Kosmosā ir lidojuši diezgan daudz cilvēku, taču uz Mēness virsmas no viņiem kāju spēruši tikai divpadsmit. Kas ir šie cilvēki un ko viņi dara šobrīd, par to NASA Apollo misiju uzskaitījumā.

 

Apollo 11 komanda

FOTO: NASA

Apollo 11

Nīls Ārmstrongs: viņš bija Apollo 11 misijas komandieris un 1969.gada 20.maijā kopā ar kolēģiem

īstenoja pirmo sekmīgo nosēšanos uz Mēness virsmas.

Ārmstrongs bija lidotājs ASV Gaisa spēkos un vēlāk pildīja testu pilota pienākumus. NASA Ārmstrongs pievienojās 1962.gadā un jau 1966.gadā vadīja Gemini 8 misiju, kuras ietvaros tika veikta pirmā divu lidaparātu saslēgšanās Zemes orbītā. No NASA Ārmstrongs aizgāja 1971.gadā un kļuva par aeronautikas pasniedzēju Sinsinati universitātē, kā arī nodarbojās ar elektrosistēmu ražošanu. Ārmstrongs mira 2012.gada 25.augustā 82 gadu vecumā.

Nīls Ārmstrongs

FOTO: Reuters/ScanPix

Edvīns «Bazs» Oldrins: Pirms pievienošanās NASA Oldrins bija pilots ASV Gaisa spēkos. Pirmo reizi kosmosā Oldrins devās 1966.gadā Gemini 12 misijas ietvaros, lai izmēģinātu procedūras un ierīces, kas lietojamas, izejot atklātā kosmosā. To vidū bija arī jauna tipa stiprinājumi, ar kuriem astronauti piestiprinās pie lidaparātu korpusa, kā arī jaunas treniņu metodes. Apollo 11 misijā

Oldrins bija Mēness moduļa Eagle pilots un kļuva par otro cilvēku, kurš spēris kāju uz Zemes dabīgā pavadoņa virsmas.

Oldrins no NASA aizgāja 1971.gadā un kopš tā laika ir sarakstījis vairākas grāmatas, vadījis lekcijas visā pasaulē un pat piedalījies televīzijas šovā Dancing With the Stars (Dejot ar zvaigzni). Šobrīd 85 gadus vecais Oldrins vada kompāniju Starcraft Enterprise, kura mēģina īstenot bijušā astronauta vīziju par kosmosa izpēti.

Bazs Oldrins

FOTO: Reuters/ScanPix

Maikls Kolinss: Kolinss bija komandmoduļa Columbia pilots un tajā uzturējās visas Apollo 11 misijas laikā, arī tad, kad Oldrins un Ārmstrongs pastaigājās pa Mēness virsmu. Apollo 11 bija Kolinsa otrs lidojums kosmosā pēc Gemini 10 1966.gadā, kad viņš pilotēja lidaparātu un veica saslēgšanos ar iepriekš atsevišķi palaistu bezpilota kosmosa kuģi Agena. Pirms kļūšanas par NASA darbinieku 1963.gadā Kolinss bija ASV Gaisa spēku testu pilots ar apmēram 5000 stundu lidošanas pieredzi. No NASA Kolinss aizgāja 1970.gadā un sāka strādāt ASV Valsts departamentā. Vēlāk Kolinss kļuva par Smithsonian National Air & Space Museum direktoru. No šā amata Kolinss aizgāja 1980.gadā un pievienojās kompānijai LTV Aerospace, bet 1985.gadā viņš nodibināja savu konsultāciju firmu. Laika gaitā šobrīd 84 gadus vecais Kolinss ir piedalījies vairāku grāmatu sarakstīšanā, kā arī nodarbojies ar gleznošanu.

Maikls Kolinss

FOTO: NASA

 

Astronauta pēdas nospiedums uz Mēness virsmas

FOTO: AP/Scanpix

Apollo 12

Čārlzs «Pīts» Konrāds (1930-1999): viņš bija Apollo 12 misijas komandieris 1969.gada novembrī un kļuva par trešo cilvēku, kas spēris kāju uz Mēness. Kopumā viņš uz Mēness pavadīja vairāk nekā vienu dienu. Pēc Gemini 5 un Gemini 11 Apollo 12 bija Konrāda trešais lidojums kosmosā. Pirms pievienošanās NASA 1962.gadā Konrāds bija ASV Gaisa spēku testu pilots. NASA viņš strādāja līdz 1973.gadam,

pagūstot būt arī pirmās ASV kosmiskās stacijas Skylab 2 komandieris.

Pēcāk Konrāds strādāja Amerikas Televīzijas un komunikāciju korporācijā ATC un koncernā McDonnell Douglas Corporation. 1999.gadā Konrāds gāja bojā satiksmes negadījumā ar motociklu.

Čārlzs «Pīts» Kondrāds

FOTO: NASA

Alans Bīns: šobrīd 83 gadus vecais Bīns bija Apollo 12 Mēness moduļa pilots. Zīmīgi, ka Apollo 12 bija Bīna pirmais lidojums kosmosā un tā kulminācija bija vairāk nekā diena uz Mēness virsmas. Būdams ASV Jūras spēku kapteinis, Bīns NASA pievienojās 1963.gadā. Pēc Apollo 12 viņš cita starpā piedalījās arī Skylab 3 misijā 1973.gadā. No NASA Bīns aizgāja 1981.gadā un pievērsās gleznošanai, sakot, ka ar mākslu ļoti labi varot izstāstīt kosmosā piedzīvoto.

Alans Bīns

FOTO: NASA

Ričards «Diks» Gordons: kamēr Konrāds un Bīns veica Mēness virsmas izpēti, Gordons uzturējās komandmodulī Yankee Clipper un fotografēja iespējamās nākamo Apollo misiju nolaišanās vietas. Pirms kļūšanas par astronautu 1963.gadā Gordons bija kapteinis ASV Jūras spēkos. Pirms Apollo 12 Gordons jau bija lidojis kosmosā Gemini 11 misijas laikā. No NASA un Jūras spēkiem Gordons aizgāja 1972.gadā, lai strādātu Ņūorleānas profesionālajā futbola klubā Saints, kā arī kompānijās Energy Developers, Limited (EDL), Resolution Engineering and Development Company (REDCO), kā arī Astro Sciences Corporation. Gordonam šobrīd ir 85 gadi.

FOTO: NASA

 

Apollo 14 kapteinis Alans Šeperds uz Mēness

FOTO: NASA

Apollo 14

Alans Šepards (1923-1998): Alans Šepards 1961.gada 5.maijā lidaparātā Freedom 7 kļuva par pirmo amerikāni, kas lidojis kosmosā. 1971.gada Apollo 14 misija bija viņa otrais lidojums.

Šepards bija pirmais cilvēks, kurš uz Mēness spēlējis golfu,

- viņa kontā ir divas ļoti tālu aizsistas bumbiņas. Pirms un pēc Apollo 14 misijas Šepards bija NASA Astronautu biroja vadītājs. Bijušais ASV Jūras spēku admirālis Jūras spēkus un NASA pameta 1974.gadā, pēc kā sarakstīja grāmatu par piedzīvoto, pastrādāja vairāku korporāciju valdēs un fondā Mercury Seven Foundation, kas finansiāli atbalsta jaunos zinātniekus. Šeparda organisms 1998.gadā kapitulēja leikēmijas priekšā.

Alans Šepards

FOTO: NASA

Edgars Mičels: Mičels bija Apollo 14 Mēness moduļa pilots, turklāt tā bija viņa pirmā viesošanās kosmosā, un tā kopā ar Šepardu ilga 216 stundas un 42 minūtes. ASV Jūras spēku kapteinis Mičels no NASA aizgāja pēc Apollo 14 misijas pabeigšanas 1972.gadā un pievērsās apziņas izpētei, dibinot Institute of Noetic Sciences. 84 gadus vecais Mičels ir sarakstījis grāmatas par mistiskiem piedzīvojumiem un psihes izpēti.

Edgars Mičels

FOTO: NASA

Stjuarts Rūza (1933-1994): Rūzam Apollo 14 bija pirmais lidojums kosmosā, kura laikā viņš pildīja komandmoduļa Kittyhawk pilota pienākumus, kamēr Šepards un Mičels pastaigājās pa Mēness virsmu. Pirms pievienošanās NASA 1966.gadā Rūza bija ASV Gaisa spēku pilots, bet, kad tika pārtraukti Apollo lidojumi, strādāja NASA atspoļkuģu (Shuttle) programmā. Pēc aiziešanas no NASA 1976.gadā Rūza ir strādājis tādos uzņēmos kā U.S. Industries, Inc. un nekustamo īpašumu firmā Charles Kenneth Campbell Investments, kā arī bijis alus izplatītāja Gulf Coast Coors, Inc. īpašnieks un prezidents. Rūza mira veselības problēmu dēļ 1994.gadā.

Stjuarts Rūza

FOTO: NASA

 

Apollo 15 astronauti uz Mēness

FOTO: NASA

Apollo 15

Deivids Skots: ASV Gaisa spēku pulkvedis un Apollo 15 komandieris Skots kopā ar kolēģi Džeimsu Irvinu bija pirmie cilvēki, kas uz Mēness izmantojuši motorizētu transportlīdzekli. Kad Skots 1971.gadā devās Apollo 15 misijā, viņu jau varēja uzskatīt par veterānu, jo iepriekš bija kopā ar Nīlu Ārmstrongu startējis Gemini 8 lidojumā 1966.gadā, kā arī Apollo 9 lidojumā 1969.gadā. NASA Skots piebiedrojās 1963.gadā un līdz aiziešanai kopumā kosmosā bija pavadījis 546 stundas un 54 minūtes. Pēcāk Skots bija NASA Draidena Lidojumu izpētes centra direktors Edvardsā, Kalifornijas štatā. Šobrīd Skotam ir 82 gadi.

Deivids Skots

FOTO: NASA

Džeimss Irvins (1930-1991): Irvins bija Apollo 15 Mēness moduļa pilots, turklāt tas bija pirmais un vienīgais viņa lidojums kosmosā. Duetā ar Skotu viņš pastaigu laikā ievāca 171 mārciņu (77 kg) iežu paraugu. Irvins, būdams atvaļinājies ASV Gaisa spēku pulkvedis, NASA pievienojās 1966.gadā. No aģentūras viņš aizgāja drīz pēc atgriešanās no Apollo 15 lidojuma 1972.gadā un kļuva par mācītāju. Tāpat Irvins Koloradospringsā, Kolorado štatā nodibināja reliģisku organizāciju High Flight Foundation (Augsto lidojumu nodibinājums). Irvins mira no sirdstriekas 1991.gadā.

Džeimss Irvins

FOTO: NASA

Alfrēds Vordens: Vordens Zemes dabiskā pavadoņa orbītā pilotēja Apollo 15 komandmoduli Endeavour, kamēr Skots un Irvins «vizinājās» un «pastaigājās» pa Mēness virsmu. Pēc atgriešanās no kosmosa Vordens strādāja par pētnieku NASA Eimsa izpētes centrā Kalifornijā. Pavisam no NASA Vordens aizgāja 1975.gadā un darbu turpināja kompānijās Maris Worden Aerospace, Inc. un BG Goodrich Aerospace. Šobrīd Vordenam ir 83 gadi.

Alfrēds Vordens

FOTO: NASA

 

Apollo 16 izvietojums uz Mēness

FOTO: NASA

Apollo 16

Džons Jangs: Jangs bija ASV Jūras spēku pilots, kad 1962.gadā pievienojās NASA un 1972.gadā vadīja Apollo 16 misiju. Kopā ar Čārlzu Djūku viņi

mēnessgājējā nobrauca kopumā 16 jūdzes (26 km) un ievāca vairāk nekā 200 mārciņas (90 kg) iežu.

Kopumā Jangs kosmosā devies sešas reizes - Gemini 3 lidojumā 1965.gadā, kas bija pirmais Gemini programmas lidojums ar cilvēku kabīnē, un pēcāk Gemini 10 misijā 1966.gadā. Vēlāk viņš bija pilots Apollo 10 misijas komandmodulī, kas aplidoja Mēnesi 1969.gadā, bet neveica nosēšanos. Pēc Apollo programmas noslēguma Jangs bija STS-1 komandā (pirmais atspoļkuģu lidojums) 1981.gadā un pēc tam arī STS-9 1983.gadā. Kopumā šobrīd 84 gadus vecais Jangs kosmosā pavadījis 835 stundas. No NASA Jangs aizgāja 2004.gadā.

Džons Jangs

FOTO: NASA

Čārlzs Djūks: Apollo 16 Mēness moduļa pilots, kurš NASA pievienojās 1966.gadā, būdams ASV Gaisa spēku brigādes ģenerālis. Apollo 16 misijas laikā (tas bija vienīgais viņa lidojums kosmosā) Djūks ar Jangu uz Mēness uzstādīja kosmiskā starojuma detektorus un ultravioletās gaismas kameras. Pēc aiziešanas no NASA 1975. gadā Djūks nodibināja firmas Duke Investments un Charlie Duke Enterprises. 79 gadus vecais Djūks ir arī Djūka Kristus ministrijas prezidents.

Čārlzs Djūks

FOTO: NASA

Tomass «Kens» Matinglijs: Matinglijs NASA pievienojās 1966.gadā, un viņam vajadzēja doties jau Apollo 13 misijā. Tomēr tikai 72 stundas jeb trīs dienas pirms pacelšanās viņam tika atrasts aizstājējs, jo Matinglijs bija pamanījies saslimt ar masalām. Vēlāk Matinglijs tika norīkots par Apollo 16 misijas komandmoduļa Capser pilotu. Kamēr Djūks un Jangs uzturējās uz Mēness virsmas, Matinglijs veica Mēness ekvatora joslas ģeoķīmisko un fotogrāfisko kartogrāfiju. Pēc Apollo programmas noslēguma Matinglijs veica vēl divus lidojumus ar atspoļkuģiem STS-4 un STS-51-C. Šobrīd 79 gadus vecais astronauts no NASA aizgāja 1985.gadā.

Tomass «Kens» Matinglijs

FOTO: Wikipedia

 

Foto, ko uzņēmusi Apollo 17 misijas komanda

FOTO: Reuters/ScanPix

Apollo 17

Jūdžins Sernans: Pirms kļūšanas par Apollo 17 komandieri Sernans kosmosā jau bija divas reizes - Gemini 9 lidojumā 1966.gadā un Apollo 10 lidojumā 1969.laikā. Viņš arī vadīja sesto un patlaban pēdējo nosēšanās misiju uz Mēness, kas notika 1972.gada decembrī. Zīmīgi, ka Apollo 17 misijas ietvaros tika aizvadīta arī ilgākā uzturēšanās uz Mēness, proti,

Sernans ar kolēģi Harisonu Šmitu uz Zemes pavadoņa pavadīja vairāk nekā trīs dienas.

Sernans arīdzan ir pēdējais cilvēks, kas atstājis savu pēdu nospiedumus uz Mēness. No militārā dienesta ASV Jūras spēkos un NASA Sernans atvaļinājās 1975.gadā. Vispirms viņš strādāja kompānijā Coral Petroleum, Inc., bet pēcāk nodibināja savu konsultāciju firmu Cernan Corporation. Sernans savulaik bijis arī valdes priekšsēdētājs kompānijā Johnson Engineering Corporation, kura palīdzējusi NASA izstrādāt trenēšanās aprīkojumu un citas kosmosa izpētē nepieciešamas iekārtas. Sernanam šobrīd ir 81 gads.

Jūdžins Sernans

FOTO: NASA

Harisons Šmits: Šmits, kuram bija uzticēts pilotēt Apollo 17 Mēness moduli, bija vienīgais Apollo programmas astronauts bez militāras pieredzes. Tā vietā Šmits bija skolots ģeologs un šo zinātni pasniedza arī citiem astronautiem. Zinātnieka-astronauta postenim NASA Šmitu izvēlējās 1965.gadā, un pēc atgriešanās no Apollo 17 lidojuma viņš kļuva par zinātnieku-astronautu vadītāju. Vēlāk Šmits kļuva arī par NASA Enerģijas programmu asistējošo administratoru, taču no NASA aizgāja, lai 1975.gadā startētu ASV Senāta vēlēšanās. Kā republikāņu pārstāvis no Ņūmeksikas štata Šmits Senātā nostrādāja sešus gadus.

Harisons Šmits

FOTO: NASA

Ronalds Evanss (1933-1990): Kamēr Sernans un Šmits uzturējās uz Mēness, Evanss, būdams atbildīgais par komandmoduli America, veica iziešanu atklātā kosmosā, lai savāktu trīs videokasetes un pārbaudītu kapsulas aprīkojumu.

Šmitam joprojām pieder Mēness orbītā visilgāk pavadītā laika rekords.

ASV Jūras spēku kapteinis Evanss par astronautu kļuva 1966.gadā, bet no NASA aizgāja 1977.gadā, vēl pagūstot pastrādāt atspoļkuģu programmā. Pēc zinātniskās darbības beigšanas Šmits darbojās vadošos amatos ogļu ieguves industrijā, taču mira no sirdstriekas 1990.gadā.

Ronalds Evanss

FOTO: NASA

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO