FOTO: Edgars Kalmēns/TVNET

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā šodien, svinot Starptautisko teātra dienu, pasniedza balvas par izciliem sasniegumiem Lāsmai Kugrēnai, Leonīdam Lencam un Haraldam Ritenbergam. Laureātiem pasniedza mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes, kā arī naudas balvas.

Latvijas Nacionālā teātra aktrise Kugrēna saņēma Lilitas Bērziņas balvu, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Lencs - Harija Liepiņa balvu, bet Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks un pedagogs Ritenbergs - Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu.

Kugrēna balvu saņēma par Alvinga kundzes lomu Henrika Ibsena «Spokos». Režisors Mihails Kublinskis par aktrisi stāstīja, ka uzreiz pēc studiju beigām Kugrēna uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves sevi pieteica kā traģisko lomu aktrise. Režisors norādīja, ka vairāku gadu desmitu garumā, kalpojot teātra mūzai, viņa kļuvusi par savas paaudzes visdaudzveidīgāko aktrisi Latvijā un varētu pat teikt, ka neviens žanrs viņai nav svešs. Kugrēnai ticis izcils lomu repertuārs - no Ieviņas līdz Džuljetai, Marijai Stjuartei, kā arī daudz komēdiju lomu.

Režisors Viesturs Kairišs pauda, ka Kugrēnu kā aktrisi var raksturot viens vārds - mērogs. «Viņai ir lielo lomu mērogs. Traģēdija, kas ietver komēdiju, tā ir viņas amplitūda», stāstīja Kairišs. Viņš norādīja, ka aktrisei ir pieejama aktiermeistarības dziļākā izpratne, kura palīdz veidot raksturu psiholoģiju, kas sasniedz cilvēcisku arhetipu līmeni. Viņaprāt, Kugrēna psiholoģiski spēj izveidot cilvēku - noslēpumu, kura uztveršana nebeidzas ar izrādes noskatīšanās brīdi.

Lencs nospēlējis vairāk nekā 130 lomu - piemēram, Kikinu izrādē «Cara dēls Aleksejs», Kapteini Perelu izrādē «Cilvēks, zvērs un labvēlis», Viktoru Franci iestudējumā «Cena», Pjēru Kuvē izrādē «Mesjē N», Joži izrādē «Spēle ar kaķeni», Kurtu izrādē «Nāves deja» un Antonio iestudējumā «Lāsts jūsu abām dzimtām». Par lomu «Indrānos» 2012.gadā Lencs tika nominēts «Spēlmaņu nakts» balvai.

Lencs ir arī vairāku Latvijas Radio literatūras programmu autors. Ievērojamākā no tām ir «Literārās pastaigas ar Leonīdu Lencu», kas ilgušas vairāk nekā 400 ētera stundu. Lencs par «Literatūras pastaigām» ir saņēmis Puškina medaļu no Krievijas Rakstniecības akadēmijas. 2013.gada 18.novembrī Leonīds Lencs saņēma 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs Igors Koņajevs par aktieri stāstīja, ka viņš ir Rīgas Krievu teātra miesa un asinis. Esot grūti iztēloties teātri bez Lenca, jo viņa liktenis ir cieši saistīts ar šī teātra vēsturi. Lenca dzīve, pēc Koņajeva teiktā, ir cieši savijusies ar veselas paaudzes krievu un latviešu dzīvi Rīgā. «Viņš mīl šos cilvēkus, mīl krievu teātri un saudzīgi glabā atmiņas par visu, kas jau ir kļuvis par Latvijas kultūras mantojumu,» pauda Koņajevs.

Ritenbergs dejoja Latvijas Nacionālā baleta trupā no 1951. līdz 1976.gadam, kur nodejoja vairāk nekā četrdesmit izcilas lomas. Dejotājs bijis arī kino aktieris filmās «Šķēps un roze», «Nauris», «Vella kalpi» un «Vella kalpi vella dzirnavās». Līdzās mākslinieka karjerai Ritenbergs attīstīja savu pedagoģisko darbību Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1982.gadā kļuva par tās direktoru, pēc tam skolas māksliniecisko vadītāju. No 1984. līdz 1985.gadam viņš bijis Stambulas Operas pedagogs, baletmeistars. Mākslinieks piedalījies neskaitāmās meistarklasēs un turnejās kopā ar Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņiem visā pasaulē.

Ritenbergam piešķirts ordenis «Goda zīme» par teicamiem sasniegumiem darbā 1955.gadā, 1958.gadā viņš kļuva par LPSR nopelniem bagāto skatuves mākslinieku, 1965.gadā - LPSR tautas skatuves mākslinieku, 1960.gadā saņēma LPSR Valsts prēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas balvu - 1995.gadā, 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni - 1999.gadā, Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā - 1999.gadā, «Aldara» Gada balvu par mūža ieguldījumu baleta mākslā - 2003.gadā.

Baleta zinātniece Ija Bite stāstīja, ka Latvijas baleta premjeru vidū Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķitis, ka dejotājs iekaro pasauli viegli un bezrūpīgi. Bite atzīmēja, ka vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos - gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs Ritenbergs bijis jauniešu vidū, jo viņa varoņi esot valdzinājuši ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, kā arī dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Bite uzsvēra, ka tēlos Ritenbergs varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. «Sava laika - 20.gadsimta 50.-60.gadu - publikas elks, baleta vēsturē Haralds Ritenbergs ienāca kā leģenda,» dejotāju raksturoja Bite.

Teātra dienas balva

Pasākumu vadīja Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa un Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš. Balvas laureātiem pasniedza iepriekšējo gadu balvu ieguvēji Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers, kā arī VAS «Latvijas Dzelzceļš» pārstāvji.

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986.gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēmuši Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987.gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā, to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996.gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu, savukārt 2005.gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā, un to saņēma Ivars Puga.

Balvu kandidātus izvirza Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO