Desmit gadu laikā Latvija ir daudz ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā (ES). Taču vienlaikus arī turpmāk mums būs daudz jādara, lai attīstītu gan savu valsti, gan ES kopumā. Tā amatpersonas atzina šodien Saeimā notikušajā konferencē «Vai dodot gūtais neatņemams? Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā».

12.10 Noslēdzas konference «Vai dodot gūtais neatņemams? Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā». Noslēgumā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Kalniņa-Lukaševica atgādina, ka Latvijas dalība ES nozīmē daudz darba arī turpmāk. Viņa pauž cerību, ka Latvijas iedzīvotāji turpmākos gadus no mācekļiem kļūs par meistariem.

11.36 Amatpersonas atbild uz klausītāja jautājumiem par ES sankciju ietekmi uz Krievijas-Ukrainas konfliktu. Piemēram, Kalniete norāda, ka krīze ir pavērsiena punkts, jo pasaule ir sapratusi, ka Krievija vairs nav partneris. No ES tas prasīs saliedēt savu ārpolitiku un drošības politiku.

Īrijas Parlamenta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs norāda, ka situācija Ukrainā dara bažīgus. Rinkēvičs, vērtējot situāciju Ukrainā, norāda - jāapzinās, ka neesam ceļa galā.

Amatpersonas arī izsakās par ekonomiskās krīzes risinājumiem, kā arī Vācijas lomu ES.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

11.29 Arī ārlietu ministrs Rinkēvičs un bijusī ārlietu ministre Kalniete norāda uz ciešāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā, tostarp starp ES un NATO. Pēc Kalnietes teiktā, ES un NATO jāsadarbojas ciešāk.

11.22 Vīķe-Freiberga runā par nepieciešamību pēc kopējas ES drošības un aizsardzības politikas. Tā esot nožēlojami neattīstīta.

ES projekts nebūt nav ceļa galā.

Ir jomas, kurās brēcoši parādās vajadzība pēc ciešākas sadarbības. Viena no šīm jomām ir drošība un aizsardzība.

Tas attiecas arī uz enerģētikas nozari, kur jāattīsta ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī ar trešajām valstīm. Tāpat jārunā par finansiālu sadarbību.

Nākotnē jādomā par ciešāku un labāku sadarbību šajās jomās. Latvijai ir iespēja aktualizēt šos solidaritātes un sadarbības jautājumus.

11.15 Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Palzovs norāda, ka nav iespējams izmērīt Latvijas ieguvumus no dalības ES, jo tie lielā mērā saistīti ar cilvēku sajūtām. Turklāt daļa ieguvumu būs jūtami tikai vēlāk.

Viņš piekrita Latvijas amatpersonu teiktajam, ka ES bijusi pozitīva ietekme Latvijā,

turklāt dalība ES nenozīmē reformu beigas.

Tās būs jāturpina arī nākotnē.

11.05 Bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete savā runā analizē pēdējo ekonomisko krīzi, kuras laikā zaudējām daļu cilvēku. Viņa uzskata, ka, neskatoties uz problēmām, ieguvumu ir daudz vairāk un lielāki. Piemēram, ES fondu atbalsts, iespēja brīvāk ceļot un strādāt citās valstīs.

Tāpat ES mums palīdzēja krīzes pārvarēšanā.

Latvijas iedzīvotāji sapratuši, ka ES nav citi, bet gan arī mēs paši.

ES līdzīgi kā daudzbērnu ģimenē ir jācenšas sabalansēt dažādu valstu intereses.

10.52 Īrijas Parlamenta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Dominiks Henigens dalās Īrijas pieredzē ES. Viņš min dažādas līdzības starp Latviju un Īriju. Piemēram, abas valstis pārcietušas ekonomisko krīzi. Vairums Īrijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē valsts dalību ES.

Īrijas pārstāvis atminas, ka pirms iestāšanās ES valstī bija daudz problēmu, tostarp ekonomiskās. Bet līdz ar dalību savienībā tās situācija uzlabojās. Jau trešajā desmitgadē Īriju varēja saukt par ķeltu tīģeri - valsts piedzīvoja sprādzienveida ekonomisko izaugsmi.

Taču līdz ar starptautisko krīzi vēlāk cieta arī Īrija. Patlaban redzama lēna, bet stabila atkopšanās. Kopumā valsts daudz ieguvusi no dalības ES.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

10.42 Bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāj konferences paneļdiskusiju. Viņa atgādina, ka pirms desmit gadiem 1.maijs bija liela svētku diena ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kas iestājās ES. Vienlaikus savienības paplašināšanās nenotika gludi un bez sarežģījumiem. Nebija tā, ka mēs vienu dienu vienkārši uzrakstījām vēstuli Briselei, lūdzot mūs uzņemt ES.

Eksprezidente vērš uzmanību, ka ES vēsture ir diezgan sena. Tā mērāma desmitos gadu. Turklāt daudz notikumu bija saistīti ar konfliktiem, asinsizliešanām un kariem. Bet ES dibinātāji aicināja dzīvot citādāk - mierā un sadarbībā, no kuras iegūst visi.

Labi, ka Latvijai izdevās «ielēkt» pēdējā vagonā,

jo patlaban ES paplašināšanās nenotiek tik raiti.

Šobrīd daudz kas ir pašu Latvijas iedzīvotāju rokās, kaut arī, protams, mūs skar dažādas pasaules krīzes. Jāatceras, ka

Latvijas iestāšanās ES nav ceļa gals, bet gan ceļa sākums.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

10.26 Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica min desmit atslēgvārdus, kas raksturo Latvijas dalību ES. Pirmkārt, mūsu dalība savienībā veicinājusi attīstību laukos.

Otrais atslēgvārds ir dinamika, piemēram, uzlabota ceļu infrastruktūra un strauji attīstīta informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju joma.

Trešais atslēgvārds cilvēkiem ir pavisam nesenā atmiņā - tas ir eiro.

Ceturtkārt, iesaistīšanās.

Ievērojami pieaugušas cilvēku iespējas iesaistīties un ietekmēt lēmumus.

Kā piekto atslēgvārdu Kalniņa-Lukaševica minēja ietekmi. Līdz ar Latvijas dalību ES ievērojami augusi Latvijas ietekme Eiropā un pasaulē. Piemēram, mūsu ārlietu ministra balss daudzkārt ir līdzvērtīga veco ES valstu ministru teiktajam.

Sestkārt, izaugsme, ko nodrošinājušas ES investīcijas. Bieži vien par tām izdarītās lietas pat nenovērtējam, piemēram, dzerot kvalitatīvu ūdeni un braucot pa atjaunotu autoceļu.

Septītais atslēgvārds ir robežas. Astotkārt, uzņēmējdarbības attīstība, ko veicinājusi Latvijas dalība ES.

Devītā asociācija ir zaļa vide, kas bieži vien veidota, pateicoties ES līdzekļiem. Runa ir par, piemēram, kvalitatīvu ūdeni, atkritumu apsaimniekošanu.

Kā desmito atslēgvārdu deputāte minēja zināšanas.

Kopumā varot teikt, ka Latvija ir daudz ieguvusi no dalības ES.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

10.14 Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savā ievada runā atskatās uz Latvijas dalību ES un akcentē turpmākajos desmit gados darāmo.

Latvija 1991.gadā atguva neatkarību, bet tikai 2004.gadā mēs patiesībā atgriezāmies Rietumeiropas valstu saimē.

Desmit gadu laikā Latvijas cilvēki daudz mācījušies.

Esam apguvuši ES darbības pamatus un mācījušies gūt labumu no dalības savienībā.

Rinkēvičs arī norāda, ka mums vēl daudz kas darāms, lai integrētos ES enerģētikas, transporta un tranzīta sistēmā. Darāmā pietiek arī kultūras jomā. Tāpat mums jāiesaistās ES kopējās politikas realizācijā. Mums ir jādomā plašāk un atbildīgāk. Jādomā arī par kopējo ES aizsardzības un drošības sistēmu.

Ministrs arī izteica savu vīziju par ES nākotni. Viņaprāt, tā būtu spēcīga nacionālo valstu savienība, kurā respektē katras valsts, kā arī kopējās ES intereses. Tas gan nav viegls uzdevums.

10.07 Konferenci atklāj Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Viņa atgādina, ka dalība ES un NATO ir bijusi viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Esam atgriezušies Rietumeiropas pusē. Tas bijis garš un smags ceļš. Latvijas desmitgade ES liek uzdot daudz jautājumu un meklēt atbildes uz tiem.

Āboltiņa arī runā par Latvijas ekonomikas attīstību, kas saistīta ar ES finansējumu. Tāpat viņa norāda uz mūsu iespējām veidot Eiropas nākotni.

Mēs vairs neesam Eiropas nomale.

Saeimas priekšsēdētāja norāda, ka mums ir daudz speciālistu un talantu dažādās jomās.

10.00 Uz konferenci Saeimā ieradies kupls klausītāju un masu mediju pārstāvju pulks, tostarp daudz fotogrāfu un video operatoru.

Plānotie pasākumi

Konferenci atklās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Paneļdiskusijā spriedīs par par to, ka desmit gadu laikā Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, ar kuru rēķinās un kura, pateicoties mūsu realizētajām reformām, nu tiek minēta kā piemērs citiem.

«Vai, atskatoties uz līdzšinējo Latvijas dalību ES, varam teikt, ka Raiņa vārdi par došanas un gūšanas ciešo mijiedarbību ir aktuāli arī Latvijai kā ES dalībvalstij?

Varbūt dodam ES pārāk daudz, pretī saņemot par maz?

Kāda Latvijai kā dalībvalstij bijusi šīs desmitgades bilance, un ar kādu skatu mēs raugāmies uz nākamajiem desmit gadiem? Jeb tomēr ieguvumi un zaudējumi no dalības ES nav grāmatvediskā izteiksmē mērāmi?» šie jautājumi minēti diskusijas pieteikumā.

Diskusijā piedalīsies bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Īrijas Parlamenta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Dominiks Henigens, Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete, Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Palzovs.

Dažādas citas diskusijas

Gadadienai par godu deviņās lielākajās Latvijas pilsētās notiek publiskas diskusijas un foto izstādes, kurās attēloti nozīmīgi objekti, kas piedzīvojuši pārvērtības, pateicoties ES finansējumam.

Diskusijās «10 gadi - pārmaiņas un ieguvumi no dalības Eiropas Savienībā» kopā ar uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju, domes un Eiropas Savienības institūciju pārstāvjiem tiek skaidrots, kādas izmaiņas notikušas mūsu sabiedrībā un tautsaimniecībā. Vai to iemesls ir Latvijas padarītie mājas darbi vai Eiropas Savienības ietekme? Un kādi būtu galvenie uzdevumi nākamajiem 10 gadiem? Savukārt fotoizstādēs ir vizuāli redzamas pārmaiņas pilsētām nozīmīgos objektos.

Jau notikušas tikšanās ar Jēkabpils, Rēzeknes, Jelgavas, Liepājas un Ventspils iedzīvotājiem, bet 6.maijā būs pasākums Rīgā, 7.maijā Daugavpilī, 8.maijā Jūrmalā un 9.maijā Valmierā.

Kalendārs ar pasākumiem visā Latvijā

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams