Reizē ar notikumiem Ukrainā un Krimā Kremļa intereses atbalstoši spēki aktivizējušies arī Latvijā. Raidījums «De facto» ziņo, ka Maskavā februāra beigās dibināta sabiedriski politiska organizācija «Russkij internacional» («Rusintern»), kuras mērķvalstis ir Ukraina, Moldāvija, Kazahstāna, Latvija, Igaunija un citas.

Viens no pirmajiem Kremļa politiķu organizācijas darbiem bija pašaizsardzības vienību jeb družīnu veidošana Krimā, atbalstot pussalas pievienošanu Krievijai. Savukārt Latvijā viņi sola cīnīties par krievu skolām un nepilsoņu tiesībām. Organizācijas RUSINTERN vadībā ir arī Latvijas nepilsonis Sergejs Malahovskis.

Latvijas televīzijas raidījums «De facto» ziņo, ka tai pašā nedēļā, kad Kijevas ielās lija asinis un tika nogalināti ap simts cilvēku, Maskavā 19.februārī ar augsta ranga Krievijas politiķu atbalstu steidzami veidoja sabiedriski politisku organizāciju «Rusintern». Tā ir pietuvināta tādiem politiķiem kā Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kā arī Krievijas federācijas domes deputātam un partijas «Rodina» vadītājam Aleksejam Žuravļovam, kurš tagad vada arī «Rusintern».

Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis raidījumam «De facto» saka: «Uzskatu, ka šī organizācija ir veidota tā, lai viņai būtu ļoti strikts politiskais atbalsts, bet visi cilvēki, kas tajā darbojas, ir ar ļoti striktu specdienestu atbalstu Krievijā.»

«Rusintern» nosaukumā ielikta asociācija ar vispasaules komunistu organizāciju «Komintern», kas darbojās pagājušā gadsimta sākumā un kas aicināja apvienoties visus pasaules komunistus. «Rusintern» sauc apvienoties krievus visā pasaulē.

«Rusintern» līderi regulāri piesauc rūpes par krievu ģenētiskā koda nesējiem visā pasaulē, bet jo īpaši postpadomju telpā. Dibināšanas pasākumā pie līderu galda sēž arī pārstāvis no Latvijas Sergejs Malahovskis. Viņš pauž pateicību Kremļa politiķiem.

Šādas organizācijas rašanās tieši tagad nav nejaušība. «Rusintern» pirmo štābu atvēra Krimā, kur uzreiz ķērās pie tā saukto pašaizsardzības vienību jeb družīnu veidošanas, kas sargāja Krimas autonomijas prasītājus. Vēlāk solīja arī palīdzību Krievijas pasu izsniegšanā. «Ja radikālie elementi ultranacionāļu skatā tomēr nolems Krimu pārvērst tādā pašā kaujas laukā kā Maidanā, tad šeit būs nepieciešams pretoties,» tā Sevastopolē izteicies «Rusintern» vadītājs Žuravļovs.

Žuravļova dosjē lasāms, ka viņa būtība ir īsā laikā, operatīvi radīt sarežģītas sociāli politiskas struktūras. Jaunradītajai Krievijas ietekmes vairošanas struktūrai jau piemeklēti cilvēki no tās interešu reģioniem – Ukrainas, Moldāvijas, Baltijas valstīm.

Leitietis: «Mūsu rīcībā ir

informācija, ka viņi centīsies aktīvi darboties Latvijā,
31

tieši mazākumtautību, īpaši krievu skolu aizsardzības jautājumos. Un, kas ir visbūtiskākais, ka viņi mēģinās organizēt cilvēku izvešanas ielās, masveida kustības, iespējams, arī apmācīt cilvēkus protesta akcijām, vardarbīgiem protestiem, tādēļ mēs ļoti rūpīgi sekosim organizācijas darbībai.»

Viens no pirmajiem jaunizceptās organizācijas mītiņiem tika sarīkots pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai protestētu pret ieceri Latvijā sodīt par okupācijas fakta noliegšanu. Mītiņā gan kārtējo reizi mēģināts radīt iespaidu, ka Latvijā valda fašistisks režīms. «Rusintern» šeit piedalījās vadības līmenī.

Žuravļovs: «Kad redzam, kas notiek tai pašā Ukrainā, tais pašās Baltijas valstīs, mēs pret to nevaram izturēties vienaldzīgi. Mēs meklējam apvienošanas formas, tā ir mūsu misija.»

«Rusintern» vadītājs Žuravļovs esot bijis aicināts piedalīties arī organizācijas «Pasaule bez nacisma» pasākumos Rīgā 15. un 16. martā. Viņš gan uz tiem neieradās, jo tobrīd atradās

Krimā, aizstāvot Krievijas intereses referenduma laikā.
31

Latvijas nepilsonis Sergejs Malahovskis, kurš parakstījis «Rusintern» dibināšanas dokumentu, ir ar militāras skolas un žurnālista izglītību. Šobrīd pārstāv antifašistiskas organizācijas un ir Latvijas krievu kopienas izveidotā portāla «baltijalv.lv» galvenais redaktors.

Igaunija Malahovski viņa aktivitāšu dēļ iekļāvusi melnajā sarakstā. Lai arī viņš nav tik dzirdēts kā, piemēram, Jakovs Pliners vai Tatjana Ždanoka, Drošības policijai Latvijā Malahovska uzvārds nav svešs.

Leitietis: «Noteikti ir jānovērtē viņa resurss, viņa prāta spējas un organizatora talants.»

Malahovska aktivitāšu centrā ir krievu skolu aizstāvība Latvijā. Šis jautājums pēc desmit gadu klusuma aizvien intensīvāk atgriežas darba kārtībā. Turklāt, lai gan šobrīd Latvijā diskutē vien par latviešu valodas lietojuma paplašināšanu mazākumtautību skolās, radikāļi jau skandē, ka krievu skolās krieviski būšot vien krievu valoda un literatūra.

Šonedēļ notikušajā mītiņā pie Izglītības un zinātnes ministrijas sanestas arī riepas, kas atgādina notikumus Kijevā. Un

tas sakrīt arī ar Maskavas ideologu uzstādījumu.
31

Satversmes aizsardzības birojs, kas nekomentē konkrētas viņu redzeslokā nonākušas personas, tomēr norāda uz vietējo atbalstu Maskavas interesēm.

Satversmes aizsardzības birojs raidījumam «De facto» norāda: «Arī Latvijas krievvalodīgo organizācijas iekļauj Ukrainas tematiku savās aktivitātēs, manipulatīvi norādot uz Latvijas un Krimas līdzību. Vairums no šīm Latvijas organizācijām ilglaicīgi ir bijušas Krievijas ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politikas mērķauditorija.»

Malahovskis uz interviju ar «De facto» neieradās un uz telefona zvaniem vēlāk vairs neatbildēja, līdz ar to viņa viedokli par «Rusintern» mērķiem Latvijā un viņa lomu tajā raidījumam neizdevās iegūt.

Viens no «Rusintern» mērķiem ir

vadīt postpadomju valstīs krievvalodīgo organizāciju nepakļaušanos
31

likumīgajai varai. Drošības policija uzsver – politiķiem Latvijā ir būtiski atcerēties, ka cilvēkus ielās izvest ir daudz vieglāk, nekā spēt pēc tam viņus vadīt, kā to iepriekš apliecināja arī 13.janvāra nemieri Latvijā.

Latvijas un Ukrainas paralēles gan nesakrīt pirmo reizi. Arī pirms desmit gadiem ar ciešu Maskavas ideologu atbalstu, tostarp Dmitrija Rogozina vizīti Latvijā, notika plašas akcijas krievu skolu atbalstam. Tai pašā rudenī Ukrainā notika oranžā revolūcija.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO