NATO aizsardzības ministri trešdien un ceturtdien pieņems lēmumus kopējās aizsardzības stiprināšanai, pirms ministru sanāksmes žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš paskaidroja, ka šādi lēmumi ir nepieciešami, jo NATO ir jāsaskaras ar arvien vairāk jauniem drošības izaicinājumiem.

Aizsardzības ministri plāno stiprināt NATO Ātrās reaģēšanas spēku (NRF) spējas, tostarp gaisā un jūrā, karavīru skaitu palielinot līdz 40 tūkstošiem.

Stoltenbergs informēja, ka ceturtdien notiks tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru, lai pārrunātu izaicinājumus, ar kuriem valsts saskaras. Tāpat paredzēts tikties ar Afganistānas aizsardzības ministru, lai spriestu par NATO turpmāko atbalstu šai valstij.

Jau vēstīts, ka Stoltenbergs pirmdien paziņoja, ka NATO šonedēļ apstiprinās plānus, kas paredz vairāk nekā divkārt palielināt tās ātrās reaģēšanas spēkus.

«NATO valstu aizsardzības ministri.. pieņems lēmumu tālāk palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēku (NRF) stiprumu un skaitlisko lielumu līdz 30 000-40 000 karavīru, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz to pašreizējo lielumu,» sacīja Stoltenbergs pirms sanāksmes, kas paredzēta trešdien un ceturtdien Briselē.

NATO Prāgas samitā 2002.gada 22.novembrī dalībvalstis pieņēma lēmumu izveidot NRF ar apmēram 13 tūkstošiem karavīru, kas spētu nokļūt krīžu vietās daudz ātrāk nekā alianses galvenie spēki.

Ukrainas krīze un Krievijas iejaukšanās, atbalstot prokrieviskos separātistus, parādīja, ka NRF var nebūt spējīgi pietiekami ātri rīkoties būtiski mainītā drošības vidē, atzina Stoltenbergs.

Ņemot to vērā, NATO pērn septembrī izveidoja NRF triecienvienību ar apmēram 5000 karavīru, kuru varētu dislocēt krīzes vietā dažu dienu, nevis mēnešu laikā.

Stoltenbergs sacīja, ka alianse panāk stabilu progresu, pastiprinot Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību (VHRJTF) ar resursiem.

Viņš arī teica, ka NATO «paātrinās mūsu lēmumu pieņemšanas procesu», lai atbildētu uz jaunajiem izaicinājumiem, tostarp izveidos jaunu loģistikas štāba vienību NATO pavēlniecības struktūrā.

Tā dēļ NATO spēku virspavēlniekam būs «vairāk atbildības par dislocēšanu», lai alianse varētu ātrāk reaģēt, tomēr politiskā kontrole pār armiju tiks saglabāta.

«Tie ir svarīgi lēmumi, daļa no NATO pielāgošanās jaunai drošības videi,» paskaidroja Stoltenbergs. Viņš piebilda, ka NATO dalībvalstīm arī jāpilda septembra samitā pieņemtās saistības palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,0% no ikgadējā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Latviju sanāksmē pārstāv Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams