Serbijas premjerministram Aleksandram Vučičam sestdien nācies bēgt no Srebrenicas slaktiņa memoriāla, jo saniknotais pūlis viņu izsvilpis un sācis apmētāt ar akmeņiem, no notikumu vietas ziņo aģentūras AFP žurnālisti.

Vučičs tikko bija nolicis ziedus pie slaktiņa upuru pieminekļa, kad pūlis sācis skandēt «Allahu Akbar» (Dievs ir varens) un raidījis Serbijas premjera virzienā akmeņus, liekot viņam bēgšus meklēt patvērumu savu miesassargu aizsegā.

Serbijas valsts ziņu aģentūra «Tanjug» ziņoja, ka viens akmens trāpīja Vučičam pa galvu, viņa brilles nokrita zemē un saplīsa.

Serbijas premjers paziņoja, ka arī pēc šī incidenta centīsies panākt izlīgumu starp serbiem un Bosnijas musulmaņiem.

«Es izsaku nožēlu, ka kaut kas tāds noticis.

Es izsaku nožēlu, ka daži neatzina mūsu patieso nodomu veidot patiesu draudzību starp serbiem un bosņakiem (Bosnijas musulmaņiem),»

Vučičs sacīja reportieriem pēc savas atgriešanās Belgradā. «Mana roka vēl arvien tiek sniegta [Bosnijas musulmaņiem], un es turpināšu savu izlīguma politiku,» teica Vučičs.

Kā ziņots, Bosnijā sestdien piemin 20.gadskārtu kopš Srebrenicas slaktiņa, kura vērtējums joprojām Balkānos uzkurina kaislības un etniskās nesaskaņas.

1995.gadā serbu spēki Bosnijā-Hercegovinā pārņēma musulmaņu Srebrenicas anklāvu, kuru apsargāja viegli bruņotas nīderlandiešu vienības, kas neizrādīja nekādu pretestību. Vēlāk Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.

Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.

ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) 2007.gadā Srebrenicas slaktiņu atzina par genocīdu.

Taču daudzi serbi gan Serbijā, gan Bosnijas-Hercegovinas Serbu Republikā joprojām noliedz, ka Srebrenicā pastrādātās slepkavības būtu uzskatāmas par genocīdu, apgalvojot, ka upuru skaits bijis daudz mazāks un ka liela daļa no vīriešiem patiesībā esot krituši kaujās, nevis tikuši noslepkavoti.

Trešdien, pamatojoties uz Serbijas lūgumu, Krievija, izmantojot savas veto tiesības, bloķēja ANO Drošības padomē Lielbritānijas sagatavoto rezolūciju, kurā Srebrenicas slaktiņš bija pielīdzināts genocīdam, kā arī nosodīta šī genocīda noliegšana.

Vučičs sestdien īsi pirms došanās uz Bosniju, lai piedalītos piemiņas pasākumos, nosodīja «drausmīgo noziegumu», kas Bosnijas pilsoņkara laikā tika pastrādāts Srebrenicā.

«Nav vārdu, lai izteiktu nožēlu un upuru sāpes, kā arī dusmas un rūgtumu pret tiem, kas pastrādāja šo drausmīgo noziegumu,» teikts atklātajā vēstulē, kuru Vučičs publiskoja pirms došanās uz Bosniju-Hercegovinu.

«Serbija skaidri un nepārprotami nosoda šo šausmīgo noziegumu, un izjūt pretīgumu pret visiem tiem, kas tajā piedalījās, un turpinās saukt viņus tiesas priekšā,» vēstulē uzsvēra premjers.

Apritot 15. gadskārtai kopš slaktiņa, Serbijas parlaments pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja šo noziegumu, bet trīs gadus vēlāk Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs personīgi atvainojās upuru tuviniekiem.

Tomēr līdz pat šai dienai visi serbu līderi, tostarp Vučičs atsakās Srebrenicas slaktiņu pielīdzināt genocīdam.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams