teātra, laikmetīgās dejas, citu mākslas veidu elementus un, protams, cirka disciplīnas. Atšķirībā no tradicionālā cirka, triku izpilde nav uzstādīta kā pašmērķis, bet veids kā izstāstīt mākslinieku iecerēto stāstu. Mani vienmēr ir apbūris tas, cik radoši var būt mākslinieki, kā viņi ar ļoti nelieliem tehniskiem līdzekļiem var sasniegt fantastisku rezultātu, tādā veidā uzrunājot dažādas auditorijas.

Pirms gada, kad mums Rīgas Kongresu namā bija iekštelpu izrādes, mēs mazliet uztraucāmies par to, kā izrādes uztvers pavisam mazi bērni, jo tās bija samērā garas teātra formāta izrādes, kas ārzemēs lielākoties tiek izrādītas pieaugušo auditorijai. Bija interesanti redzēt, ka arī mazie skatītāji tās ar interesi vēroja, un mūsu bažas izrādījās liekas. Tā ir šī laikmetīga cirka burvība, ka tas spēj uzrunāt visu paaudžu cilvēkus, sākot ar pavisam maziem skatītājiem, pieaugušajiem un beidzot ar sirmgalvjiem.

Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi Latviju iepazīstināt ar laikmetīgo cirku?

Man liekas, ka Latvijā ir ļoti spēcīgas teātra tradīcijas, cilvēkiem ļoti patīk mūzika, bet, manuprāt, ir vajadzīgs arī kaut kas jauns. Cilvēki pieprasa kaut ko jaunu. Laikmetīgais cirks to piedāvā, turklāt, savā ziņā atnes dažādu Eiropas kultūru mantojumu.

Turklāt, es domāju, ka cirks varētu dot pienesumu skatuves un performances mākslai Latvijā kopumā. Bet tas viennozīmīgi arī ir ļoti labs pienesums pilsētvidei. Un pilsētvide – tā ir Rīgas nākotne. Dažus gadus atpakaļ sāka parādīties pirmie veloceliņi, tagad tie jau ir pārņēmuši Rīgas centru, mēs virzāmies uz tādu modeli, kur pilsētas centrs kļūst par zaļo, gājēju zonu un tur šādi pilsētvides notikumi varētu būt laba, interesanta nodarbe gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Latvijas kultūrvidi, protams, ir iespaidojis fakts, ka mēs, esot daļa no Austrumu bloka, neko nezinājām par cirka jaunajām tendencēm Rietumos. Bet tagad laikmetīgā cirka jaunākās tendences izplatās arī Austrumeiropā un Skandināvijā. Čehijā, piemēram, ir attīstīts laikmetīgais cirks, arī Horvātijā, tepat kaimiņos – Igaunijā ir cirka skolas un festivāls, tāpat arī Lietuvā. Skandināvijā, kas mums varbūt ir tuvāka domāšanas ziņā, nekā Dienvideiropas valstis, laikmetīgais cirks patiešām ir pacēlies augstā līmenī. Tur iespējams iegūt augstāko izglītību un notiek daudz dažādi, programmā iekļaujot gan iekštelpu, gan brīvdabas izrādes. Laikmetīgo cirku atbalsta valsts un pašvaldības, īpaši tas tā ir Zviedrijā, bet arī Somijā, Dānijā un Norvēģijā redzam šādus piemērus.

FOTO: publicitātes

Vai vest uz Latviju laikmetīgā cirka izrādes lielā mērā nav eksperiments?

Skaidrs, ka tas ir kaut kādā ziņā eksperiments. Vēl paies laiks līdz varēs teikt, ka laikmetīgais cirks ir izcīnijis vietu zem saules arī Latvijā. Bet tas notiks, un mēs to visādā ziņā redzam kā savu misiju un vēlamies realizēt. Festivāls «Re!» ir kļuvis pazīstams arī nozares profesionāļiem ārvalstīs – mums ir bijusi iespēja piedalīties dažādos starptautiskos festivālos un profesionāļu notikumos, stāstīt par mūsu pieredzi ar Rīgu un Rīgas publiku. Piedaloties citos festivālos, mēs iedvesmojamies, lai labākās izrādes un piemērus atvestu šurp. Nesen man bija iespēja doties uz Monreālas cirka festivālu. Tur, protams, cirka industrijai ļoti daudz devis ir Cirque du Soleil. Monreālā gadā notiek 168 festivāli, kopš 2011. gada starp tiem savu stabilu vietu ieņēmis arī laikmetīgā cirka festivāls. Runāju ar šī festivāla komunikāciju direktoru Ēriku Žolī – viņš deva ļoti interesantu padomu, no savas pieredzes: «Publikai, kurā populārāks ir teātris, mēs piedāvājam teātra jomai tuvākas izrādes, tādai, kurai tuvāka laikmetīgā deja, piedāvājam izrādes, kas tuvākas laikmetīgajai dejai.» Manuprāt, Latvijā spēcīgāka ir teātra tradīcija un mēs to ņemam vērā, kad izvēlamies viesmāksliniekus mūsu festivālam.

Kā tev personīgi pietrūkst Latvijas kultūras vidē?

Man pietrūkst dažādības. Mums ir vai nu teātris, vai nu mūzika, mazliet laikmetīgā deja. Kultūras videi šī laikmetīgā cirka parādība varētu piešķirt svaigumu un kaut kādā veidā iedvesmot cilvēkus, atklājot ko neredzētu. Es domāju, tas dotu jaunas iespējas, jaunu pienesumu un jaunas idejas mūsu teātra režisoriem, mūziķiem un dejotājiem. Savukārt skatītājiem, tas būtu kaut kas jauns, atklājams, kas mainītu uzskatus par cirku kā tādu. Turklāt, cirks ir neverbāla skatuves mākslas forma, kas ir saprotama gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem, neatkarīgi no valodu zināšanām.

Laikmetīgais cirks pasaulē ir kļuvis par tādu kā trendu – izrādes notiek lielās un mazās pilsētās gan Eiropas ziemeļos, gan dienvidos. Kāpēc gan tas nevarētu notikt arī pie mums?

Kādi ir «Re!» festivāla nākotnes plāni?

Mēs katru gadu mēģinām rādīt cirku dažādās pilsētas vietās – iepriekšējos gados uz AB dambja un Rīgas centrā, šogad festivāls viesojās Kalnciema kvartālā un «Piena svētkos» Ziemeļblāzmā – redzam, ka arvien lielākai auditorijai rodas interese. Tāpēc turpināsim attīstīties. Mēs esam sākuši sadarboties ar Lietuvas, Igaunijas un Skandināvijas festivāliem, ir nodibināti sadarbības tīkli, kas palīdzētu dažādos veidos organizēt mākslinieku tūres pa Latviju, jo mums ir plāni iepazīstināt ar laikmetīgo cirku arī citas Latvijas pilsētas un novadus.

Katrā festivālā mēs rīkojam meistarklases, kur ir iespēja apgūt dažādas cirka disciplīnas, – gan iesācējiem, gan cilvēkiem ar pieredzi. Ar katru gadu interese par to aug, tāpēc ir jādomā par izglītības struktūras veidošanu. Mēs sadarbojamies ar dažādām biedrībām, piemēram, ar laikmetīgā cirka platformu Baltijā «Next Door Circus», un apsveram tuvākajā nākotnē attīstīt ideju par cirka skolas izveidi.

Kādi ir festivāla komandas galvenie ceļveži, izvēloties programmu nākamajam festivālam?

Pirmām kārtām, tas ir Fira Tarrega festivāls, kas notiek septembrī Spānijā, netālu no Barselonas. Tāpat arī septembrī tepat Lietuvā notiek desmitais New Circus Weekend festivāls, ar ko mēs plānojam nākamgad sadarboties, tad oktobrī Tulūzā ir festivāls ar mazās formas izrādēm un Ošā (Auch) notiek viens no lielākajiem Francijas festivāliem, kur tiek parādītas lielās izrādes un, protams, nākamā gada martā notiks Subcase, kas ir Ziemeļvalstu profesionāļu cirka skate. Subcase bija viens no pirmajiem festivāliem, kuru es apmeklēju četrus gadus atpakaļ un kas mani iedvesmoja. Vēl var minēt arī tādu lielu notikumu kā Mirabilia cirka un performing arts festivāls Itālijā, bet Dānijā augusta divdesmitajos datumos notiek Kopenhāgenas starptautiskais teātra festivāls KIT.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO