Brīnos, ka britu trio «Muse» līderim vēl nav piedāvāts uzrakstīt scenāriju kādai antiutopiskai Holivudas filmai vai vismaz piedāvāta kāda epizodiska lomiņa tajās pašās «Bada spēlēs» blakus Ketnisai un citiem sacelšanās kustības varoņiem. Sacelšanās, pretošanās pastāvošajai varai - šīs tēmas caurvij daudzus «Muse» albumus. Arī šis jaunais nav izņēmums. Tomēr zem uzburtajām apokaliptiskajām vīzijām šajā ierakstā var saklausīt arī kādu personisku drāmu - solista Metjū Belamija (Matthew Bellamy) salauztās sirds pukstus.

Muse «Drones»

(Warner Bros)

9/12

Lai kā pats Mets to nevēlas afišēt, «Drones» nav tikai stāsts par bezpilota lidaparātu iznīcinošo dabu, areālo ekspansiju, cilvēku bezspēcību jauno tehnoloģiju priekšā u. tml., bet tas ir arī šķiršanās albums. Pagājušā gada izskaņā pajuka Belamija un Holivudas aktrises Keitas Hadsones attiecības, saderināšanās tika atsaukta, un pēc četriem kopdzīves gadiem un kopīga dēla katrs no savā industrijā aizņemtajiem vecākiem devās savā virzienā.

Šī nav pirmā šķiršanās Meta dzīvē (arī Hadsones. Viņai ir vecāks dēls no rokmūziķa, «Black Crowes» solista Krisa Robinsona), taču pēc katras šādas attiecību izjukšanas ir sajūta, ka viss jāsāk no jauna. Pusaudža gados Belamija vecāku šķiršanās bija impulss meklēt emocionālu patvērumu rokmūzikā, un arī šī sāpīgā šķiršanās Belamijam uzjundīja kaut ko no pusaudža gados piedzīvotā.

«Love, it will get You Nowhere» («Mīlestība, tā tevi nekur nenovedīs») - viņš dzied skaņdarbā «Psycho»; «Home is Becoming a Killing Field» («Mājas kļuvušas par kara lauku») - izskan episkajā «Reapers». Visnotaļ nepārprotami.

Muse / Foto: Publicitātes foto

Tieši «Reapers», manuprāt, ir plates jaudīgākais brīdis. Tā ir smagnēja, agresīva, daudzdaļīga kompozīcija, kurā iestrādāti teju visi «Muse» raksturīgie elementi. Ģitāras tapings, izmisuma pilns dziedājums, nikns ģitāras rifs labākajās hārdroka tradīcijās... Starp citu, jauno plati līdzproducējis Roberts Džons Landžs (Robert John «Mutt» Lange), kurš strādājis ar «AC/DC», «Def Leppard» u.c. smagākām apvienībām. Brīžiem «Muse» ģitāras rifi tiešām izklausās kā no «Def Leppard» albuma «Hysteria».

Paši «Muse» mūziķi atzinuši, ka ar «Drones» vēlējušies atgriezties pie grupas pirmsākumiem, laika, kad tehnoloģijas tik ļoti nebija pārņēmušas dzīvo skanējumu.

Tās dziesmas, kurās «Muse» izklausās pēc roka trio, arī ir šīs plates spēcīgākās,

bet, tiklīdz ieskanas kādas klavieres «Queen» garā vai bungmašīnas «Depeche Mode» stilā, tā ir sajūta, ka kāds no skandām virsū pūš vēsu kondicionētu gaisu.

Muse «Drones» / Foto: Publicitātes foto

Teju visi Belamija albumi ir konceptuāli, arī šis. Tā pamatā stāsts par kādu kareivi, kuram tiek izskalotas smadzenes un kurš tiek iesaistīts citu izraisītā karā. Taču stāstam ir pozitīvs pavērsiens - kareivis attopas un saceļas pret sistēmu, iedvesmojot citus.

Ieraksts iesākas ar sintētisku, robotisku «Dead Inside», seko 30 sekunžu skits, kurā kareivim agresīvā tonī dod militāras pavēles, un jau ar trešo dziesmu «Psycho» (blūzīgais ģitāras rifs mazliet līdzīgs «Depeche Mode» dziesmai «Personal Jesus») iesākas ceļš pretī iznīcībai. Dziesmas pamatā stampājošs bīts, kuram pa virsu Belamijs čukstus deklamē ar fūzētu balsi (asociācijas ar agrīno «Nine Inch Nails»). «Are you a psycho killer? Say «I'm a psycho killer!»» - pavēl augstāk stāvošais.

«Mercy» balstās uz klavieru rifa (atsauce uz 2006. gada «Starlight») un ir nelaimīgā kareivja palīgā sauciens. Savukārt «The Handler» jau ir attapšanās («I must disassociate from you») («Man ir jānošķiras no jums»).

Albumā iekļauts arī ASV prezidenta Džona Kenedija 1961. gada uzrunas fragments, kuram seko pacilājošais «Defector» («Free, Yeah, I'm free!»). Savukārt «Revolt» («Sacelšanās») muzikāli balansē starp «Suede» un «The Darkness».

Vārdu sakot, muzikāli un konceptuāli plate turas kopā, noslēdzas ar desmit minūšu garu simfonisku kompozīciju «The Globalist» un izskan ar a cappella dziedājumu «Drones», kura pamatā renesanses laika komponista Džovanni Pjerluidži da Palestrinas mūzika.

My mother, my father,
My sister and my brother
My son and my daughter
killed by drones...

Diezgan skarbi, nudien! Kā datorspēlē - mēs mūsdienās varam nogalināt, sēžot savā istabā ar tālvadības pulti...

Jāatgādina, ka kopš 2011. gada ASV bruņotie spēki izmantojuši bezpilota aparātus triecienos pa pretinieku vairāk nekā 500 reižu, liecina The New America Foundation apkopotie dati. Tas noticis gan Afganistānā, gan Pakistānā, gan Jemenā, dažkārt izraisot šo valstu valdību iebildumus un juridiskus strīdus ASV, vai Savienoto Valstu pilsoņi bez īpaša juridiska pamatojuma drīkst nogalināt aizdomās par terorismu turētos citu valstu teritorijā.

Izdošanas datums - 06.06.2015.


Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams